Oktobrī plānots pabeigt Piedrujas Romas katoļu baznīcas altāra restaurāciju

Pievienots: 18.09.2017

17.gs.  Piedrujas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca tikusi uzcelta no koka, taču tad nodegusi, un mūsdienās redzamais baroka stilā celtais mūra dievnams ar diviem torņiem tapis 1759. gadā.

Dievnama interjerā apskatāmi daudzi nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi, viens no tiem - centrālais koka altāris ar Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas gleznu šobrīd tiek atjaunots.

„Tas ir kārtējais Latvijas un Polijas valstu kultūras sadarbības projekts, kas ilgst jau vairākus gadus. Altāra restaurācijas darbi aizsākās pagājušā gada rudenī ar pārtraukumu uz ziemas periodu un turpinās pašreiz. Mums ir lielas cerības, ka tie tiks pabeigti oktobra beigās, lai varētu atklāt šo eleganto un skaisto altāri patiesā greznībā, kāds tas bijis 18.gs. beigās,” pastāstīja  VKPAI Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Dzintra Bukeviča.

Pie altāra restaurācijas strādā gan Latvijas restauratori Dmitrija Laščetko vadībā, gan Polijas – Tomaša Dziuraveca vadībā, tieši tāpat, kā tas bija Krāslavas Romas katoļu baznīcā.

Iespējams, arī Piedrujas dievnama altāra gleznojumi ir Filippo Kastaldi vai viņa mācekļu roku darbs.

 „Strādājam šai dievnamā jau trešo gadu, pirms tam ar Dmitriju Laščetko veicām altāra izpēti un izstrādājām darbu plānu. Strādāt Piedrujas baznīcā ir interesanti, jo pretstatā Polijai, kur šāda stila 18.gs. sakrālās mākslas paraugu ir ļoti daudz, Latgalē un arī Latvijā ir ļoti maz baroka stila altāru – tikai Krāslavā, Pasienā, Piedrujā un Aglonā. Un tas uz visu valsti – kas tas ir? Tātad Latvijai tā ir ļoti liela vērtība,” atzina poļu resturators Tomašs Dziuravecs un optimistiski piebilda, „darbi rit raiti, un oktobra beigās noteikti īstenosim visu ieplānoto. Būs ļoti skaisti!”

Tomašs uz Latviju jau gadus deviņus brauc strādāt kopā ar savu māsīcu – restauratori  Agnešku Hoikovsku – Savicku.

„Mēs ļoti ceram, ka ar altāra restaurāciju darbi Piedrujas baznīcā nebeigsies, jo dievnams ir izcils, tam ir ļoti skaista arhitektūra. Domājam, ka atradīsies līdzekļi, lai restaurētu arī sienas un sānu altārus. Darba te vēl tiešām daudz.

Un Polijai tās ir ļoti svarīgas vietas, jo tie ir ne tikai Latvijas kultūras pieminekļi, bet arī Polijas. Mūsu valstī šobrīd darbojas ļoti daudz biedrību, kuras meklē un piesaista līdzekļus tieši tādiem projektiem.”

„Altāris bija ļoti sliktā stāvoklī, un tik nopietnu restaurāciju tas piedzīvo pirmo reizi, pirms tam vairākas reizes gan ir bijuši mēģinājumi to pārkrāsot, pat aizkrāsojot dažas detaļas.

Tagad mēs redzēsim, ka arī tik slikti saglabājušos mākslas darbu ir iespējams atjaunot un saglabāt nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Latvijas restauratoru vadītājs Dmitrijs Laščetko.

„Šobrīd te notiek konservācijas process, krāsas attīrīšana, tad būs stiprināšana, te strādā arī galdnieks – salīmē koka detaļas, izgriež zudušās detaļas, tagad viss tiek sagatavots arī altāra tonēšanai, kur strādāsim visi trīs – es, Tomašs un Agneška. Mēs visu darām kopā ar poļu restauratoriem, tādas īpašas darba dalīšanas mums nav.  

Iespējams, ka tad, kad darbi būs pabeigti un stalažas noņemtas, daudzus sagaidīs pārsteigums – altāris būs tādā zilganzaļā krāsā, kā bija krāsots 18.gs., arī kapiteļi, kas bija ar bronzas krāsu nokrāsoti, tagad tiks noklāti ar lapiņu zeltu.”

Dienā, ka apmeklējām Piedrujas dievnamu, te pie koka detaļu restaurācijas klusām strādāja arī trīs praktikantes – nākamās restauratoru palīdzes, kuras šobrīd studē Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas nodaļā - Linda Štrāle, Elīna Daugere un Marta Tērauda.

Vaicātas, kāpēc izvēlējušās šādu retu nodarbi, meitenes atzīst, ka interese par vēsturi un vēlme pašām ko darīt tās saglabāšanā bija vieni no faktoriem, lai izvēlētos šo, pēc viņu vārdiem, „nomierinošo, relaksējošo un nestresaino amatu”.

„Objekti visu laiku mainās, braukājam pa dažādām vietām. Piedrujā mums ļoti patīk, un esam gandarītas par to, ka strādājam šeit un ar tik lieliskiem meistariem - Dmitriju, Tomašu un Agnešku!”

Taujāta par darbu izmaksām, Dzintra Bukeviča ir izvairīga: „Par izmaksām grūti runāt, jo visus darbus sponsorē Polijas Kultūras ministrija, un par izmaksām viņi mūs neinformē. Bet, paldies Polijas valdībai, kas, tāpat kā Krāslavā, arī Piedrujā palīdz glābt šo unikālo un ļoti reti sastopamo freskas tehnikā gleznoto altāri.”

Inga Kavinska