Latvāņa iznīcināšana ir ikviena zemes īpašnieka pienākums!

Pievienots: 29.06.2017

Latvāņa iznīcināšana ir ikviena zemes īpašnieka pienākums!

Krāslavas novada pašvaldība aicina zemju īpašniekus, kuru teritorijas ir invadētas ar latvāni, iesaistīties latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanā. Zemes īpašniekiem vai apsaimniekotājiem latvāņi jāapkaro ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas teritorijās, bet arī mežmalās, mežos, ceļmalās.

Galvenais latvāņu apkarošanā ir veicināt konkrētās vietas dabīgo bioloģisko daudzveidību un atjaunot invadētās platības ar esošās vietas augu sugām. Metodei jābūt selektīvai uz galvenajām latvāni konkurējošajām sugām: stiebrzāles, citi divdīgļlapji, koki, krūmi. Tā ir absolūti jauna pieeja, kas līdz šim pasaulē nav izmantota!

    Latvāņu apkarošanā Integrētā Audzēšanas Skola iesaka izmantot integrēto metodi.

•          Mehāniskās metodes: rozešu izduršana pavasarī, ziedkopu nogriešana, zaļo sēklu savākšana u.c. Svarīgi to veikt katrai metodei atbilstošā optimālā latvāņa attīstības fāzē, kas katrai uzskaitītajai metodei būtiski atšķiras.

•          Ar augu aizsardzības līdzekļiem: latvāņu apkarošanā izmanto selektīvu herbicīdu maisījumu Accurate 200 WG un Nuance 75 WG + virsmas aktīvā viela Kontakts 100ml/ha. Skat. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) www.vaad.lv reģistru. Herbicīdu maisījumu lieto agrā pavasarī, kad latvāņi atsākuši veģetāciju, ziemojošajiem latvāņiem rozetes 15-20 cm, sadīgušas latvāņu sēklas, bet koki ir bezlapu stāvoklī. Jāievēro 10 m aizsargjoslas, kurās aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus, tajās izmantojamas tikai mehāniskas metodes.

•          Kombinējot minētās mehāniskās metodes un lietojot augu aizsardzības līdzekļus, iespējams pāris gados tikt galā ar latvāņiem. Svarīgi ir latvāņu teritorijās neveikt pļaušanu. Konkrētās vietas bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās kā bioloģiska metode ir galvenais instruments latvāņu efektīvā apkarošanā, kas 2015. Un 2016. Gadā demonstrētas Siguldas ( Allažos), Priekuļu, Viļānu (Dekšāres), Dubres, Lestenes un Zilupes novados.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 100 līdz 350 EUR, bet juridiskajām personām no 280 līdz 1400 EUR.

Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, atkārtoti tiek konstatēti pārkāpumi, naudas sods fiziskajām personām pieaug no 350 līdz 700 EUR, bet juridiskajām personām no 570 līdz 2900 EUR.