Apstiprina Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei līdz 2021. gadam

Pievienots: 20.09.2018

18. septembrī valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam. Tas ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

Lai Latgales reģionā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības, ir turpināmas Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015. -2017. gadam iekļautās iniciatīvas. Attiecīgi, lai nodrošinātu Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017. gadam pēctecību, VARAM ir izstrādājusi Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam. Tāpēc šā gada Rīcības plānā ir ietverti vairāki pasākumi no Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017. gadam, kuru īstenošana tiek turpināta un paplašināta.

Lai īstenotu rīcības plāna mērķus, izstrādāti vairāki uzdevumi

1. uzdevums: uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrai papildu ERAF finansējums 29 504 156 EUR apmērā (ES fondu vidusposma izvērtējuma ietvaros tiks izvērtētas iespējas prioritāri novirzīt finansējumu). Sagaidāmie rezultāti – 484 jaunas darba vietas.

2. uzdevums: jautājuma par nodokļu atvieglojumu piemērošanu visām speciālajām ekonomiskajām zonām izskatīšana nodokļu reformas īstenošanas izvērtējuma ietvaros. Kā arī Nodokļu politikas uzlabošana – atbalsta paplašināšana speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darbaspēka atalgojumā jaunām darba vietām. Sagaidāmie rezultāti – 164 jaunas darba vietas (atbalstītajos Latgales SEZ projektos).

3. uzdevums: Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšana un tā atbalsta pasākumi. Sagaidāmie rezultāti – 30 atbalstīti jaunie talanti; 40 jaunas darba vietas.

4. uzdevums: Daugavpilī izveidots pilotprojekts jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai. Sagaidāmie rezultāti – Daugavpilī izveidots pilotprojekts jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai.

Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums – Latgales reģionam vēl joprojām saglabājas ievērojamas iekšzemes kopprodukta (IKP) atšķirības ar pārējiem reģioniem. Augstākais IKP ir Rīgas statistiskajā reģionā (20 551 EUR uz vienu iedzīvotāju; 2015. gada dati). Latgalē ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā, tie ir tikai 33% no Rīgas statistiskā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat Latgales reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis – 14,0%, salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā (2017. gada darbaspēka apsekojuma dati).

Būtiskāko plāna finansējumu sastāda ieguldījumu degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās kopējais finansējums. Lai sasniegtu 1 345 jaunas darba vietas (1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu Latgales reģionā) un piesaistītās privātās investīcijas 81 751 182 EUR apmērā, nepieciešams nodrošināt kopējo finansējumu 81 751 182 EUR Eiropas Reģionālās attīstības fondā (šobrīd plānotais 52 247 026 EUR un papildus nepieciešamais 29 504 156 EUR). Plānojot jauno Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) finanšu instrumenta atbalstu, Rīcības plāna ietvaros tiks paredzēts finansējums Latgales uzņēmējdarbības centra darbībai. Programmai „Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” indikatīvi iezīmēts kopējais finansējums 10 000 000 EUR donoru finansējuma un 1 764 706 EUR nacionālā līdzfinansējuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija,
Sabiedrisko attiecību nodaļa