08.03.2021
Akordeona burvīgās skaņas manā dzīvē ienāca jau agrā bērnībā. Jau astoņu, deviņu gadu vecumā, aizkrāsnē tupēdami, mēs, lauku puikas, klausījāmies akordeonista spēli, kurš kaimiņu mājā kārtējo reizi spēlēja jauniešu deju vakaru. Petrolejas lampas gaismas puskrēslā mēs ar lielu interesi vērojām dejojošos pārus. Galvenais mērķis pieaugušo pasākumā bija mūzikas klausīšanās. Neaizmirstami iespaidi! Tās bija pirmās manas mūzikas stundas, klausoties akordeona spēli. Saklausījies apburošās akordeona melodijas, dažreiz arī akordeona duetu ar vijoli, es skrēju mājās, paņēmu kādu čemodāniņu, iztēlojos, ka tas ir akordeons, apsēdos uz ķebļa, un, atmiņā palikušo melodiju dungodams, atdarināju akordeona spēli. Ak, kā man gribējās spēlēt! Vecāki nevarēja nopirkt mūzikas instrumentu, lai gan es viņiem...