Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 10.12.2024
Krāslavas Varavīksnes vidusskolā realizēts projekts „Polijas mēnesis – Valsts Neatkarības svētku svinības”, pateicotiem kuram skola kļuva par vietu, kurā Polijas vēsture, kultūra un tradīcijas ieguva īpašu nozīmi.
Šo unikālo projektu, kuru finansēja Polijas Republikas Ārlietu ministrija un fonds „Pomoc Polakom na Wschodzie” („Palīdzība poļiem Austrumos”), īstenoja, lai tuvinātu vietējo sabiedrību poļu mantojumam. Projektā piedalījās gan skolēni ar poļu izcelsmi, gan viņu latviešu vienaudži, veidojot dialoga un kopības gaisotni.
Projekts ietvēra virkni interesantu un daudzveidīgu aktivitāšu, tās ir:
Neatkarības svētku svinības – svecīšu iedegšana un ziedu nolikšana pie Polijas karavīru pieminekļa Krāslavā. Skolas pārstāvji piedalījās šajā aizkustinošajā pasākumā, lai kopīgi godinātu poļu karavīrus, kuri krita, cīnoties par Latvijas brīvību 1920. gadā.
Vēstures darbnīcas vecāko klašu skolēniem, kuru mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar poļu mantojuma vietām Krāslavā un to nozīmi vietējās vēstures kontekstā. Skolēni uzzināja, kur atrodas 1863. gada sacelšanās dalībnieku piemineklis, kur kādreiz atradās Plāteru bibliotēka, kā arī iepazina poļu uzraksta nozīmi uz Karnicka pieminekļa.
Fotogrāfiju konkurss „Poļu pēdas Krāslavā”, kas kļuva par ļoti aizraujošu iniciatīvu un mudināja dalībniekus meklēt un dokumentēt poļu kultūras mantojumu Krāslavā. Labākie darbi tika prezentēti svinīgā izstādē skolā, un izcilāko darbu autori saņēma diplomus un vērtīgas balvas.
„Poļu stūrītis” – šīs unikālās izstādes laikā skolēni sagatavoja stendus, kuros radošā veidā atklāja dažādus poļu kultūras aspektus. Galdi bija klāti ar tradicionāliem poļu gardumiem, piemēram, „Ptasie mleczko”, „cebularz” un kabanosiem. Apmeklētājiem bija iespēja spēlēt poļu galda spēles, apskatīt plakātus, kas popularizēja Polijas vēsturiskos pieminekļus un simbolus. Izstāde guva lielu atsaucību, un visiem dalībniekiem tika pasniegtas nelielas dāvanas – zīmuļi ar tradicionāliem tautas ornamentiem.
Polonēzes uzvedums, kuru skolēni sagatavoja deju skolotājas Nadeždas Adamovičas vadībā. Polonēze, simbolizējot Polijas kultūru, izraisīja lielas emocijas skatītāju vidū. Jaunie dejotāji saņēma pelnītus aplausus, un priekšnesums bija lieliska iespēja parādīt poļu kultūras skaistumu tiem, kuriem līdz šim nebija bijusi saskarsme ar to.
Viktorīna „Ko tu zini par Poliju” – viktorīna tika izveidota skolēniem, kuri nepārvalda poļu valodu, bet vēlējās uzzināt vairāk par Poliju. Jautājumi aptvēra gan Polijas ģeogrāfiju, gan interesantus faktus par poļu kultūru un tradīcijām. Konkursam bija interaktīva spēles forma, kas ļāva dalībniekiem sacensties grupās un iegūt punktus par pareizajām atbildēm. Pateicoties tam, aktivitāte bija ne tikai izglītojoša, bet arī veicināja dalībnieku savstarpējo sadarbību.
Radošās darbnīcas, kurās jaunāko klašu skolēni varēja izgatavot savas nacionālās kokardes (piespraudes) Polijas karoga baltajā un sarkanajā krāsā. Šie rokdarbi kļuva ne tikai par dekorāciju, bet arī par simbolu, kas apliecināja viņu iesaisti projektā.
Visas aktivitātes notika skaisti izdekorētā skolā, kas projekta laikā pārvērtās par nelielu poļu kultūras centru.
Polijas un Latvijas neatkarības svētku kopīga svinēšana
Svarīgs svētku elements bija kopīgo vērtību un abu tautu vēsturiskās pieredzes izcelšana.11. novembrī Polijā tiek atzīmēta Neatkarības diena, savukārt tajā pašā dienā latvieši svin Lāčplēša dienu, kas godina Latvijas brīvības cīņas. Skolā tika pievērsta uzmanība šajai vēsturiskajam sakritībai, uzsverot abu tautu cīņu par brīvību un valstisko identitāti.
Pasākumi poļu klasēs tika papildināti ar elementiem, kas akcentēja latviešu kultūru un tradīcijas, kas raisīja lielu interesi skolēnos. Kopīga svinēšana kļuva par skaistu piemēru cieņai pret daudzveidību un savstarpējam atbalstam kultūras mantojuma saglabāšanā.
Poļu valoda Krāslavā
Šis gads skolas sabiedrībai nesa būtiskas pārmaiņas – kopš septembra skolā tiek mācīta poļu valoda kā priekšmets un fakultatīvas nodarbības. Tas ir nozīmīgs solis skolēniem ar poļu izcelsmi, kuri tagad var regulāri apgūt savu dzimto valodu, kā arī viņu latviešu vienaudžiem, kuriem tā ir iespēja iepazīt Polijas kultūru un tradīcijas.
Polijas kultūra Krāslavā
Stāsta skolas direktore Marija Micķeviča: „Projektam bija īpaša nozīme vietējai sabiedrībai. Skolēniem ar poļu izcelsmi tā bija iespēja kopt savu mantojumu, savukārt viņu latviešu vienaudžiem – iespēja iepazīt Polijas tradīcijas un kultūru. Pateicoties skolēnu un skolotāju iesaistei, izdevās radīt sadarbības un savstarpējas cieņas gaisotni.”
Projekta koordinatore un šo rindu autore uzsver, ka projekta panākumi nebūtu iespējami bez Polijas finansiālā atbalsta un visas skolas pedagogu kolektīva līdzdalības.
Kopīga pieredze, kopīga nākotne
„Polijas mēnesis Krāslavā” kļuva ne tikai par svētku svinēšanas iespēju, bet arī par tiltu būvēšanu starp kultūrām. Tas ir piemērs, kā vietējās iniciatīvas var vienot sabiedrību un veicināt savstarpēju izpratni. Krāslavas iedzīvotāji var būt lepni, ka viņu pilsēta kļūst par vietu, kur tiek koptas dažādības un kopīgās vērtības. Projekta dalībnieki cer, ka šādas iniciatīvas tiks turpinātas arī nākotnē, bagātinot Krāslavas kultūras un izglītības dzīvi.
Maja Federkeviča,
poļu valodas skolotāja
Anželas Semjonovas foto
Aprīlis - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | 02 |
03 |
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 | 14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 | 21 |
22 | 23 |
24 |
25 |
26 |
27 | 28 |
29 |
30 |