Viedoklis izteikts – ir jāsagaida rezultāts

Pievienots: 20.02.2018

16. februārī Rēzeknes novada Maltā norisinājās Latgales plānošanas reģiona (LPR) Attīstības padomes locekļu, pašvaldību vadītāju un vairāku Saeimas deputātu tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Ministrs pastāstīja par aktuāliem jautājumiem izglītības jomā un aicināja pašvaldību pārstāvjus izteikt savu viedokli par gaidāmajām reformām. Šajā pasākumā piedalījās arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs, LPR Attīstības padomes vadītājs Gunārs Upenieks.

- Vai šīs tikšanās laikā tika uzdots jautājums par skolu tīkla optimizāciju?

- Pētījumu „Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” pēc IZM pasūtījuma veica karšu izdevniecība „Jāņa sēta”, kurai nav nekāda sakara ne tikai ar izglītību, bet arī ar pašvaldībām. Nekādas konsultācijas ar pašvaldībām pētījuma laikā netika veiktas. Pat bez iedziļināšanās pētījumā, tikai virspusēji apskatot tā materiālus, var secināt, ka daudzos jautājumos pētījuma autoriem trūkst kompetences. Piemēram, pētījumā norādīts, ka 20 km attālumu skolas autobuss var pārvarēt 20 minūšu laikā.

Pašlaik tiek runāts par to, ka šim pētījumam nav vērts pievērst lielu uzmanību, taču patiesībā tas jau ir akceptēts noteiktā līmenī, un Izglītības un zinātnes ministrija izmanto tā materiālus savā darbā.

Tikšanās laikā ar ministru Kārli Šadurski es izteicu priekšlikumu par to, ka skolām, kas atrodas pierobežas teritorijā un lauku apvidū, ir jāpiemēro īpaši noteikumi. Teiksim, mēs nevaram nodrošināt klasēs tādu pašu skolēnu skaitu kā citās Latvijas pašvaldībās.

- Kāds ir jūsu viedoklis par pāreju uz mācībām valsts valodā visās vispārējās izglītības iestādēs?

- Mana nostāja šajā jautājumā ir stingra – nedrīkst pazemināt izglītības kvalitāti. Problēma ir saistīta arī ar skolotājiem. Zinu, ka jau tagad (piemēram, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā) 12. klašu skolēni kārto valsts eksāmenus latviešu valodā. Bet kurš sagatavos pedagoģiskos kadrus darbam pamatskolas klasēs? Saskaņā ar likumprojektu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020. mācību gadā, noslēdzot pārmaiņas 2021./2022. mācību gadā. Uzskatu, ka šis periods ir pārāk īss.

Jautājums – kad skolotājiem būs iespējams mācīties? Ne jau vasarā, protams! Bet, ja pedagogi to darīs mācību gada laikā, tad kurš šajā laikā mācīs bērnus skolās?

Izskanējis viedoklis, ka skolotāji parādīsies, kad tiks slēgtas lauku skolas. Mēs zinām, ka nekā tam līdzīga nekad nebūs, un nav vērts cerēt uz tik vienkāršu problēmas risinājumu.

Es tikos ar direktoriem, kas strādā dažādās skolās - gan latviešu, gan mazākumtautību. Visi ir vienisprātis par to, ka šī straujā pāreja var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.

- Kā jums šķiet, vai ministrijas pārstāvji uzskatīs pašvaldību vadītāju argumentus par pārliecinošiem?

- Varu apgalvot (to ir pamanījuši arī citās Latvijas pašvaldībās), ka tikšanās noslēgumā izglītības ministra pozīcija saistībā ar reformām vairs nebija tik nesatricināma, un daudzi apgalvojumi jau netika formulēti tik kategoriski, kā tas bija iepriekš.

Esmu pārliecināts, ka Saeimas vēlēšanu gads nav tas labākais periods, lai īstenotu šādu reformu, jo daudziem lēmumiem priekšvēlēšanu laikā ir raksturīgas noteiktas nianses.

Elvīra Škutāne
Foto: lpr.gov.lv