Ziņas

Tiks uzlabota notekūdeņu attīrīšana Indras ciematā

28.05.2021

Novadā tiek realizēts būvprojekts „Indras ciema centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūve „Pēdiņas”, Indras pagasts, Krāslavas novads”, 1. kārta. Indras ciema notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūves darbus veic SIA „Nordserviss”, pārbūves projekta autoruzraudzību nodrošina SIA „Ekolat”, būvuzraudzību - SIA „Marčuks”. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 127958,90 eiro (ieskaitot PVN). Darbi tiek finansēti no pašvaldības budžeta. Projekts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārbūvei tika izstrādāts pirms dažiem gadiem, taču līdz realizācijai tas nonāca tikai tagad. Šīs attīrīšanas iekārtas apkalpo aptuveni pusi no ciemata, proti, to daļu, kas atrodas dzelzceļa otrajā pusē. Kvalitatīva notekūdeņu attīrīšana ir svarīga gan lielai, gan mazai apdzīvotai vietai, un „Pēdiņas” ir tikai neliela daļa...
Indras pagastā atjauno Blaževiča ielas posmu

28.05.2021

Jau tuvākajā laikā Indras pagastā tiks pabeigti Blaževiča ielas posma (no krustojuma ar Rīgas ielu līdz krustojumam ar Tirgus ielu) atjaunošanas darbi, kurus veic SIA „VTV 14”. Tiks veikta ceļa sāngrāvju atjaunošana, izbūvētas jaunas caurtekas. Indras pagasta pārvaldē informēja, ka šos darbus pārvalde saviem spēkiem nevarēja veikt, jo gar ceļu ir izbūvētas dažādas komunikācijas un pastāvēja risks tās sabojāt. Otra problēma – lieli celmi, kuru novākšanai pārvaldes rīcībā nav atbilstoša aprīkojuma. Tāpēc tika slēgts līgums ar uzņēmēju. Līguma maksimālā kopējā summa ir 7968 eiro, kas ir pašvaldības budžeta finansējums. Juris Roga, autora foto
Krāslavas pils – pagātnes notikumu lieciniece 230 gadu garumā

28.05.2021

Šogad aprit 230 gadi, kopš tika pabeigta Krāslavas pils būvniecība. 1791. gadā baroka stilā celtā, vēlāk pēc klasicisma kanoniem pārveidotā pils gadsimtu gaitā ir kļuvusi par pilsētas iedzīvotāju lepnumu. 1729. gadā 25. janvārī Latgales un Daugavpils stārasts, grāfs Jans Ludvigs Broel Plāters par 14 000 dālderu nopirka Krāslavu no Čapsku dzimtas un no Indricas muižas pārcēlās uz Krāslavu, kas kļuva par grāfu Plāteru galveno rezidenci. Sākumā grāfi Plāteri dzīvoja nelielā muižā, kas atradās Kreslavkas (pašlaik Jāņupīte) upītes labajā krastā. Tā bija būvēta no tēstiem baļķiem ar šindeļa jumtu, logu rāmji bija izgatavoti no ozolkoka, stikli iestiprināti alvas ietvaros. Pāri Kreslavkas upītei bija uzbūvēts tilts ar augstiem balstiem. No muižas līdz Daugavai pletās liels dārzs. Uz Kreslavkas...
Izmaksu ekonomijas rezultātā VARAM rosina atjaunot papildu ATR...

28.05.2021

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā virzītajai autoceļu investīciju programmai iespējama izmaksu ekonomija, kā rezultātā VARAM sadarbībā ar „Latvijas Valsts ceļi” rosina 2021. gadā papildus atjaunot astoņus autoceļus. Pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) informāciju, 2021. gada būvdarbu iepirkumos vērojama izmaksu ekonomija 10-20% apmērā. Līdz ar to, lai racionālāk izmantotu 2021. gadā pieejamos finanšu resursus, VARAM un LVC plāno jau šovasar virzīt atjaunošanai tos ceļus, kuriem ir izstrādāta tehniskā dokumentācija un kuru īstenošana bija plānota ATR programmas ietvaros 2022.-2023. gadā: P6 Saulkrasti – Sēja – Ragana (7,90 –22,83 km); P8 Inciems – Sigulda...
Indrā atjaunots vides objekts

28.05.2021

Indru jau izsenis dēvē par Rožu ciemu. Pirms vairākiem gadiem Indras meistari izgrieza divas rožu skulptūras no koka. Šogad rožu skulptūras tika atjaunotas un pārveidotas par funkcionālu vides objektu pie Indras aušanas darbnīcas. Atpūtas stūrītis ar rožu soliņiem veiksmīgi iekļaujas Indras aušanas darbnīcas apstādījumu vidē un ir kļuvis par vēl vienu mājīgu vietu Indras ciematā. Ērika Zarovska
Krāslavas pils komplekss mūsdienās

27.05.2021

#Krāslavas pilij – 230 Šogad, kad aprit 230 gadi, kopš 1791. gadā pabeigta Krāslavas muižas centrālās ēkas, ko mēs lepni saucam par pili, būvniecība, neliels atskats par pēdējā desmitgadē paveikto. Krāslavas pils kompleksam jau šobrīd ir liela kultūrvēsturiskā un sabiedriskā nozīme, tas ir pieejams un atpazīstams tūristu un kāzinieku apskates objekts, kā arī iemīļota pastaigu vieta krāslaviešiem. Krāslavas novada dome kā 18. gadsimta valsts aizsardzības kultūras pieminekļa „Krāslavas pils apbūve ar parku un parka arhitektūru” īpašnieks un apsaimniekotājs pēdējos gados ir daudz darījusi, lai ilgtermiņā saglabātu un attīstītu kultūras mantojumu Krāslavas pilī un parkā, nodrošinātu ēku funkcionālu izmantošanu, pielāgotu tā piedāvājumu tūrisma attīstībai, tāpēc regulāri un mērķtiecīgi tiek...
Jauna tradīcija ģimnāzijā

27.05.2021

Atkal maijs… Atkal kārtējais mācību gads tuvojas finišam, un atkal izlaiduma eksāmeni Latvijas skolās. 21. maijs – pēdējais obligātais eksāmens 12. klašu skolēniem beidzot nokārtots! Liela daļa divpadsmito atviegloti uzelpoja, jo noslēdzās diezgan neparasts, smags, reizē īpatnējs mācību gads, kad gandrīz visu laiku mācības notika attālināti. Tagad atliek niecīgākais – sagaidīt centralizēto eksāmenu rezultātus un nosvinēt izlaidumu, kas šovasar noteikti būs citādāks nekā iepriekšējos gados. Tāpēc Krāslavas Valsts ģimnāzijas 12. klašu skolēni nolēma, ka 21. maijs šogad mūsu skolā būs nozīmīgs ne tikai kā pēdējā eksāmena diena, bet arī ar jaunas tradīcijas iedzīvināšanu skolā. Šajā jaukajā dienā 12. klašu skolēni atstāja par sevi piemiņu krāšņu košumkrūmu veidā. Skolas priekšā tika...
Nenokavē!

26.05.2021

Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā sākušās Atvērto durvju dienas! Reģistrējies, apmeklējot saiti https://ej.uz/a1wf un uzzini vairāk! Links būs derīgs uz visiem 26. maija un 31. maija pasākumiem - Tu droši vari izvēlēties pats, kurš Tev ir saistošs. Pēc reģistrācijas uz savu e-pastu saņemsi saiti tiešsaistei! Priecājamies, ka esi izrādījis interesi par mums. Tie, kas būs pieteikušies līdz 26. maijam, piedalīsies noderīgas balvas izlozē. Veiksmi! Esi viens no mums! Nāc mācīties uz RVT! Larisa Rukmane,Rīgas Valsts tehnikumaKrāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītāja
Ģimnāzijā klausās apavu stāstus

26.05.2021

Krāslavas Valsts ģimnāzijas 8.b un 8. c klases skolēni izmantoja programmas „Latvijas skolas soma” piedāvāto izzinošo nodarbību „Apavu stāsti” un 6. maijā devās vēsturiskā pastaigā ar stāstnieku Nilu un 4 apavu pāriem. Pirms tam sarīkojām aptauju, kurā skolēniem bija iespēja izvēlēties 4 apavus, kuru stāstos ieklausīties. Vai apavi – kurpes, zābaki, velteņi, tupeles – var būt sava laika liecinieki? Vai tie var stāstīt stāstus par cilvēkiem, kam tie piederējuši, kas tos valkājuši un gājuši cauri laikiem un notikumiem? Ko gan tie ir piedzīvojuši, redzējuši, kur piedalījušies un ko izjutuši? Apavi vai cilvēki? Abi. Skolnieki izvēlējās: 1. stāstu par 19. gadsimta vācu jātnieka zābakiem, 3. stāstu - par dāmu cara laika Latvijas teritorijā, 15. stāstu - par bērnu kurpēm un bērnību...