Jura Rogas foto
Pievienots: 21.03.2023
Vienlaikus ar jautājumu par pilsētas statusa piešķiršanu Krāslavas miestam tika risināti arī administratīvie, heraldikas, saimnieciskā un cita satura jautājumi.
1923. gada 26. aprīlī Iekšlietu ministrijas Pašvaldības komisijas sēdē pirmo reizi tika skatīts arī jautājums par pilsētu ģerboņiem, kurā norādīts, ka lielai daļai Latvijas pilsētu nav sava ģerboņa, bet daļai pilsētu vēsturiskie ģerboņi ir neatbilstoši jaundibinātajai Latvijas valstij un caurvīti ar Krievijas Impērijas vai citu valstu simboliem. 9. maijā tika izstrādāts likumprojekts par pašvaldības iestāžu ģerboņiem un tas paredzēja izveidot Heraldisko komiteju, kuras mērķis būtu apriņķu un pilsētu ģerboņu izstrāde. 1923. gada 4. jūnijā tika pieņemts Likums par pašvaldības iestāžu ģerboņiem, kurā tika definēta arī Heraldiskās komitejas darbība. 1923. gadā 19. jūnijā notika pirmā Heraldiskās komitejas sēde.
1923. gadā, kad Heraldiskā komiteja uzsāka savu darbību, 17 no 36 Latvijas pilsētām nebija sava ģerboņa, tajā skaitā arī Krāslavai. Jāpiebilst, ka pēc arhīva dokumentiem var secināt, ka Krāslavas pilsētas valde ģerboņa izveidošanu un izstrādi uzticēja Heraldiskajai komitejai. Krāslavas pilsētas dome 1923. gada 15. septembra sēdē, balstoties uz Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamenta priekšlikumu iesūtīt Heraldiskai komitejai pilsētas ģerboņa projektu, pieņēma lēmumu „lūgt Heraldisko komiteju izstrādāt priekš Krāslavas pilsētas ģerboni pēc saviem ieskatiem, ņemot kā pamatu priekš ģerboņa Krāslavā dzīvojošo tautību: ebreju, poļu, krievu un latviešu mierīgu un saticīgu dzīvi”.
1923. gada 1. oktobra Heraldiskās komitejas sēdes protokolā Nr. 4 tika norādīts, ka „Krāslavai, kā senai tirdzniecības pilsētai pieņem šādu ģerboņa projektu: zilā laukumā kuģis ar airiem un burām, kura priekšgals uz labo pusi”. Heraldiskai komitejai tika lūgts izveidot arī attiecīgu zīmējumu.
1924. gada 8. janvārī Heraldiskās komitejas sēdē, apspriežot jautājumu par pilsētu ģerboņu zīmējumu izgatavošanu, profesors R. Zariņš ieteica pilsētu ģerboņu zīmējumu izgatavošanu uzticēt Mākslas akadēmijas studentiem: katras pilsētas ģerboņa zīmējumi 2 eksemplāros – krāsās zīmētie un grafiskie. Ģerboņu zīmējumu izstrādāšana izmaksāja 30 latus. Tā paša gada 21. novembrī Heraldiskās komitejas sēdē tika skatīti pagatavotie pilsētu ģerboņu zīmējumi, arī Krāslavas.
Interesants fakts, ka Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošajai fotogrāfijai (Pirmā Krāslavas pilsētas dome, 1922.-1925. gads) kreisajā augšējā stūrī ir uzzīmēts ģerbonis – kuģis ar trim burām. Iespējams, tas veidots, balstoties uz ģerboņa aprakstu, līdz ģerboņa oficiālajai apstiprināšanai.
1925. gada 31. oktobrī toreizējais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste apstiprināja Krāslavas pilsētas ģerboni – zilā laukā uz labo pusi peldošs sudraba kuģis ar airiem un burām. Latvijas Valsts prezidenta 1925. gada 31. oktobra lēmums par pilsētu un miestu ģerboņiem tika publicēts 1925. gada 1. decembra laikrakstā „Valdības Vēstnesis”, Nr. 269, norādot, ka apstiprinātie ģerboņi pašvaldības iestādēm jāieved lietošanā viena gada laikā. Jāpiebilst, ka 1925. gadā Krāslavā dzīvoja 4485 cilvēki, no kuriem 1716 bija ebreji, 984 - poļi, 833 – latvieši, 445 – krievi, 428 – baltkrievi un neliels skaits vāciešu, lietuviešu un citu tautību pārstāvju.
1970. gadā tika pieņemts jauns Krāslavas pilsētas ģerboņa dizains, atbilstošs padomju ideoloģijai. 1993. gadā tika atjaunots 1925. gada 31. oktobrī apstiprinātais Krāslavas pilsētas vēsturiskais ģerbonis. Jāpiebilst, ka 5 airi simbolizē toreiz Krāslavā dzīvojošas piecas tautības: latviešus, poļus, krievus, ebrejus un baltkrievus.
Turpinājums sekos…
Baiba Mileika, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste