Katrs dzird to, ko vēlas sadzirdēt

Pievienots: 06.02.2017

Kā zināms, par prasmi risināt problēmas liecina prasme sasniegt kompromisu. Vai mājas Raiņa ielā 6 dzīvokļu īpašnieku sapulce, kas pagāja janvāra beigās, tika organizēta ar mērķi rast konsensu ar apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvjiem un līdz ar to atrisināt visas sasāpējušās problēmas? Vērotājam no malas ir grūti viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu.

Nekorektas replikas, ko izteica sapulces priekšsēdētājs Vasilijs Zaicevs, bija adresētas SIA „Krāslavas nami” vadītājam Valērijam Maslovam un pašvaldības vadības pārstāvim Aleksandram Jevtušokam („Paklusējiet, es šeit esmu priekšsēdētājs, bet kas esat jūs?”, „Neiejaucieties! Kad es jums atļaušu, tad runāsiet!”) un skanēja ar tādu intonāciju, ka bija saprotams, klausīties un sadzirdēt amatpersonas, kas bija uzaicinātas uz sapulci, šeit nevēlas.

Taču pēc visām apsūdzībām, ko sapulces priekšsēdētājs izvirzīja V. Maslovam, mājas iedzīvotāji tomēr sāka paši uzdot viesiem jautājumus un lūgt padomus par to, kā var atrisināt to vai citu konkrētu problēmu.

Uz jautājumiem atbildēja uzņēmuma „Krāslavas nami” vadītājs Valērijs Maslovs.

 - Kāpēc zemes platība, ko noteica uzņēmums „Krāslavas nami” un kas ietilpst mājai piegulošajā teritorijā, neatbilst platībai, kas ir norādīta Zemesgrāmatā?

- Zemes gabala platību mērīja sertificēts mērnieks. Ja zemes īpašnieki nepiekrīt šiem rādītājiem, tad viņiem ir tiesības tos apstrīdēt. Ja pārbaudes rezultātā atklāsies kļūda, tad uzņēmums veiks atbilstošu pārrēķinu.

 - Kā var samazināt zemes platību, kas ietilpst mājai piegulošajā teritorijā, lai maksa par apsaimniekošanu būtu mazāka?

Uz jautājumu atbildēja novada domes juriste Kristīne Pudnika:
- Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu pašvaldībai nav tiesību pārskatīt zemes gabala platību, kas ietilpst mājai piegulošajā teritorijā. Ar šo jautājumu ir jāvēršas tiesā.

 - Kāpēc sētnieks, kuram ir jākopj teritorija blakus mājai, kopj arī ietvi Raiņa ielā, bet dzīvokļu īpašniekiem par to ir jāmaksā?

- Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā, lietojumā, nomā vai apsaimniekošanā atrodas namīpašumi, ēkas un būves, ir atbildīgas par to uzturēšanu kārtībā. Pilsētā ir vairākas mājas, kuru teritorijā sētnieki kopj gan piegulošo zaļo zonu, gan ietvi.

 - Kādi uzņēmuma izdevumi ir iekļauti rēķina sadaļā „Piegulošās teritorijas sanitārā uzkopšana”?

- Šos izdevumus veido sētnieka darba alga, divu traktoristu darba alga, traktoru apkalpošana (kurināmais, apdrošināšana, remonts utt.). Šie izdevumi tiek proporcionāli sadalīti visām mājām. Pilsētā ir mājas, kuru iedzīvotāji atteicās no sētniekiem un paši nodarbojas ar teritorijas sakopšanu. Lai būtu iespējama tāda lēmuma pieņemšana, ir nepieciešamas 51% dzīvokļu īpašnieku balsis.

 - Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 (09.12.2008.) 23. pantā ir noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotai personai par kārtējo remontdarbu veikšanu dzīvojamā mājā un pieaicināt attiecīgo personu piedalīties veikto darbu pieņemšanā. Kāpēc uzņēmums nepilda šīs noteikumu prasības?

- Iepriekšminētajos noteikumos ir veikti grozījumi, kas stājās spēkā 2014. gadā, un 23. punkts tika izsvītrots no šiem noteikumiem.

 - Kāpēc bez iedzīvotāju ziņas ir samazināta summa, ko dzīvokļu īpašnieki iemaksā uzkrājumu fondā?

- Katru gadu oktobrī dzīvokļu īpašnieku rēķinos ir informācija par to, cik būs jāmaksā par mājas apsaimniekošanu nākamajā gadā, kā arī ierosinājums izmantot savas tiesības iepazīties ar tāmi. Diemžēl no visas pilsētas pie mums atnāk un iepazīstas ar tāmi tikai daži cilvēki. Uzkrājumu fonda summu var mainīt pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma. Uzņēmums norāda, kādiem mērķiem ir nepieciešamas iemaksas uzkrājumu fondā. Ja dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu tērēt šos līdzekļus kaut kādiem citiem mērķiem, tad ir nepieciešams atbilstošs dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums.

 - Kāpēc mājai ir radies parāds?

- 2009.-2010. gadā, krīzes situācijas periodā, visām pilsētas mājām tika noteikta vienāda maksa par apsaimniekošanu, kaut gan faktiski dažām mājām izdevumi bija mazāki, bet citām - lielāki. Kad uzņēmums ieviesa citu apmaksas sistēmu un sāka aprēķināt apsaimniekošanas maksu katrai mājai atsevišķi, dažām mājām izveidojās parāds, tāpēc ka līdzekļi, kas faktiski tika tērēti apsaimniekošanai, norādītājā periodā pārsniedza iemaksāto summu.

 - Kādiem mērķiem tiek tērēti līdzekļi, kurus iegūst, pārdodot elektrību, ko izstrādā 2000. gadā uzstādītais turboģenerators?

- No juridiskās puses mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nedrīkst pieprasīt paskaidrojumus sakarā ar šādiem jautājumiem, bet es paskaidrošu. Turboģeneratora vērtība (kredīts tā iegādei) jau sen ir apmaksāta. Elektrību, ko ražo turboģenerators, zaļās enerģijas atbalsta programmas ietvaros iepērk valsts uzņēmums par cenu, kas ir trīs reizēs augstāka nekā tirgus cena.

Ar ES fondu finansējuma (40%) piesaistīšanu un par uzņēmuma līdzekļiem mēs nomainījām pilsētā 2/3 siltumtīklu. Kredīts 1,5 miljonu apmērā, kas tika paņemts siltumtīklu renovācijai 2013. gadā, pagājušā gada novembrī tika dzēsts, izmantojot līdzekļus, ko iegūstam, pārdodot elektrību. Ja nebūtu šo līdzekļu, tad kredītsaistības būtu paredzētas divdesmit gadiem un tiktu iekļautas tarifā.

Pēdējo reizi apkures tarifs pilsētā tika mainīts 2008. gadā. Kopš tā laika kurināmā cenas tika paaugstinātas jau vairākas reizes, tika pacelta minimālā darba alga, taču tarifs netika mainīts, tāpēc ka tajā kā sastāvdaļa (7-8 eiro par megavatstundu) ir iekļauti ienākumi, ko iegūst, pārdodot elektrību.

Diemžēl valdība pieņēma lēmumu pārtraukt šo atbalsta programmu no 2017. gada vasaras.

 - Kāpēc dažos dzīvokļos ir silti, bet citos - auksti?

- Šī situācija ir saistīta ar apkures sistēmas iekšējo disbalansu. Ir nepieciešams, lai konkrētu dzīvokļu īpašnieki vērstos uzņēmumā ar iesniegumu par to, ka tāda problēma pastāv, tad mūsu speciālisti pārbaudīs apkures sistēmas darbību. 

 Uzņēmuma vadītājam bija uzdoti ne tikai jautājumi, bet tika izteiktas arī sūdzības. Kādā no dzīvokļiem bateriju nomaiņa tika veikta ziemas laikā, bet ūdens bija noliets pagrabā. Jau vairākas reizes avārijas brigādes darbinieki, kas ieradās izsaukuma vietā, bija reibuma stāvoklī. Mājas pagrabā daži iedzīvotāji rīko „kaķu patversmes”, kas lielākajai daļai iedzīvotāju nepatīk.

 Valērijs Maslovs paskaidroja, ka par tādiem gadījumiem kā nesankcionētā bateriju nomaiņa un par iereibušajiem darbiniekiem ir nepieciešams paziņot uzņēmumam „Krāslavas nami”. Tad vadība var veikt atbilstošus pasākumus un sodīt vainīgos. Kas attiecas uz klaiņojošo kaķu barošanu, tad apsaimniekošanas uzņēmuma pienākumos neietilpst cīņa ar klaiņājošajiem dzīvniekiem, šī problēma ir jārisina pašiem iedzīvotājiem. Ja ir tādi mājas iedzīvotāji, kas pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, tad ar iesniegumu ir jāvēršas pašvaldības policijā.

 Elvīra Škutāne, autores foto