Mūsu sakristeja bijusi ļoti skaista un grezna telpa

Pievienots: 14.03.2017

Krāslavas Sv. Ludvika Romas  katoļu baznīca un bijušā semināra ēka ir viens kopējs vēsturisks  arhitektūras un mākslas piemineklis, kas  būvēts laika posmā no 1756. līdz 1767. gadam un šogad atzīmē savu 250. gadadienu baznīcas uzcelšanai un 260.gadadienu garīgā semināra darbības uzsākšanai.

Krāslavas katoļu baznīcas sakristejas telpa ir vienīgā Latvijā, kur zem pārkrāsojuma slāņiem saglabājās autentiska baroka laika sienu un griestu  sausas freskas izpildījuma mākslinieciska apdare.

Šobrīd Krāslavas Romas katoļu baznīcā notiek sakristejas telpu konservācija. Ieejot telpā, cauri dūmakainajam griestu un sienu krāsojumam kā vāri pavasara ziedi vietām jau vīd zilgani ornamenti, sarkanīgi logu un durvju aplodu gleznojumi, kādas līnijas, lapas. Darbus šeit veic pieredzējušais restaurators Dmitrijs Laščetko, un viņam palīdz studente Linda Štrāle, kura restauratora prasmes apgūst Rīgas Celtniecības koledžā. Kā stāsta restaurators, lai sāktos tik vērienīgs darbs, sākumā veiktas zondāžas, kuras veica vēl poļu restauratori vecmeistara Juzefa Stecinska vadībā. Parādījās kādas līnijas, ornamenti, kaut kas ap durvīm, marmorējums stūros, bet precīzi nevarēja pateikt, kāda izskatījās šī telpa. 

„Sākotnējā versija bija, ka te ir mitrā freska, bet izrādījās, ka tā ir sausā freska un viss aizkrāsots ar kaļķa krāsu, ko diezgan grūti atdalīt – tā ir sarežģītāka, darbietilpīgāka tehnoloģija, līdz ar to arī izmaksas sadārdzinās. Kad 2016. gadā sākām izpētes darbu, izrādījās, ka zīmējumiem virsū bija kādi seši eļļas krāsas slāņi, kurus noņēmām vispirms, tad bija neliels pārtraukums, lai apžūst, tad sākām ņemt nost kaļķa krāsu. Procesu sarežģīja tas, ka telpā atrodas 18.gs. ozolkoka mēbeles, kuras, protams, iznest ārā nav iespējams. Mēbeles atradās telpā laikā, kad te veica gleznojumus – viss krāsojums un apdare veikts ap iespaidīgo skapi. Kad attīrījām to kaļķi – parādījās visi zīmējumi – ap logu ailēm, durvīm, griestos, sapratām, ka šī telpa reiz bijusi ļoti krāšņi un bagātīgi apgleznota – griesti bijuši zili kā debesis, dzeltenā krāsa bija kā zelts, balts marmorējums, visi logi bija ar imitētiem profiliem. Tas attiecas uz 18.gs. otro pusi, sakristeja bijusi ļoti skaista un grezna telpa. Neapšaubāmi, tā tika veidota kā bīskapa darba kabinets, tāpēc to taisīja, lai nebūtu kā citās baznīcās. Rudenī, kad sakristeju apskatīja mākslas zinātniece dr.art. Rūta Kaminska, tika nolemts šo telpu atjaunot pilnībā, iekļaujot arī durvis, krāsni un mēbeles, lai būtu viss komplekts – centrālais altāris, kas saglabājies no tā laika un ko mēs atjaunojām ar visām freskām, un šī telpa, jo pārējo baznīcas daļu nevarēsim sakārtot – freskas, kuras atrodas aiz altāriem, atjaunot būs gandrīz neiespējami, jo neviens neļaus 19.gs. vidū izvietotos koka altārus ņemt ārā,” turpināja restaurators.

Šobrīd sakristejā notiek darbu pirmais posms – notīrīta krāsa, notiek stiprināšana – taisītas injekcijas, stiprināts apmetums un krāsa, kur ir gleznojumi, tiek likta restaurācijas grunts.

„Jāatzīst, ka pirmatnējais zīmējums saglabājies diezgan slikti, jo eļļas krāsas slāņi liedza gaisa piekļuvi, un mitruma iespaidā apmetums sabojājās. Pat ķieģeļi sienā vietām izdrupuši. Te vēl obligāti jāveic nopietni hidroizolācijas darbi no ārpuses visai baznīcai,” uzsvēra D. Laščetko. 

Uz jautājumu, kurš varētu būt zīmējumu autors, restaurators atbildēja: „Sakristeju apgleznojuši, domājams, tie paši itāļu mākslinieki, kas strādāja ar centrālo altāri un visu baznīcu. Vai pats Filipo Kastaldi ar mācekļiem un palīgiem vai citi pēc viņa skices.”

Zināms, ka laika posmā starp 1762. un 1767. gadu Filipo Kastaldi strādājis grāfu Plāteru dienestā un veidojis gleznojumus Krāslavas baznīcas centrālajā altārī un sešos sānu altāros.

„Šīs līnijas, kas vēl redzamas, pārgleznotas 19.gs. sākumā remonta laikā, bet apakšā ir atrodams diezgan filigrāni veikts zīmējums, to noteikti veidoja mākslinieki, nevis parastie māldermeistari, kuri tikai iekrāsoja zīmējumu. Arī stūros mēs vēl varam redzēt skaistus ornamentus, kādas lapiņas - tas viss liecina, ka vismaz skici veidojis pats F.Kastaldi,” secināja Dmitrijs. „Ideja par sakristejas sakārtošanu radās brīdī, kad te ieradās priesteris Eduards Voroņeckis – viņam bija doma izremontēt šo telpu, jo bija nolobījusies krāsa, bojāta grīda, apmetums vietām nokritis.

Tā kā tobrīd baznīcā strādāja poļu restauratori, viņi nolēma paskatīties, vai arī te nav saglabājušies kādi zīmējumi. Veicot izpēti, secināja, ka zīmējumi tiešām ir. Līdz ar to par remontiem vairs nevarēja būt ne runas, jo tika norunāts, līdzko pabeigs centrālā altāra restaurāciju, tad sāks darbu sakristejā.

Darbs pie altāra tika pabeigts 2015. gada rudenī, un nolemts, ka turpināsim konservēt sakristeju, jo tā, domājams, ir vienīgā apgleznotā tieši 18.g.s. sakristejas telpa visā Latvijā,” sarunā iesaistījās VKPAI Latgales reģionālās nodaļas Valsts inspektore Dzintra Bukeviča. „2016. gada augustā sākās darbi pie sakristejas konservācijas. Cik ilgi darbi turpināsies, atkarīgs no finansējuma.”

Šobrīd sakristejas konservācijas darbu izmaksas lēšamas virs 50 000 EUR, darbus finansē VKPAI, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Krāslavas katoļu draudze. Ceram, ka turpmākajā finansējumā iesaistīsies arī Polijas Kultūras ministrija.  

 Inga Kavinska