Jura Rogas foto
Pievienots: 17.01.2017
Jau ziņojām, ka valdība aizvadītā gada nogalē atbalstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritoriju platību, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtību un kritērijus. Latgales SEZ statuss var tikt noteikts līdz 5% no Latgales reģiona teritorijas, kas kopā sastāda 72750 ha. Katras reģionā esošās pašvaldības teritorijas iespējamā platība ir noteikta MK noteikumu Nr.840 pielikumā. 12. janvārī Krāslavas novada domes zālē Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs vietējiem uzņēmējiem un citiem interesentiem sniedza plašāku informāciju par Latgales SEZ iespējām, darbības noteikumiem, iesniedzamo dokumentāciju un atbildēja uz jautājumiem.
Latgales speciālās ekonomiskās zona ir iespēja gan Latgales uzņēmējiem, gan ienākošiem investoriem (noteikumi visiem vienādi) investēt līdzekļus uzņēmējdarbībā nākotnē līdz 2035. gadam un saņemt likumā noteiktas nodokļu atlaides: 80% uzņēmuma ienākuma nodokļa un no 80 līdz pat 100 procentiem nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, klātesošajiem skaidroja V. Stankevičs.
Viesis arī uzsvēra, ka SEZ teritorijā nav minimālā sliekšņa investīcijām, lai varētu saņemt nodokļu atlaides. SEZ var būt jebkura vieta Latgales teritorijā, kur uzņēmējs vēlas, ja vien šinī objektā ar kadastra numuru atļauta komercdarbība (atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam). Speciālajā ekonomiskajā zonā varēs darboties gan esošie uzņēmēji, gan jauni. Regulā Nr.651/2014 ir atrunātas nozares, kas nevarēs pretendēt uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusu. Diemžēl, kas aktuāli mums, atbalstu nevarēs saņemt primārā lauksaimniecība, zvejniecība un akvakultūras nozare, transporta nozare. Bet lauksaimniekiem neviens neaizliedz dibināt SIA un pārstrādāt savu produkciju, radot augstākas pievienotās vērtības produktu.
Viss sākas ar SEZ statusa piešķiršanu teritorijai. Jāpatur prātā, ja īpašumam tiks piešķirts SEZ statuss, uzņēmējam rodas pienākums gada laikā noslēgt līgumu par investīciju veikšanu, pretējā gadījumā statusu varēs anulēt. Pēc tam jāsagaida Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas lēmums, kurai 30 dienu laikā statusu jāapstiprina. Pēc tam seko lēmums piešķirt SEZ statusu jau pašam uzņēmumam un iekļaut to SEZ zonā. Tālāk uzņēmējam 15 dienu laikā jāierodas Uzņēmumu reģistrā un jāreģistrē izmaiņas nosaukumā, kas izskatīsies šādi: Latgales SEZ SIA „uzņēmuma esošais nosaukums” vai Latgales SEZ Akciju sabiedrība „sabiedrības esošais nosaukums”. Kad pārveidotais nosaukums ir reģistrēts, var noslēgt investīciju līgumu, kura īsākais termiņš - viens gads, jo nodokļu atlaides var piemērot, sākot ar brīdi, kad uzņēmums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir iesniedzis pārskatu par iepriekšējo gadu. Viena projekta maksimālais termiņš – pieci gadi. Plānošanas reģiona un pašvaldību kopīga interese ir, lai parādītos jaunas darba vietas, un tās tiks prasītas biznesa plānā. Darba vietu skaits gan netiek atrunāts.
V. Stankevičs īsi izstāstīja arī to, kā veidojas nodokļu atlaides. Proti, vispirms nosaka uzņēmuma vai investora izmēru, kā tas noteikts regulā. Eiropa dala uzņēmumus šādi: mazais un mikro (līdz 50 darbavietām, apgrozījums līdz 10 miljoniem eiro), vidējais (līdz 250 darbavietām, apgrozījums 50 miljoni eiro), visi pārējie ir lielie. Mazais vai mikro uzņēmums, kas investē līdzekļus turpmākajai attīstībai, saņem 55% atlaidi no investējamās summas, vidējais – 45 %, lielais – 35%. Piemērā tas izskatās tā: iegādājoties jaunu iekārtu, mazais uzņēmums investē 10000 eiro, attiecina - 55%, sanāk 5500 eiro ir maksimālā nodokļa atlaide naudas izteiksmē, ko varēs izmantot līdz 2035. gadam, lai segtu 80% no uzņēmuma ienākuma nodokļa un 80% no nekustamā īpašuma nodokļa.
Tikšanās laikā uzņēmēji uzdeva vairākus jautājumus, lūk daži no tiem un V. Stankeviča atbildes.
- Ja uzņēmumam nav peļņas, tad atlaides nesanāk?
- Ļoti pareizi! Ja jums nav plānota uzņēmējdarbībā peļņa, tad pēc būtības nav jēgas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja nav peļņas, no kurienes radīsies nauda attīstībai un investīcijām? Vienīgi var investēt pats īpašnieks…
Svarīgs moments - materiālajiem ieguldījumiem jābūt iegādātiem no trešajām personām par tirgus vērtību. Nevaram piepirkt klāt garāžu par miljonu eiro. Tas neies cauri. Investīcijām jābūt adekvātām. Arī pakalpojumu sniedzēji var piedalīties SEZ - ja parādās jaunas darbavietas, nav pamata atteikt viņiem piedalīties.
- Akvakultūra netiek iekļauta SEZ, bet kā būs, ja šis uzņēmums veiks arī pārstrādi?
- Būs jāsadala finanšu plūsma viena uzņēmuma ietvaros ar attiecināmām summām, kas, manuprāt, nav vienkārši izdarāms. Tālab šim uzņēmējam vienkāršāk dibināt citu uzņēmumu, kas nodarbotos ar pārstrādi, un startēt SEZ. Jāsaprot, ka mēs nedodam atlaides, bet piešķiram tiesības, atlaides piešķir VID, un tur to visu skatīsies, kad jūsu grāmatvede iesniegs gada pārskatu.
- Ja investīcijas veiktas iepriekš, tās tagad var attiecināt uz SEZ?
- Nevar.
- Sadarbības procesi, iepirkumi, kas veikti līdz līguma slēgšanai, arī nebūs attiecināmi?
- Kamēr nauda fiziski nav pārskaitīta, tikmēr, domāju, nebūs problēmu. Mēs noteikti centīsimies nākt pretim, cik tas iespējams. Man pašam bijusi pieredze biznesā, SEZ droši vien vairāk piemērots ražošanas uzņēmumiem, kuri vairāk nodarbojas ar eksportu, kuriem ir sadarbības partneri un kuriem darba procesā neparādās skaidra nauda.
- Kur noskaidrot, kādi dokumenti jāiesniedz?
- Visa dokumentu pakete apskatāma interneta vietnē: http://latgale.lv/lv/lsez un http://invest.latgale.lv/lv.
- Ja uzņēmums reģistrēts Krāslavā, bet investē un darba vietas rada citā Latgales pilsētā, kā tad?
- Neredzu problēmas, šis apstāklis neaizliedz piedalīties.
- Kā sokas citiem?
- Pirmie biznesplāni jau tiek rakstīti.
- Vai dalībai SEZ ir kādi riski?
- Nedrīkst būt nodokļu parāds. Dokumentu pieņemšanas procesā jūsu risks ir, ka VARAM nepiešķirs zemei nepieciešamo statusu, bet, domāju, ka tas ir minimāls. Ja preci iegādājaties no saistītiem uzņēmumiem, vai ir nepamatotas cenas, tad gan var sākties lielas problēmas.
- Ar ko un kā uzņēmējiem komunicēt par SEZ jautājumiem?
- Esmu sastopams Latgales SEZ pārvaldē, Daugavpilī, Saules ielā 15, tālrunis - 26511047 vai 65423802, e-pasts: lsez@latgale.lv. Latgales uzņēmējdarbības centra komercdarbības konsultante Krāslavas un Dagdas novadā ir Inta Murāne, tālrunis - 29278741. Par SEZ jautājumiem var griezties arī pie Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Viktora Moiseja, tālrunis - 65624383. Plašāka informācija pieejama: http://latgale.lv/lv/lsez.
Juris Roga, autora foto
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 | 10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |