Pilnu krūti baudīt dzīvi

Pievienots: 20.07.2020

Projektu konkursam „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai Krāslavas novadā” viens pieteikums tika iesniegts no Kombuļu pagasta. Evijas Djatkovičas projekts „Piedzīvojumu ūdens tūrisma pakalpojuma „LOST IN LATGALE” pilnveide un attīstība” ir turpinājums iepriekšējo gadu darbam. Krāslavas novada domes vērtēšanas komisija šo biznesa plānu atbalstīja.

Uz projekta aizstāvēšanu Evija ieradās kopā ar vīru Anriju, pēc tam abi piekrita intervijai, lai pastāstītu gan par projektu, gan iedrošinātu jaunus cilvēkus iet savu izvēlēto ceļu.

-Ko plānojat iesākt šī projekta ietvaros?

Evija: „Šis mums ir jau trešais projekts, kuru iesniedzam jauno uzņēmēju grantam Krāslavas novada domē, lai nemitīgi uzlabotu un pilnveidotu iesākto „LOST IN LATGALE” ideju. Šoreiz vēlamies papildināt un uzlabot laivošanas inventāru, lai viesiem nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienīgu un drošu pārgājienu piedāvājumu. Nepieciešamas jaunas vestes, jauni airi un citas lietas, jo inventārs ar laiku nolietojas.”

Anrijs: „Kad grupas ir lielas, dažkārt mums sava inventāra nemaz nepietiek un nākas to īrēt. Turklāt šobrīd nepietiek tikai ar derīgu inventāru, viesi vēlas redzēt vizuāli pievilcīgu un mūsdienīgu ekipējumu. Galvenā projekta vajadzība gan ir laivu transportēšanas piekabe, kas nepieciešama, lai varam pārvadāt vēl vairāk laivu un attīstīties tālāk. Soli pretī jaunajam spērām jau šovasar.”

Anrijs: „Jā, šogad atklājām savu otro pārgājiena maršrutu „Latvijas sākumu meklējot”, šoreiz pa Daugavu. Pagājušajā gadā sākām ar Sauleskalna ezeru sistēmas pārgājienu. Simboliski, ka otrā maršruta sākums ir Sauleskalna ielā.  Te piekabe lieti noderēs.  Laivas no Krāslavas vedam uz Piedruju, kur sākam laivošanu pa Daugavu. Pārvadājumu ir daudz, bet galvenais, lai viesim ir ērti.”

- Kas ir jūsu klienti un no kurienes viņi nāk?

Evija: „Esam sapratuši, ka mūsu klients nenāk no Krāslavas un, visticamāk, nenāk arī no Latgales. Bet, mūsuprāt, tas ir liels ieguvums. Cilvēki ir gatavi mērot ceļu uz šejieni no tālākām Latvijas vietām – Rīgas, Liepājas, Jelgavas un citām. Līdz ar viņiem Latgalē ienāk arī naudiņa, ko viesi šeit iztērē dzīvošanā, ēšanā, izklaidē. Tas ir lieliski, jo ģenerējam jaunus ieņēmumus, nevis tikai pārdalām jau tepat uz vietas esošos līdzekļus.”

Anrijs: „Tieši tā, pie mums atbrauc viesi, viņi paliek vienā vai otrā viesu namā, viņi nobauda maltīti un dodas apskatīt pazīstamākos objektus. Tas ir vairāku dienu piedāvājums.”

Evija: „Daudzi viesi Latgalē pēdējo reizi bijuši pirms 15 un vairāk gadiem, cits nemaz te nav bijis. Mēs kļūstam par tādu sava veida magnētu, lai cilvēki šurp dotos, pēc kā viņi labprāt te vēl uzkavējas.”

- Kādas ir nākotnes ieceres pašā pilsētā?

Evija: „Šobrīd strādājam ar laivām, bet projektā esam lūguši atbalstu arī SUP dēļu iegādei. Mēs gribētu pamēģināt dēļus piedāvāt viesiem pilsētas teritorijā, tepat pie diviem ezeriem. Skatīsimies, kāda ir interese un atsaucība un kur šis tālāk vedīs.”

- Kā jums veicās ar diviem iepriekšējiem projektiem, kas guva pašvaldības atbalstu?

Evija: „Ļoti labi. 2018. gadā veiksmīgi aizstāvējām savu pirmo projektu, lai iegādātos pirmās četras „LOST IN LATGALE” laivas. Tolaik mēs paši vēl tikai mēģinājām saprast, kas tas būs, ko piedāvāsim. Noorganizējām tikai piecus pārgājienus, paskatījāmies, kas der, kas neder, ko uzlabot. 2019. gadā projekta ietvaros piestrādājām pie pakalpojuma. Esam priecīgi, ka viesi novērtē centību. Kad redzi, ka ideja gūst panākumus, aug entuziasms, un tā ir kā sniega bumba - tev gribas vēl un vēl, un tu ej uz priekšu.”

Anrijs: „Paldies pašvaldībai, ka tā atbalsta tādus projektus. Mazam un jaunam uzņēmumam tas ir ļoti svarīgi.”

- Jūs abi strādājat arī citās jomās, kā to visu apvienojat?  

Evija: „Visai mūsu „LOST IN LATGALE” ģimeniskajai komandai ir pamatprofesijas, tāpēc finansiālā atdeve nav primārā darbošanās motivācija. Tas ir ģimenes projekts, kas ir par un ap mums, tāpēc tuvs un mīļš. Sauleskalna apkārtnē mēs esam dzīvojuši paaudzēm, Sauleskalnā satikās mani vecāki, satikāmies mēs ar Anriju, laivojam no pašas bērnības, mans tētis to ir darījis vairāk nekā 15 gadus. Tas viss nāk no iekšienes.

Dzīvojot Rīgā, sapratām, ka nav labākas vietas, kur doties, lai aizbēgtu no dinamiskās lielpilsētas dzīves. Šī vajadzība ir pazīstama daudziem, tieši tā radās stāsts par „LOST IN LATGALE”.”

Anrijs: „Šis projekts ir mūsu mazais darbiņš, kas mūs turpina savienot ar Krāslavu. Mēs vienkārši esam visu laiku kustībā, esam atraduši veidu, kā visu savienot.”

- Ko domājat par jauniešu došanos prom no mazpilsētām?

Evija: „Mēs arī bijām prom, bet savā ziņā atgriezāmies. Jaunajam cilvēkam pēc 12. klases ir jādodas projām no mazās pilsētas un jāizraujas no mammas klēpja, jāiemet sevi dzīves līkločos, kur kaut kas labs un varbūt arī slikts jāiemācās, lai var salīdzināt un novērtēt.”

Anrijs: „Jādod cilvēkam iespēju aizbraukt, lai viņš saprot lielo dzīvi un apzinās bagātību, kas ir tepat mums apkārt.”

Evija: „Novērtēt var tikai salīdzinot. Mēs bieži ceļojam un, katru reizi atgriežoties, secinām, cik te ir skaista daba! Mums tepat ir sava mazā Šveice, tikai jāiemācās to pareizi pasniegt. Cilvēkiem jāļauj braukt prom no dzimtajām vietām, lai viņi to dara. Visi neatgriezīsies, bet daudzi atgriezīsies. Mājas velk, un tu atgriezies jau gudrāks, ko labu un noderīgu iemācījies, tu kā sūklītis uzsūcis sevī labās lietas un ved tās mājās, lai liktu šeit lietā.”

- Paldies par interviju!

Juris Roga