Ziņas

Krāslava ir iespēju pilsēta!

29.10.2020

Mūsdienās daudzi jaunieši labprātāk izvēlas dzīvi galvaspilsētā vai vispār dodas citām Eiropas Savienības valstīm, tālab nelielam novadam liela vērtība ir ikviens, kas paliek savā dzimtenē. Iepazīsimies – 19-gadīgā krāslaviete Alise Samsonoviča ir palikusi uzticīga savai pilsētai, studē neklātienē Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā, strādā Krāslavas Bērnu un Jauniešu centrā (KBJC) par sporta tūrisma pulciņa treneri, kā arī ir Jaunsardzes centra 2. novada nodaļas Krāslavas novada jaunsargu instruktore. - Alise, iepazīstiniet ar sevi! - Mana bērnība ritēja starp pilsētu un laukiem Skaistā, vecmāmiņas Venerandas mājā. Vecmāmiņa ir pārcēlusies uz Krāslavu, bet māja, kurai apritēja 100 gadu, mūsu dzimtai ir svarīga, un šobaltdien cenšamies to uzturēt kārtībā, bieži turp...
Par Pāternieku stāvlaukumu

29.10.2020

Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir pamanījuši, ka tuvojas nobeigumam iežogota un apgaismota stāvlaukuma izbūve* netālu no Pāternieku robežkontroles punkta, ko pašvaldība veido ar mērķi atrisināt ilggadējo problēmu ar kravas mašīnu rindām un ar to saistītajiem satiksmes drošības un vides tīrības jautājumiem uz valsts autoceļa A6 Piedrujas pagastā. Šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Valsts robežsardzi strādā pie tiesisko un tehnisko risinājumu aspektiem publiskā stāvlaukuma pilnvērtīgai funkcionēšanai sasaistē ar robežšķērsošanas procedūrām ar prioritāro mērķi - nodrošināt Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsotājiem Pāternieku robežkontroles punktā (galvenokārt, tālbraucējiem) mūsdienīgus un civilizētus atpūtas un, nepieciešamības gadījumā, rindas robežšķērsošanai sagaidīšanas...
„Latgales ciematu stāsti: nezināmais par zināmo” Piedrujā (Raidījums...

29.10.2020

Viens un tas pats vārds var būt gan jēdziens, gan termins vienā vai vairākās nozarēs, gan metafora. 1929. gadā Vilis Plūdons publicēja dzejoli ar nosaukumu „Man tīk šie latvju ciemati”. Senlatviešu ciematus apdzied Aleksandrs Grīns 1937. gadā publicētajā dzejolī „Zemgaļu kaujas dziesma” un Kārlis Zariņš romānā „Kaugurieši”, arheologi tajā laikā raksta par latgaļu ciematiem pie Jersikas u.c. Šobrīd daudzviet Latvijā būvē eko un tirdzniecības ciematus. Tieši vārds ciemats ir tas, kurš spilgti sasien kopā mūsu senos laikus ar mūsdienām. Un tiešām - vēstures slānis Piedrujā ir dziļš un pamatīgs! Stāstus par senajiem latgaļiem un krivičiem var dzirdēt Piedrujas novadpētniecības muzejā, kuru vada Ludmila Paņko. Te var redzēt oriģinālus dokumentus no seniem laikiem, senus un retus sadzīves...
Krēsls pie Daugavas

29.10.2020

2017. gadā Rēzeknes uzņēmējs Artūrs Zeiļa ar mākslinieku Folkmaņu ģimenes starpniecību un atbalstu dāvāja Krāslavas pilsētai īpašu akmeni. Pateicoties bijušā izpilddirektora, nu jau aizsaulē aizgājušā Jāņa Geibas un ainavu arhitektes Dzintras Skuteles sadarbībai, tas savu vietu atrada Daugavas krastā, Kaplavas ielas galā, Krāslavā.Daļa no akmens bija nošķelta, pēc izskata un funkcijas atgādinot krēslu. Arī tāpēc objekts šķita Krāslavai piederīgs, jo sader ar vienu no leģendām par Krāslavas vārda rašanos. Kad Kurmim bija uzdots izrakt Daugavu no Baltijas jūras uz Valdaja augstieni, tad ap Krāslavu bijuši tik biezi meži, ka nemaz nevarēja izraksties caur saknēm. Tad Kurmis ir saucis palīgā Bebru, lai nogāž kokus. Bebrs sācis darbu. Bet pret to bijuši citi meža iemītnieki. Bebram...
Dievkalpojums Priedaines kapos

28.10.2020

1. novembrī, Visu svēto dienā, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus un rūpējoties par draudzes locekļu veselību, aizlūgums par visiem mirušajiem notiks nevis baznīcas telpās, bet Priedaines kapos plkst. 11.00. Janušs Bulašs, Priedaines Romas katoļu baznīcas prāvests
Aulejas audējas D.Kraukles grāmatā „Dienvidlatgalē austās segas”

28.10.2020

Viens no labajiem tikumiem ir spēja priecāties par cita cilvēka panākumiem, zināšanām, spējām. Sirsnīgs prieks un satraukums ir atvērt Dainas Kraukles nupat izdoto grāmatu „Dienvidlatgalē austās segas” un starp daudzām audējām sameklēt „mūsējās”. Tās ir Tekla Dzalbe un Vilhelmīne Stepiņa. Diemžēl Tekla Dzalbe nav sagaidījusi grāmatas iznākšanu, bet viņas veikums priecē radiniekus arī šodien. Vilhelmīne Stepiņa braši turas, auž vēl pašreiz, kad iegadās saulaināka diena un veselība atļauj. Grīdceliņi, tos vieglāk aust, arī mūsdienās ir moderni un pieprasīti interjerā. Labprāt atdāvina mazmeitām, meitām. Kā pati saka: „Dzīve gara, gan noderēs.” Diemžēl šogad tas savādais vīruss neļauj ar Vilhelmīni tikties klātienē, tikai aprunāties telefoniski. Veselība katram viena, jāsargā. To atzīst...
Balsojam par mūsu filmu „Pilsēta pie upes”!

27.10.2020

22. oktobrī sācies Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” skatītāju balsojums. Uz skatītāju simpātiju balvu šogad pretendē 13 filmas, kas nominētas kategorijās – „Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, „Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”, „Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma” un „Labākā animācijas filma”. Balsot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv var līdz 12. novembra pulksten 23.59. Balsot par saviem favorītiem iespējamu vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu sociālo mediju profilu vai e-pastu. Foto: A. Zeltiņa
Aicina sniegt informāciju par bīstamām situācijām uz autoceļa

27.10.2020

Lai pēc iespējas operatīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) aicina autoceļu lietotājus iesaistīties un sniegt informāciju par bīstamām situācijām uz autoceļa. Kopumā LAU pēdējā gada laikā ir saņēmis turpat 3000 ziņojumus par dažādām bīstamām situācijām uz valsts autoceļiem. 64% ceļu lietotāju kā ērtāko informācijas nodošanas veidu izmanto aplikāciju „Waze”, savukārt katrs trešais jeb 30% ceļu lietotāju zvana uz informatīvo tālruni, 6% ziņojuma nosūtīšanai izmanto sociālos tīklus vai e-pastu. 70% no ceļu lietotājiem aplikācijā „Waze” visbiežāk ir informējuši par sabrauktiem dzīvniekiem,18% par šķēršļiem uz ceļa, 9% par bedrēm, salīdzinoši retāk - 3%, tiek ziņots par pazudušām ceļa zīmēm. Teju jau gadu LAU izmanto specializētu datu...
Izdota „Latgales pavārgrāmata”

23.10.2020

Krāslavas novada dome sadarbībā ar biedrību „Latgales kulinārā mantojuma centrs” ir izdevusi „Latgales pavārgrāmatu”, kurā apkopotas Latgales reģiona un Krāslavas novada tradicionālo ēdienu un dzērienu receptes. Pavārgrāmata sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā iekļautas Latgales vietējo ēdienu receptes, bet otrajā daļā - Krāslavas novadā vēsturiski dzīvojošo tautību – latviešu, poļu, ebreju, krievu un baltkrievu – nacionālās virtuves receptes un fotoattēli. Kulinārijas māksla ir daļa no katra reģiona unikālā kultūrvēstures mantojuma un atšķirīgās identitātes, viens no instrumentiem vietas pozitīva tēla veidošanai. Ēdiens un kulinārais mantojums ir svarīgs jebkurai mērķauditorijai tūrismā. Tāpēc, izdodot pavārgrāmatu, autori paredz, ka tā ne tikai sekmēs Latgales reģiona un Krāslavas...