otrdiena, 19. novembris, 2024Vārda diena: Betija, Elizabete, Liza, Līze
crest1 crest2

Ziņas

  • 12.03.2021

    Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā. Viena no svarīgākajām izmaiņām šajā likumā ir tā, ka, lai augstākās izglītības iestāde varētu saglabāt universitātes statusu, būs nepieciešami vismaz 4000 studentu, pretējā gadījumā tā tiks pārkvalificēta par augstskolu. Šis kritērijs tieši skar Daugavpils Universitāti. Latgales plānošanas reģions kategoriski iebilst pret kvantitatīvu rādītāju iekļaušanu, sakarā ar to izvirzīja oficiālu vēstuli Saeimai un valdībai.  Par grozījumiem Augstskolu likumā Latgales plānošanas reģions ir izskatījis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. Atzinīgi vērtējama atbildīgās ministrijas iecere ar Augstskolu likuma grozījumiem paaugstināt augstskolu izcilības līmeni, palielināt...

  • 12.03.2021

    Lai atvieglotu mācīšanos attālināti, ir radīti vairāki digitālie rīki, kas palīdz gan skolēniem, gan viņu vecākiem. Daudzi no tiem ir noderīgi arī skolotājiem – lai sagatavotos stundai. Tā kā katram – skolēniem, vecākiem un skolotājiem – ir vajadzīga atšķirīga informācija un atbalsts attālinātās mācīšanās procesā, arī iecienītākie digitālie rīki katram ir savi. Parasti tiek izmantoti pat vairāki. Vecāku vērtējums par pieejamajiem digitālajiem resursiem ir atzinīgs – tie esot mūsdienīgi, saistoši, bērnam saprotami un ar bagātīgu saturu. Īpašu atzinību skolēnu un vecāku vidū izpelnījies digitālais resurss zinzinitis.lv, kur saistošā veidā iespējams iepazīt mūzikas instrumentus, doties virtuālā piedzīvojumā, aplūkot dārgumus, izspēlēt spēli un veikt citus aizraujošus uzdevumus. Tāpat...

  • 11.03.2021

    Lai novērstu Krāslavas novada pašvaldības autoceļu bojājumus nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi uz Krāslavas novada pašvaldības ceļiem. (Skat. tabulā). Ierobežojumi stājas spēkā 2021.gada 11. martā un ir piemērojami līdz jauna rīkojuma izdošanai par ierobežojumu atcelšanu.

  • 11.03.2021

    Neskatoties uz to, ka skolā izglītības programma ir „Instrumentālā mūzika”, mēs pašaizliedzīgi tautā nesam dziesmu un ar labiem un teicamiem panākumiem piedalāmies konkursos, festivālos un atbildīgos koncertos. Spoži 45 gadus skanēja audzēkņu koris visos festivālos-koncertos Daugavpils Mūzikas vidusskolā; jaunrades dziesmu konkursā „Kas mēs bijām, būsim, esam” Rīgā Latviešu biedrības namā; J.Vītola Latvijas MS koru konkursā „Lai skan…”. Šajā konkursā piedalījās arī vokālais ansamblis „Krāslaviņa” un saņēma bronzas diplomu.  Vokālais ansamblis „Krāslaviņa” ir mūsu lepnums, kurš darbojas jau kopš 1976. gada. Tolaik koncertēšana notika ļoti aktīvi – ansamblis sniedza vismaz 2-3 koncertus nedēļā. Meitenes ar teicamiem panākumiem piedalījās Rīgas TV konkursos „Ko tu proti?”, kļūstot par...

  • 11.03.2021

    Dažādu tautību un kultūru mijiedarbe, kas balstīta savstarpējā cieņā un sapratnē, bagātina sabiedrību.  Atsaucoties uz diasporā dzīvojošo, jauniebraucēju, reemigrantu, tūristu un citu mērķgrupu izrādīto interesi, Latviešu valodas aģentūra ir izstrādājusi video „Latvijā es runāju latviski”, kas vienkārši un uzrunājoši stāsta par latviešu valodu citu pasaules valodu saimē. Apskatīt video Atgādinām, ka Latviešu valodas aģentūras tīmekļvietnē www.valoda.lv ir izveidota sadaļa „Māci un mācies latviešu valodu”. Tajā atrodams vairāk nekā 400 daudzveidīgu materiālu latviešu valodas apguvei – gan tiem, kuri māca latviešu valodu, gan tiem, kuri to mācās. 2020. gadā „Māci un mācies latviešu valodu” apmeklējumu skaits sasniedza 1,5 miljonus. Latviešu valodas aģentūras mērķis ir veicināt latviešu...

  • 10.03.2021

    Jau izsenis cilvēki izmantoja ūdens dziedniecisko iedarbību, lai ārstētu dažādas kaites. Daudzi dziednieciskie avoti kļuva populāri pat aiz sava novada robežām. Daudzkārt pie dziednieciskajiem avotiem būvēja ēkas un labiekārtoja to apkārtni, ierīkojot kūrorta vietas. Viens no Latgalē pazīstamākajiem sēravotiem atradās Krāslavā, 19. gadsimta beigās pēc grāfa Jevģēnija Broel Plātera iniciatīvas tur tika ierīkota kūrvieta. Daugavpils kara hospitāļa galvenais ārsts Mihails Boguševskis 1868. gadā sniedzis šādu Krāslavas avota aprakstu: „Tas iztek no paaugsta māla kalna, kas apaudzis ar priedēm un bērziem. Avots pasekls, tā dibens klāts ar okera nogulsnēm. Ūdens virspusē peld lieli darvveida riņķi un joslas. Avota ūdenim ir vāja sārmaina reakcija, spēcīga sēra smaka, kas ziemā izzūd, viegli...

  • 10.03.2021

    Uzņēmējiem, kuru biznesu ir ietekmējuši Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, joprojām ir pieejams dažāda veida finansiālais atbalsts no valsts. Atbalstam var pieteikties Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā, taču ir svarīgi ievērot termiņu dīkstāves atbalsta un algu subsīdiju pieteikumu iesniegšanai – atbalsta pieteikums par februāri ir jāiesniedz līdz 15. martam.  Svarīgi atgādināt, ka arī tie skaistumkopšanas nozares pārstāvji, kas no 1. marta ir atsākuši darbu, var pieteikties atbalstam par februāri – mēnesi, kad pakalpojumu sniegšana bija aizliegta. Uzņēmumiem tiek piedāvāts vairāku veidu atbalsts jeb neatmaksājama palīdzība. Nav arī gandrīz nekādu ierobežojumu nozarēm, kādi uzņēmumi var un kādi nevar pieteikties atbalstam.  Atbalsta maksājumu veidi 1)     Dīkstāves atbalsts, ko var...

  • 10.03.2021

    4. martā Latgales novadu kultūras organizāciju pārstāvji tikās seminārā, pārrunājot kopīgā Daugavpils, Rēzeknes un Latgales pieteikuma sagatavošanu Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula iegūšanai.  Semināru atklāja dzejniece Anna Rancāne: „Daugavpils un Latgales kandidēšana Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam ir būtiska ambīcija, iespēja atmest pieticību vai rīvēšanos, atrast to laikmetīgo un jauno piedāvājumu, kas būtu interesants mums pašiem, Eiropai un pasaulei.”  „Latgale ir vārti – starp Rītiem un Vakariem, kultūrām, valodām, ticībām un tradīcijām. Ir svarīgi, ka vārtu atslēgu meklējam kopā,” teica dzejniece.  Kā Eiropas kultūras vietas sevi jau pierādījis Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Latgales vēstniecība Gors, par šī gada Latvijas kultūrvietu atzītā Lūznavas...

  • 10.03.2021

    Katru gadu marta otrajā ceturtdienā (šogad 11. martā) tiek atzīmēta Pasaules Nieru diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimības un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.  Nieru galvenās funkcijas organismā ir: - filtrēt (attīrīt) asinis;- uzturēt atbilstošu šķidruma daudzumu organismā;- palīdzēt kontrolēt asinsspiedienu;- sintezēt hormonu eritropoetīnu, kas stimulē kaulu smadzenēm ražot sarkanās asins šūnas (eritrocītus). Eritrocītu galvenā funkcija organismā ir skābekļa pārnešana. - pārveidot D vitamīnu aktīvajā formā. D vitamīns palīdz nodrošināt kaulu un zobu veselību. Liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un tādi kaitīgie ieradumi kā smēķēšana var veicināt nieru slimību attīstību, tādēļ, lai...

Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
ceturtdiena, 07.11.2024
otrdiena, 12.11.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde