Ziņas

Ieskatoties notikumos, kad izšķīrās Latgales liktenis

29.03.2017

Sagaidot Latgales latviešu kongresa simtgadi, gribētos pašķirt lappusi, kas attiecas arī uz Krāslavu un tās novadu. No 1917. gada mūs šķir vairākas paaudzes, dažādi vēstures pagriezieni gadsimta garumā, bet vieno Latgales ceļš uz Latvijas vienotību, apziņa, ka Vidzemes, Kurzemes un Latgales latvieši – latgalieši - ir viena tauta. 1917. gada februāra revolūcija Krievijā pamudināja arī Latgales sabiedriskos darbiniekus tiekties pēc patstāvības. Šo centienu rezultātā 1917. gada 26.- 27. aprīlī (pēc vecā stila) Rēzeknē notika Latgales latviešu kongress, kas iezīmēja politisku platformu Latgales nākotnei - atdalīšanos no Vitebskas guberņas un pievienošanos Latvijai. Ir pagājis vesels gadsimts, mūsdienu paaudzes lielākai daļai Latgales statuss Vitebskas guberņas sastāvā ir ļoti tāls un...
Pensionāri saņem atbildes

28.03.2017

Krāslavas Kultūras namā notika Krāslavas novada pensionāru biedrības sanāksme, kurai reģistrējās 68 biedri – kvorums pilnīgi nodrošināts. Pirms sanāksmes tās dalībnieki varēja apskatīt Krāslavas Senioru skolas rīkoto fotoportretu izstādi „Senioru skolas sinjoritas un senjori”, noskatīties pensionāru amatierkolektīvu „Retro”, „Mežrozīte”, „Ivuška “ un „Varavīksne” skatuves priekšnesumus, kā arī Tatjanas Azamatovas un Raimonda Lazdas prezentāciju par Krāslavas Senioru skolas darbību. Sapulce sākās ar Krāslavas novada pensionāru biedrības priekšsēdētāja Edmunda Gekiša atskaiti par paveikto, kurā tika atzīts, ka senioru aktīvā dzīve ir atkarīga no viņu paša gribas. Iespējas ir, vajag tikai izmantot. Ik mēnesi tiek sasauktas valdes sēdes, un šajā atskaites periodā valde pulcējās 18 reizes....
Priedaines baznīcā tiks atjaunota altāra daļa

28.03.2017

Priedaines Romas katoļu baznīcā ir sākušies altāra daļas un sakristejas telpas iekšējās apdares darbi. Pēc darbu pabeigšanas baznīcas altāra daļa tiks pilnībā atjaunota. Kā pastāstīja kokapstrādes meistars Aleksandrs Krasiļņikovs, kas jau vairākkārt izpildījis šāda veida pasūtījumus, apdares detaļas ir izgatavotas no tonēta oša atbilstoši dizainera skicei. Baznīcas prāvests Janušs Bulašs pavēstīja, ka šos darbus veic Daugavpils uzņēmums „Daiļas”. Pusi no šīs idejas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem (5932 eiro) piešķīra Krāslavas novada dome. Elvīra Škutāne, autores foto
Nekas nav aizmirsts!

27.03.2017

Pieminot 1949. gada 25. marta deportāciju upurus, cilvēki nolika ziedus pieminekļa „Māte Latgale raud” pakājē, kas veltīts Krāslavas un Dagdas novada visu okupāciju varu terora upuru piemiņai. Pirms ziedu nolikšanas pieminekļa tuvumā izvietojās svinīgā goda sardze. Klātesošos uzrunāja represijas izcietusī Antoņina Subatoviča, kura pasākumu apmeklēja kopā ar savu māsu Regīnu. Pasākumā piedalījās un ziedus pie pieminekļa nolika arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, viņa vietnieks Aleksandrs Jevtušoks un domes deputāts Jāzeps Dobkevičs. Pēc tam pasākuma dalībnieki devās uz Krāslavas dzelzceļa staciju, kur nolika ziedus tur esošā piemiņas akmens pakājē, kurā ir iekalts vēstījums nākamajām paaudzēm: „Nedzīstošais 1949. gada 25. marts brīdina, lai mūsu sirdis nav no...
Piedalies jauniešu projektu konkursā!

24.03.2017

Krāslavas novada pašvaldības jauniešu projektu konkursa nolikums 1. Vispārējie noteikumi: 1.1. Šisnolikumsnosaka kārtību, kādā Krāslavas novada pašvaldība (turpmāk - PAŠVALDĪBA) piešķir finansējumu jauniešu projektu īstenošanai;1.2. Konkursā var piedalīties ar projektu pieteikumiem, kuru realizācija notiek Krāslavas novada teritorijā;1.3. Konkursu organizē un projektus finansē Krāslavas novada dome;1.4. Projekta īstenotājam jānodrošina publicitāte ar atsauci uz finansētāju. 2. Projektu pieteikumu konkursa mērķi: Atbalstīt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību sabiedriskajās norisēs, kas veicina jauniešu intelektuālās, fiziskās un sociālās dzīves kvalitātes uzlabošanu. 3. Projeku konkura uzdevumi: 3.1. Sniegt iespēju jauniešiem iegūt jaunu pieredzi un prasmes projektu izstrādāšanā un...
Vislatvijas mazo projektu īstenotāju salidojums

24.03.2017

Šī gada 18. martā Līvānu kultūras centrā norisinājās ikgadējais pašvaldību apvienības „Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” rīkotais noslēguma pasākums iedzīvotāju iniciatīvu projektu īstenotājiem. Noslēguma pasākumā katrs Latvijas plānošanas reģions prezentēja trīs pagājušā gada labākos projektus, pēc tam pasākuma dalībnieki balsoja par kādu no cita reģiona projektiem, tādējādi nosakot no katra reģiona vienu iniciatīvu, kas tālāk cīnās par vislabākā aizvadītā gada projekta titulu nacionālā mērogā. Dubultuzvaru – gan Rīgas plānošanas reģionā, gan visā Latvijā – ieguva Ogres novada Taurupes biedrības „Plaužezeram” projekts par bērnu rotaļu laukumu pie Plaužu ezera. Krāslavas novada biedrība „Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība”” saņēma otrā labākā Latgales reģiona projekta...
Seminārs jauniešiem uzņēmējdarbībā

23.03.2017

21. martā Krāslavā notika seminārs jauniešiem „ESI DROŠS” par iespējām iesaistīties uzņēmējdarbībā. Seminārs pulcēja daudzus dalībniekus – jauniešus ar darba pieredzi, kuri mērķtiecīgi vēlas iesaistīties uzņēmējdarbībā, Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas struktūrvienības audzēkņus, skolēnus, kuriem nepieciešamas zināšanas, informācija par iespējām to izdarīt nākotnē, un citus. Galvenais akcents tika likts uz Krāslavas novada domes izsludināto jauniešu biznesa ideju konkursu komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai – projektu pieteikumu pieņemšana ir līdz 7. aprīlim plkst. 13.00. Konkursā drīkst piedalīties jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (ieskaitot), kuri vēlas uzsākt saimniecisko darbību vai komercdarbību Krāslavas novadā, kā arī iepriekšējo gadu rīkoto konkursu dalībnieki saskaņā ar...
Būs slēgta satiksme Raiņa ielas posmā

23.03.2017

Sakarā ar baseina celtniecības darbiem Krāslavā, piektdien, 24.martā no plkst. 8.00 līdz 17.00 būs slēgta satiksme Raiņa ielas posmā no Lakstīgalu ielas līdz Upes ielai.
1949. gada 25. marts - pieminēsim un atcerēsimies

22.03.2017

Šogad aprit 68 gadi, kopš 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem. PSRS represīvās iestādes deportēja apmēram 43 000 cilvēku. Šī izsūtīšana tika īstenota, lai nostiprinātu Latvijas laukos padomju režīmu. 1949. gada 25. - 28. marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem. Deportācijās, kuras slepeni tika sauktas par operāciju „Priboj” („Krasta banga”) izsūtīja apmēram 90 000 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas. 1949. gada 29. janvārī tika pieņemts slepens PSRS Ministru Padomes lēmums par masveida deportācijām Baltijas republikās. Lēmumā bija noteiktas izsūtāmo...