Jura Rogas foto
Pievienots: 12.03.2018
1910. gadā Otrajā starptautiskajā sieviešu sociālistu konferencē Kopenhāgenā Klāra Cetkina piedāvāja iedibināt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu cīņā par ekonomisko, sociālo un politisko līdztiesību. Ideju kvēli atbalstīja 17 valstu pārstāves. Taču tajā reizē neizvēlējās konkrētu datumu un nākamos trīs gadus to atzīmēja dažādos laikos. 1914. gadā, sakrītot ar pirmo pavasara sestdienu, Starptautisko sieviešu dienu atzīmēja astotajā martā, un kopš tā laika tā allaž saistīta tieši ar šo datumu. Kopš tā laika jau 104 gadus svin Starptautisko sieviešu dienu.
Vēstures gaitā ir mainījušies svinēšanas paradumi. Sievietes ir cīnījušās par sociālo un ekonomisko līdztiesību. Mūsdienās zināmā mērā sievietes to „izbauda”, strādājot astoņu stundu darba dienu ar „pagarināto darba laiku” savās mājās, gatavojot, uzkopjot un rūpējoties par ģimeni.
Šodien 8. marts ir diena, kurā sievietes vismazāk domā par dzimumu politisko un ekonomisko līdztiesību. 8. marts ir kļuvis par sievišķīguma, pavasara un ziedu svētkiem.
Šajā dienā Indras Kultūras namā sapulcējās sievietes, lai pabūtu kopā un nodarbotos ar gluži sievišķīgām lietām.
Svarīgākā dienas aktivitāte bija skaistuma pārvērtības piecām Indras sievietēm, kurām svētku dienā tika piedāvāts Krāslavas salonā - frizētavā „Konstance” mainīt savu vizuālo tēlu. Ļoti rūpīgi tika apsvērts, kurām daiļa dzimuma pārstāvēm piedāvāt ekskluzīvo iespēju sagaidīt pavasari ar jaunu matu sakārtojumu. Jaunais tēls iedvesmos un vairos ticību saviem spēkiem. Ilgu diskusiju ceļā tika izvēlētas: Jekaterina Petruseviča – aktīva, centīga, strādīga trīs bērnu māmiņa, Nadežda Gardukeviča – optimiste, kādreizēja vokālā ansambļa „Rēvija” dalībniece, kuru ansamblis gaida atpakaļ, Valentīna Bārtule – brīnišķīga māmiņa, kura audzināja un turpina audzināt astoņus ļoti talantīgus bērnus, Valentīna Babira – pozitīva un prasmīga rokdarbniece un saimniece, aktīva projektu un pasākumu dalībniece, Gaļina Konstantinoviča – dzīvespriecīga audēja un senioru deju kolektīva „Labvakar” dalībniece. Izvēlētās drosminieces no rīta devās ceļa uz Krāslavas salonu - frizētavu.
Kamēr visi ar nepacietību gaidīja viņas atgriežamies, tika piedāvātas vairākas meistarklases, kuras ir interesantas ikvienai sievietei. Indras Kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska dalījās ar padomiem, kā uzcept veselīgus skaistuma cepumus. Cepuma sastāvdaļas – klijas, auzu pārslas, rozīnes, rieksti, ūdens. Indras bibliotēkas vadītāja Romualda Žuraka parādīja dažādus galda salvešu locīšanas veidus. Aktīvās Indras Kultūras nama pašdarbnieces Ļubova Daņilova, Jekaterina Petruseviča un Ināra Petruseviča iepazīstināja ar savu jauno hobiju – attēlu veidošanu no pērlītēm. Varēja aplūkot gan gatavus pērlīšu darbus, gan iepazīties ar to izgatavošanas tehnoloģiju. Jāpiemin, ka izstādē ar savu darbu piedalījās Aleksejs Korovackis – vienas no aktīvākajām Indras ģimenēm trešās paaudzes pārstāvis. Korovacku ģimene ir ne tikai īsta zemnieku ģimene, kuri kopj zemi un uztur lauku dzīves tradīcijas, bet arī aktīvi pašdarbnieki. Pašlaik visas Korovacku paaudzes ir pārstāvētas Indras kolektīvos – Aleksejs Korovackis apgūst deju programmu Indras Mākslas un mūzikas skolā, viņa mamma Jūlija dejo jaunizveidotajā Indras Kultūras nama mūsdienu deju grupā, vecmamma Reģīna un vectēvs Vladimirs ir Indras senioru deju kolektīva „Labvakar” dejotāji.
Pasākuma kulminācijā ar vētrainiem aplausiem tika sagaidītas skaistuma pārvērtību dalībnieces. Meistare – friziere izveidoja neatkārtojamus, individuālus tēlus, kuri saskanēja gan ar ārējo veidolu, gan iekšējo pasauli. Pasākuma dalībniecēm tika sniegti padomi par pareizu matu un sejas ādas kopšanu. Galvenais skaistumkopšanas padoms - mīlēt sevi, jo, tikai mīlot sevi, mēs varam mīlēt un iepriecināt apkārtējos.
Jura Rogas foto