Ģimnāzisti „Euroscola” hibrīdsesijā Strasbūrā (video)

Pievienots: 09.03.2023

EP Vēstnieku skolu komandas no visas Eiropas 2023. gada 17. februārī Eiropas Padomē Strasbūrā piedalījās „Euroscola” hibrīdsesijā, kuras tēma „Zeme ir tikai viena: Eiropas Savienības ambīcija apturēt mežu izciršanu" ir aktuāla pasaulē. Tā bija hibrīdsesija, jo dažu skolu pārstāvji piedalījās attālināti. Latviju pārstāvēja 24 skolēni no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas – liceja un Krāslavas ģimnāzijas.

17. februārī mums bija liels prieks satikt vairāk nekā 1000 jauniešus no visas Eiropas. Hibrīdsesijas sākumā jauniešus un skolotājus videosveicienā uzrunāja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola. Tikāmies ar @TAG, European Parliament locekli un kvestori , un Ellen Nieuwenhuyze & Natalia Papasteriadou, Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) politikas analītiķi.

Mūsu skolu aktīvi pārstāvēja 12.a klases skolnieces Dominika Kalpiša, Helēna Baranovska, Daniela Bučinska, 11.a klases skolnieki Ženija Nikolaičenko, Jurģis Jākobsons un 10.a klases skolniece Anita Jurkeviča.

Piedāvāju izlasīt skolēnu atsauksmes par 17.02. hibrīdsesiju Strasbūrā.

- Man paveicās piedalīties Eiroparlamenta pasākumā Strasbūrā 17.02. un pārstāvēt Krāslavas ģimnāziju. Tēma bija „Ir tikai viena Zeme: Eiropas Savienības ambīcijas apturēt mežu iznīcināšanu”. Pārnākot no tā, sapratu, ka braucienā devos ne par velti.

Hibrīdsesijā, apspriežot mežu izciršanas problēmu, sastopamies ar izvēles grūtībām un nepieciešamību izvirzīt pareizas prioritātes. Diskusiju daļā vajadzēja saprast, cik radikālus likumus mēs varam pieņemt, tiecoties saglabāt dabas daudzveidību. Prioritāte bija gan daba, gan ekonomiskā stabilitāte, izvēles situācija radīja asas debates. Šī simulācija parādīja man, cik grūti ir atrast pareizo problēmas risināšanas ceļu. Intervijas laikā ar analītiķiem no ENVI tika izvirzīts populārākais mežu izciršanas problēmas risinājums - veicināt jaunu materiālu ražošanu, kas varētu aizvietot koksni. Tās autore ir Dominika Kalpiša, Krāslavas ģimnāzijas skolniece.

Man ir liels prieks, par to, ka Latvijas pārstāvei pieder jauniešu vidū visatbalstītākā risinājuma ideja.

- Pasākumā piedalījās gandrīz visu ES valstu „Euroscola” komandas, tas ļāva sajust darbību mērogu, to, cik daudz izglītotu cilvēku nepieciešams, lai vadītu ES pareizā virzienā.

Mani iespaidoja, tas, cik enerģiski un iedvesmoti jaunieši aizstāvēja savas pozīcijas. Es pati, braucot uz Strasbūru, visvairāk uztraucos par to, kā izdosies sadarboties ar citu valstu pārstāvjiem, bet veltīgi, idejas mūs vienoja. Radās pārliecība par to, cik mēs esam dažādi, atšķirīgās tradīcijās uzauguši, un tomēr, cik daudz kopīga ir starp mums. Mēs visi saprotam cilvēku ikdienas problēmas un izaicinājumus un ievērojām to, kā pieņemtie lēmumi varētu ietekmēt to ikdienu.

Kaut tā bija simulācija, es tiešām izjutu atbildību un uztraucos par balsošanas rezultātiem. Apspriestais likums ar balsu vairākumu tika pieņemts. Pasākums bija izcili novadīts. Secinu, ka nodarbība mainīja manu izpratni par lēmumu pieņemšanas procesiem un parlamenta darbību kopumā. Kā arī paredzēju, diena Eiroparlamentā bija vērtīga un unikāla pieredze. (Anita Jurkeviča)

- Informatīvi bija klausīties ekspertu - Ellen Van Nieuwenhuyze un Natalia Papasteriadou - atbildes uz jauniešu jautājumiem, kā arī uz manu uzdoto jautājumu. Eiropas Parlamentā iepazinos ar citiem ES valstu pārstāvjiem. Viens no tiem bija zēns vārdā Tomas, atbraucis arī no mazpilsētas Telšia, Lietuvā. Atrodoties vienā grupā, dalījāmies savā redzējumā par mežu aizsardzības tēmu, taču brīvākā brīdī Tomas izstāstīja par Telšiai vēsturi un parādīja man pilsētas vēstures piemiņas vietas, tas tiešām bija aizraujoši. Tā es guvu priekšstatu ne tikai par EP, bet arī par Lietuvas pilsētu. (Ženija Nikolaičenko)

- Lai gan daudzos jautājumos uzskatu sevi par eiroskeptiķi, atrodoties Eiroparlamentā, es sajutu sevi kā daļu no kaut kā liela. Es redzēju tādus pašus skolēnus kā es pats, idejiski attīstītus un ieinteresētus politikā. Es sapratu, ka es esmu ļoti lēns un man ir grūti uzdrošināties - abus jau galvā izdomātos jautājumus uzdeva citu valstu pārstāvji, taču, neskatoties uz to, es uzzināju daudz jauna, sākot no mežu izciršanas mīnusiem un plusiem līdz horvātu kultūras un daudzu cilvēku interesantajiem dzīves stāstiem. (Jurģis Jākobsons)

Lepojos ar Krāslavas ģimnāzijas skolēniem, kuri aktīvi iesaistījās diskusijās, izteica priekšlikumus un balsoja par citu jauniešu idejām.

Eiropu mainīt varam mēs visi kopā!

Dzintra Rateniece,
Krāslavas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja
Brauciena dalībnieku foto