03.11.2020
Pamatojoties uz Robežnieku pagasta un Indras pagasta pārvalžu vadītājas Ērikas Gabrusānes iesniegumu, ar 2020. gada 31. oktobri Ērika Gabrusāne atbrīvota no iepriekšminēto pagastu pārvalžu vadītājas amata (domes sēdes protokols Nr.17, 9.p., 24.09.2020.). Ar šī gada 1. novembri par Indras pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāju iecelta Ilona Kangizere, savukārt par Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts Aivars Krūmiņš. Apsveicam un vēlam veiksmi!
03.11.2020
Pienācis laiks tradicionālajai Krāslavas mākslinieku gleznu izstādei „Rudens 2020”. Sakarā ar pandēmijas Covid-19 straujo izplatību arī Krāslavas novadā izstādes atklāšana un tikšanās ar māksliniekiem nenotika, kas ir pirmais gadījums šo izstāžu 35 gadu vēsturē. No 2020. gada 31. oktobra Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālēs Pils ielā 8 un Pils ielā 10 skatāmi 19 mākslinieku: Jeļenas Jekimovas, Marinas Procevskas, Jevgeņija Pohoduna, Pētera Babina, Jeļenas Bluses, Zinaidas Lapkovskas, Jūlijas Vērtules, Lilijas Tamas, Feliksa Lukaševiča, Ļubovas Tarļeckas, Ivana Bičkova, Vjačeslava Aprupa, Maijas Šuļgas, Ingas Goldbergas, Marinas Beļajevas, Vijas Plotkas, Andreja Gorgoca, Daigas Lapsas un Lanas Bartkevičas (Verdi) darbi. Pirmo reizi izstādē piedalās mūsu novadniece Svetlana...
03.11.2020
Krāslavas novadā noslēdzies Latvijas Zaļā punkta kopā ar partneriem rīkotās kampaņas Vislatvijas „Elektronikas šķiratlons” 2. posms. Tā laikā tika nodrošināta elektroiekārtu izvešana iedzīvotāju pieteiktajās adresēs. Kopumā Krāslavas novadā elektroiekārtu izvešanu bija pieteikta 20 adresēs, kurās kopā pārstrādei nodoti 2300 kilogramu dažāda veida tehnikas. Katrs kampaņas dalībnieks elektronikas nodošanas brīdī tika reģistrēts izlozei par veikalu tīkla „top!” dāvanu karti 20 eiro vērtībā, ko ieguva Jānis. Savukārt lielāko iekārtu apjomu (apmēram 288 kg) Krāslavas novadā sašķiroja Gaļina, kura iegūs „top!” dāvanu karti 30 EUR vērtībā. Ar uzvarētājiem kampaņas rīkotāji sazināsies individuāli tuvākajā laikā. Vislatvijas „Elektronikas šķiratlona” otrais posms vairāk nekā 20 Latvijas novados...
30.10.2020
2018. gadā SIA „Krāslavas slimnīca” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta nr.9.3.2.0/18/I/003 „SIA „Krāslavas slimnīca” kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana un infrastruktūras attīstība” ieviešanu. Projekta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Krāslavas novadā, jo īpaši sociālas, teritoriālas atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru SIA „Krāslavas slimnīca”. Plašāk par projektu un paveikto stāsta sabiedrības valdes loceklis Aleksandrs Jevtušoks. - Kāds bija ceļš līdz šim lielajam projektam? - Pirms pieciem gadiem mēs realizējām slimnīcas attīstībai nozīmīgu projektu, kura rezultātā renovētas slimnīcas stacionāra un ambulatora...
30.10.2020
30. oktobrī Krāslavas novada domē notika kārtējā ārkārtas situācijas komisijas sanāksme sakarā ar Covid-19 aktualitātēm. Kā informēja Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks, situācija pašvaldības teritorijā šobrīd ir stabilizējusies, bet neviens nevar garantēt to stabilu mūžīgi, ņemot vērā vīrusa izplatības tempus Latvijā un ārpus valsts robežām. Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts uzsver - katram iedzīvotājam godprātīgi un apzinīgi ir jāpilda visi veselības drošības pasākumi, kurus iesaka eksperti. It īpaši svarīgi ir ievērot distancēšanos, pareizi lietot maskas, regulāri mazgāt rokas, kā arī ierobežot savus kontaktus līdz minimumam. Visprātīgāk šajā laikā tos izslēgt no dienas kārtības vispār, ja nav vitāla vajadzība tikties. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes...
29.10.2020
Mūsdienās daudzi jaunieši labprātāk izvēlas dzīvi galvaspilsētā vai vispār dodas citām Eiropas Savienības valstīm, tālab nelielam novadam liela vērtība ir ikviens, kas paliek savā dzimtenē. Iepazīsimies – 19-gadīgā krāslaviete Alise Samsonoviča ir palikusi uzticīga savai pilsētai, studē neklātienē Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmijā, strādā Krāslavas Bērnu un Jauniešu centrā (KBJC) par sporta tūrisma pulciņa treneri, kā arī ir Jaunsardzes centra 2. novada nodaļas Krāslavas novada jaunsargu instruktore. - Alise, iepazīstiniet ar sevi! - Mana bērnība ritēja starp pilsētu un laukiem Skaistā, vecmāmiņas Venerandas mājā. Vecmāmiņa ir pārcēlusies uz Krāslavu, bet māja, kurai apritēja 100 gadu, mūsu dzimtai ir svarīga, un šobaltdien cenšamies to uzturēt kārtībā, bieži turp...
29.10.2020
Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir pamanījuši, ka tuvojas nobeigumam iežogota un apgaismota stāvlaukuma izbūve* netālu no Pāternieku robežkontroles punkta, ko pašvaldība veido ar mērķi atrisināt ilggadējo problēmu ar kravas mašīnu rindām un ar to saistītajiem satiksmes drošības un vides tīrības jautājumiem uz valsts autoceļa A6 Piedrujas pagastā. Šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Valsts robežsardzi strādā pie tiesisko un tehnisko risinājumu aspektiem publiskā stāvlaukuma pilnvērtīgai funkcionēšanai sasaistē ar robežšķērsošanas procedūrām ar prioritāro mērķi - nodrošināt Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsotājiem Pāternieku robežkontroles punktā (galvenokārt, tālbraucējiem) mūsdienīgus un civilizētus atpūtas un, nepieciešamības gadījumā, rindas robežšķērsošanai sagaidīšanas...
29.10.2020
Viens un tas pats vārds var būt gan jēdziens, gan termins vienā vai vairākās nozarēs, gan metafora. 1929. gadā Vilis Plūdons publicēja dzejoli ar nosaukumu „Man tīk šie latvju ciemati”. Senlatviešu ciematus apdzied Aleksandrs Grīns 1937. gadā publicētajā dzejolī „Zemgaļu kaujas dziesma” un Kārlis Zariņš romānā „Kaugurieši”, arheologi tajā laikā raksta par latgaļu ciematiem pie Jersikas u.c. Šobrīd daudzviet Latvijā būvē eko un tirdzniecības ciematus. Tieši vārds ciemats ir tas, kurš spilgti sasien kopā mūsu senos laikus ar mūsdienām. Un tiešām - vēstures slānis Piedrujā ir dziļš un pamatīgs! Stāstus par senajiem latgaļiem un krivičiem var dzirdēt Piedrujas novadpētniecības muzejā, kuru vada Ludmila Paņko. Te var redzēt oriģinālus dokumentus no seniem laikiem, senus un retus sadzīves...
29.10.2020
2017. gadā Rēzeknes uzņēmējs Artūrs Zeiļa ar mākslinieku Folkmaņu ģimenes starpniecību un atbalstu dāvāja Krāslavas pilsētai īpašu akmeni. Pateicoties bijušā izpilddirektora, nu jau aizsaulē aizgājušā Jāņa Geibas un ainavu arhitektes Dzintras Skuteles sadarbībai, tas savu vietu atrada Daugavas krastā, Kaplavas ielas galā, Krāslavā.Daļa no akmens bija nošķelta, pēc izskata un funkcijas atgādinot krēslu. Arī tāpēc objekts šķita Krāslavai piederīgs, jo sader ar vienu no leģendām par Krāslavas vārda rašanos. Kad Kurmim bija uzdots izrakt Daugavu no Baltijas jūras uz Valdaja augstieni, tad ap Krāslavu bijuši tik biezi meži, ka nemaz nevarēja izraksties caur saknēm. Tad Kurmis ir saucis palīgā Bebru, lai nogāž kokus. Bebrs sācis darbu. Bet pret to bijuši citi meža iemītnieki. Bebram...
Dienas foto
Velobrauciens pa Krāslavu
