Modernizē siltumenerģijas ražošanu Krāslavas katlumājā

Pievienots: 25.02.2021

Lai iepazītos, kā SIA „Krāslavas nami” sokas ar katlumājas infrastruktūras uzlabošanas projekta realizāciju, būvobjektu šonedēļ apmeklēja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, priekšsēdētāja 1. vietnieks Aleksandrs Jevtušoks, domes izpilddirektors Viktors Moisejs un domes izpilddirektora 1. vietnieks Viktors Aišpurs.

Delegāciju pie katlumājas sagaidīja SIA „Krāslavas nami” valdes loceklis Valentīns Semjonovs, kurš parādīja jaunās iekārtas un pastāstīja par jau paveikto, visupirms uzsverot: „Visa jaunā sistēma atbilst mūsdienu prasībām. Kā zināms, Eiropas Savienība nosaka arvien stingrākas prasības izmešu apmēriem, kas konkrēti šai iekārtai pilnīgi atbilst normatīviem un neradīs mums liekas problēmas nākotnē.”

Vēl pavisam nesen plaša katlumājas teritorija bija aizņemta ar jaunajām iekārtām. Šodien vairākums no tām jau atrodas zem jumta, ierīkotas paredzētajās vietās, bet montāžas darbi vēl turpinās. Šobrīd katlumājā strādā Austrijas partneri – jaunais katls ražots Austrijā. Bet kopumā šeit ir ierīkotas iekārtas no dažādām valstīm.

Vietu jaunajam katlam un aprīkojumam atrada, demontējot katlumājā divus vecos šķeldas katlus, tostarp pašu pirmo mazuta katlu, kas pirms apmēram 25 gadiem tika pārveidots darbam ar šķeldu. Lai visas smagās un apjomīgās iekārtas dabūtu iekštelpās, ēkas jumtā nācās ierīkot atbilstoša izmēra caurumu un ar iespaidīgas celtspējas kravas automašīnas celtni caur jumtu jaunās iekārtas novietoja savā vietā. Šajos darbos tika iesaistīts viens no lielākajiem „LIEBHERR” kravas automašīnu celtņiem, kas Krāslavā ieradās no Lietuvas, un kura strēle tika montēta uz vietas būvobjektā.

V.Semjonovs akcentēja, ka jaunais 7,5 megavatu ūdenssildāmais šķeldas katls ir aprīkots ar dūmgāzu kondensatoru, kas tikai no dūmiem vien papildus var iegūt 1,5 megavatu. Tādējādi kopā ar dūmgāžu kondensatoru jaunā katla lietderības koeficients var pārsniegt arī 100% robežu.

„Turklāt dūmgāzes no vecā un jaunā katla tiks savāktas jaunajā sistēmā vienkopus, tālāk nonāks elektrofiltrā, pēc tam dūmgāzu kondensatorā un tālāk izvadītas caur 30 metrus augsto jauno skursteni atmosfērā ar temperatūru 50-59 grādi pēc Celsija. Praktiski mēs samazinām dūmu temperatūru par 100 grādiem, iegūstot papildu enerģijas megavatstundas. Vecais dūmgāzu skurstenis netiks demontēts, tās kalpos rezerves gāzes apkures katlam, kas tiek darbināts, ja radīsies kāda avārijas situācija jaunajā sistēmā. Jaunās sistēmas būtiska priekšrocība ir arī tajā, ka katlumājā tiek uzstādīts ūdenssildāmais katls, kura ekspluatācija ir ekonomiskākā salīdzinoši ar esošo tvaika sistēmu, un tieši šis jaunais ūdenssildāmais katls turpmāk tiks izmantots kā pamata siltumenerģijas ražošanas iekārta, tvaika sistēmu iedarbinot pīķa slodžu segšanai tikai pie zemām āra gaisa temperatūrām vai koģenerācijas ciklā, ja elektroenerģijas ražošana tirdzniecībai būs ekonomiski pamatota. Jaunā apkures katla ūdens kontūrs pilnībā atdalīts no apkures sistēmas tīkla ūdens kontūra - starp katlu un ārējo tīklu būs siltummaiņi. Tādējādi avārijas, noplūdes vai sūces apkures sistēmas tīklā nespēs negatīvi ietekmēt jaunā katla darbspējas, jo netīrs ūdens tajā nevarēs iekļūt. Katla efektīvai darbībai ūdens kvalitāte ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmē siltummaiņas procesus.”

V. Semjonovs arī informēja, ka nākotnē iespējams turpināt attīstīt katlumājas automatizāciju ar tādu nolūku, lai tā funkcionētu bez cilvēku iejaukšanās, bet piebilda: „Diez vai tā izdosies, darbinieki acīmredzot tomēr būs nepieciešami, taču automatizācijas līmenis nākotnē krietni paaugstināsies.”

Juris Roga,
autora foto