Par pašvaldības plāniem

Pievienots: 01.04.2021

Uz jautājumiem atbild Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks

- Jau veselu gadu mēs dzīvojam pandēmijas apstākļos. Kāds ir bijis šis gads mūsu pašvaldībai?

- Nozīmīgākās korekcijas šis gads ir ieviesis novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Ir zināms, ka dažas pašvaldības organizēja masveida pasākumus, taču mēs, sekojot līdzi situācijai, negribējām riskēt, cenšoties novērst iespējamās negatīvās sekas, līdz ar to vasarā mums izdevās saglabāt labus rādītājus. Pašvaldības galvenais mērķis bija nodrošināt bērniem iespēju 1. septembrī doties uz skolu. Diemžēl rudens sākumā situācija ir mainījusies, cilvēki vairāk kontaktējās cits ar citu, un izveidojās vīrusa izplatīšanās ķēde.

Saimniecisko jautājumu risināšanas procesu vīruss īpaši nav ietekmējis. Var teikt, ka pašvaldības izvirzītie uzdevumi iepriekšējam gadam ir atrisināti, bet daudzi projekti turpinās arī šajā gadā.

Pašvaldība turpina īstenot projektu, lai izveidotu ražošanas zonu Indras ielā. Uzņēmēju interese par šo teritoriju ir pašsaprotama, un jau tagad ir uzņēmumi, kas ir gatavi izmantot šo teritoriju. Ārkārtas situācija valstī ir ietekmējusi daudzu uzņēmumu darbu. Pasaule mainās, un daži uzņēmēji bija spiesti mainīt darbības veidu.

Pagājušajā gadā tika uzbūvēti angāri, kuros veiksmīgi darbojas uzņēmumi, arī darba vietu skaits pieaug.

- Sākoties pavasara-vasaras sezonai, ik gadu tiek aktualizēts jautājums par ceļu remontu. Spriežot pēc jautājumiem, kas tiek saņemti no iedzīvotājiem, pašlaik visaktuālākā problēma ir tilts Raiņa ielā. Kad tiks atjaunota transporta kustība pār šo tiltu?

- Tā tiešām ir sāpīga tēma, tilta projektēšana ir ieilgusi. Pirmkārt, lai īstenotu demontāžas darbus, pašvaldībai bija jāiegādājas ēka pie tilta. Izrādījās, ka šai mājai ir septiņi īpašnieki, viņi dzīvo ārzemēs, un katram ir sava zemesgrāmata. Otrkārt, ņemot vērā tilta atrašanās vietu, transporta un skolēnu plūsmu, ir skaidrs, ka tiltam jāatbilst visām drošības prasībām. Raiņa iela ir otrā nozīmīgākā gājēju artērija mūsu pilsētā. Treškārt, gribētos, lai šī vieta izskatītos vizuāli pievilcīga, piemēram, kā tikšanās vieta ar skatu laukumu.

Liels prieks par to, ka pašvaldība saņēma no iedzīvotājiem skices par tilta iespējamo izskatu. Tas bija negaidīti, bet patīkami.

Šī gada budžetā tilta rekonstrukcijai ir paredzēti 600 tūkst. eiro. Maijā-jūnijā, ceru, būs gatavs skices projekts, ko varēs parādīt iedzīvotājiem.

- Kādi ir plāni saistībā ar ceļa seguma remontu citās pilsētas ielās?

- No tilta Raiņa ielā līdz Aglonas ielai plānojam atjaunot Pils ielu, kur ir nepieciešams paplašināt trotuāru, kā arī pārbūvēt autostāvvietu pie Tūrisma informācijas centra. Ģimnāzijas skolotājiem un skolēniem būs paredzēta atsevišķa autostāvvieta.

Nākamais objekts – apbraucamais ceļš ,, Pastari – Krāslava”.

Tiks mainīts asfalta segums ielu trīsstūrī: Brīvības iela – Tirgus iela – Lāčplēša iela.

Pilnībā tiks rekonstruēta Indras iela – no Vienības ielas līdz ceļam uz Dagdu.

Sāpīgs jautājums daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem – caurbrauktuves pagalmos. Šogad remonts paredzēts pagalmu caurbrauktuvēs Baznīcas ielā, Rēzeknes – Podnieku ielā, kā arī Vienības ielā 59 un 61 – kur tiks atjaunota brauktuve. Protams darbi turpinās arī citos mikrorajonos.

Pašvaldība plānoja un jau sagatavoja rekonstrukcijas projektu pagalma teritorijai pie daudzdzīvokļu mājas Podnieku ielā 22. Taču iedzīvotāji nepiekrita, nebija savākts vajadzīgais balsu skaits „par”. Sakarā ar to, ka šī zeme pieder dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, pašvaldība nav tiesīga veikt kādas darbības ar svešu mantu. Patiesībā mēs bijām pārsteigti par šo iedzīvotāju lēmumu.

Pašlaik dome ir iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu finansējumu Rīgas ielas rekonstrukcijai pie poliklīnikas. Šis ceļa posms ir diezgan bīstams, jo, kā zināms, šajā vietā ir bijuši pat nelaimes gadījumi, taču ministrija neatļāva uzstādīt tur „guļošu policistu”.

Ja mēs saņemsim līdzfinansējumu, tad pirmajā etapā tiks rekonstruēts posms no poliklīnikas līdz Rancāna ielai, projektā ir paredzēta arī zona gājējiem.

- Turpinot tēmu par gājēju zonu gar Rīgas ielu... „Krāslavas Vēstis” saņēma jautājumu par gājēju celiņu no Vienības ielas līdz Meža kapiem, kas varētu tikt ierīkots meža teritorijā. Vai plānojat kaut ko šajā virzienā?

- Problēma ir saistīta ar to, ka šī zeme nepieder pašvaldībai. Pirms dažiem gadiem, kad norisinājās valsts ceļa A6 remontdarbi, tikšanās laikā ar mikrorajonu iedzīvotājiem tika pausts viedoklis par nepieciešamību paredzēt pie Meža kapiem autobusa pieturas vietu, nevis gājēju celiņu. Tagad var mēģināt vēlreiz runāt ar ministriju, bet, zinot, cik ilgi tika projektēta autobusu pietura, šis jautājums var ievilkties uz ļoti ilgu laiku.

- Kā tiek risināts jautājums par lauku ceļu remontdarbiem?

- Pēdējos gados pašvaldība sakārtoja visus nozīmīgākos ceļus katrā novada pagastā. Palika tikai divi posmi – Aulejas un Skaistas pagastā. Pabeigta apvedceļa izbūve Ūdrīšu pagastā, kas savieno dzelzceļa staciju ar valsts autoceļu A6 un atrodas blakus vairākiem uzņēmumiem.

Paliek atklāts jautājums par ceļu Indras pagastā, ko pašvaldība pārņēma no valsts, lai piedalītos līdzfinansējuma programmā. Valsts mainīja programmas nosacījumus, un pašvaldība palika bešā. Diemžēl sakarā ar nesaskaņotu pašvaldības un valsts darbu cieš iedzīvotāji, kuriem šī ceļa stāvoklis ir ļoti svarīgs. Tagad dome atkārtoti iesniedza pieteikumu par līdzfinansējumu, gaidīsim rezultātu.

Ja runāt par darbu pagastos, tad ir jāatzīmē, ka uzsākta jaunu attīrīšanas iekārtu izbūve Indrā, nākamajā gadā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas plānots uzbūvēt Robežniekos.

- Kas šogad tiek plānots pilsētas labiekārtošanas jomā?

- Pagājušajā gadā tika atjaunots novecojis aprīkojums Zirga ezera pludmalē, kaut ko plānojam izdarīt arī šogad. Ievērojamāki ieguldījumi paredzēti labiekārtošanas darbu turpinājumam teritorijā pie Persteņa ezera. Pašvaldība plāno ierīkot šeit atpūtas zonu dažāda vecuma iedzīvotājiem – no maziem bērniem līdz pat senioriem.

Interesantu projektu, kas ir saistīts ar šīs teritorijas infrastruktūras attīstību, ir sagatavojis un iesniedzis konkursam viens no Krāslavas uzņēmējiem. Viņš plāno ierīkot uz ezera veikparku. Šī ideja ir guvusi finansējumu, un mēs novēlam veiksmīgi realizēt šo ieceri.

Pašvaldība atguvusi savā īpašumā teritoriju Adamovas pilskalnā, kur atrodas skatu laukums. Pašlaik tiek apkopotas un izvērtētas idejas par tā izmantošanas iespējām. Ja iedzīvotājiem ir kādi priekšlikumi vai ieteikumi, būsim priecīgi tos uzklausīt.

- Cits sāpīgs jautājums, ko apspriež gan vecāka gadagājuma iedzīvotāji, gan jaunie vecāki ar bērnu ratiņiem – soliņu trūkums pilsētā.

- Jau ir gatavas topošo soliņu skices. Tagad mēs izvēlamies vispiemērotākās, kā arī apzinām vietas pilsētā, kur nepieciešams uzstādīt soliņus. Jāņem vērā zemes īpašnieka viedoklis, jo gadījumā, kad soliņš tiks uzstādīts pašvaldībai piederošā teritorijā, jābūt gataviem tam, ka ne visi iedzīvotāji, kas dzīvo netālu, būs apmierināti. Tādi precedenti jau ir bijuši, tāpēc jāmeklē kompromiss. Turklāt ir jāizvēlas tāda vieta, lai tā nebūtu piesaulē. Vasaras sākumā Krāslavas ielās parādīsies apmēram desmit jaunu soliņu.

- Turpinās bijušo staļļu ēkas, kas atrodas gar Pils ielu, rekonstrukcija. Kā plānots to izmantot?

- Jau daudzus gadus topa jautājums Krāslavā ir par Grāfu Plāteru pils rekonstrukciju. Saprotams, ka tas prasa lielus finanšu līdzekļus, pašvaldība pievērsa uzmanību šī jautājuma otrai pusei un jau vairākus gadus nodarbojas ar atsevišķu ēku rekonstrukciju pils kompleksa teritorijā. Gribētos, lai arī šī bijušo staļļu ēkas daļa tiktu sakārtota un izmantota.

Tiek plānots ierīkot atjaunotajā telpā kokapstrādes, podniecības un rokdarbu (šūšanas, adīšanas) darbnīcas. Šeit būs arī īsta krievu krāsns. Būtu pareizi darbnīcas atdot lietošanā amatniekiem, kas šeit strādātu un uzņemtu tūristus.

- Jūs minējāt topa jautājumu. Šī gada budžetā ir paredzēti līdzekļi pils rekonstrukcijas tehniskajam projektam. Ko tas nozīmē?

- Par pili mēs nekad neaizmirsām, jautājums ir saistīts ar to, ko darīt tālāk? Piemēram, var ieguldīt milzīgus līdzekļus, izremontēt un izvietot pils ēkā muzeju, kuru apmeklēs, teikšu pārspīlējot, viens cilvēks, un tad tas nebūtu lietderīgs risinājums.

Pašlaik mūsu galvenais uzdevums - atgūt pils vēsturisko izskatu. Profesionāļi sagatavos savu slēdzienu par visiem nozīmīgākajiem jautājumiem - vai ir jāatstāj betona pārsegumi pils iekšējā daļā, vai ir jābūt diviem vai trim stāviem utt. Šādu jautājumu precizēšana ir ļoti svarīga, lai turpinātu projektēšanu.

Daugavpils pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, un mēs no sirds vēlam to iegūt. Saistībā ar to mums ir vienošanās ar Daugavpils pilsētas pašvaldību par dalību kopīgajā projektā, pateicoties kuram varētu saņemt līdzfinansējumu pils rekonstrukcijai.

- Vai ir plānots rekonstruēt arī citas ēkas?

- Es jau minēju, ka pašvaldība plāno sakārtot Pils ielu un tiltu Raiņa ielā. Līdz ar to paredzēts veikt ēkas renovāciju Gr.Plāteru ielā, kura atrodas blakus sociālā dienesta ēkai. Tad varēs uzskatīt, ka šis Krāslavas pilsētas stūrītis ir pilnībā sakārtots. Ēka tiks atjaunota deinstitucionalizācijas projekta ietvaros, turpmāk to izmantos kā pagaidu dzīvesvietu vecākiem un bērniem, kas nonākuši krīzes situācijā.

- Pēdējos gados pašvaldība ir ieguldījusi lielus finanšu līdzekļus sporta infrastruktūrā - uzbūvēti peldbaseins, stadions, sporta skola. Vai šai tēmai uz kādu laiku var pielikt punktu?

Runājot par peldbaseinu, jāuzsver, ka šogad plānots uzstādīt pie ēkas saules baterijas, kas dos iespēju iegūt ekonomisku un videi draudzīgu siltuma enerģiju.

Pašvaldība iesniedza pieteikumu un pretendē uz līdzfinansējumu projektam ar mērķi izveidot daudzfunkcionālu trasi, kas varētu būt ierīkota stadionā pretī estrādei. Stadions tagad ir maz lietots, un tāda trase aktīvās atpūtas cienītājiem būtu ļoti pieprasīta.

Vēl pašvaldība plāno ierīkot pilsētas mikrorajonos āra trenažierus. Taču šis jautājums vēl joprojām ir atklāts – skatīsimies, vai pietiks līdzekļu.

- Kādi darbi ir ieplānoti izglītības iestādēs?

- Tiek turpināti remontdarbi Krāslavas Varavīksnes vidusskolā un ģimnāzijā. Visapjomīgākie darbi jau ir pabeigti, bet kā parasti rodas dažas nianses, kas prasa korekcijas. Pašlaik galvenais darba kārtības jautājums – sagatavot vasaras mēnešu laikā bijušās ģimnāzijas ēku jaunajam mācību gadam, jo tur tagad atradīsies Krāslavas Mūzikas un mākslas skola. Dome jau iepriekš bija izsludinājusi konkursu uz vakanto skolas direktora amatu, lai remontdarbu laikā būtu iespējams ievērot visas nepieciešamās nianses un prasības (piem., skaņas izolācija starp klasēm utt.), bet ar šādiem jautājumiem jānodarbojas profesionāļiem.

Pašlaik norisinās mūsdienīgas dienesta viesnīcas būvdarbi, tā ir paredzēta novada skolēniem. Diemžēl lauku skolu kļūst arvien mazāk, bet līdz ar to dienesta viesnīca būs pieprasīta. Vieta ir laba – blakus peldbaseins, interešu centrs, mūzikas un mākslas skola, stadions. Bērni no laukiem varēs veiksmīgi darboties dažādās jomās, un viņiem nebūs jādomā, kā nokļūt mājās vakara stundās.

- Šī gada pašvaldības budžetā sociālajai jomai plānots ievērojami vairāk nekā iepriekšējā. Ar ko tas ir saistīts?

- Valsts paplašināja dažādu sociālo pabalstu klāstu, bet finansiālais nodrošinājums ir uzlikts uz pašvaldību pleciem. Bez šaubām, ir jāpalīdz cilvēkiem, kas nonākuši krīzes situācijā, taču šajā jautājumā ir gan pozitīvā, gan arī negatīvā puse. Ne visi pretendenti uz pabalstu apzinīgi un atbildīgi izturas pret saviem pienākumiem. Turklāt es uzskatu, ka nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti pabalsti, ir jāpilnveido.

Starp citu, atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām būs jāmaina sociālā dienesta ēkas izskats – sienas un jumts. Tā būs vēl viena rekonstrukcija.

- Vasarā plānots pievienot Dagdas novadu, kā arī trīs Aglonas novada pagastus Krāslavas novadam. Vai šis notikums kaut kā ietekmēs vienkāršo iedzīvotāju dzīvi?

- Krāslavas pašvaldība ieturēja neitrālu pozīciju jautājumā par novadu apvienošanos. Dagdas novads tiks pievienots mūsu novadam saskaņā ar ministrijas lēmumu, bet trīs Aglonas novada pagasti paši izrādīja iniciatīvu un vēlmi pievienoties mūsu novadam.

Par apvienošanos vairāk uztraucas politiķi un dažādu struktūru darbinieki, ja būs optimizācija.

- Jūs pastāstījāt par pašvaldības plāniem nākamajam gadam. Vai var gadīties, ka pēc novadu un pagastu apvienošanās šie plāni mainīsies vai vispār netiks īstenoti?

- Jā. Pašvaldības budžetu var mainīt. Viss būs atkarīgs no domes jaunā sastāva. Galvenais, lai deputāti domātu nevis par savām personiskajām interesēm, bet gan par visa novada attīstību.

- Paldies par atbildēm!

Elvīra Škutāne

Seko ''Krāslavas Vēstis'' arī Telegram profilā