Tūrisma attīstība Latgalē un Krāslavas novadā 2018. gadā

Latgales tūrisma informācijas centru (TIC) statistikas datu apkopošanas rezultātā tika konstatēts, ka 2018. gadā Latgalē ir ciemojušies aptuveni 1,5 milj. tūristu. No kopējā tūristu skaita 79,6% ir iekšzemes tūristi, bet 20,4% - ārvalstu tūristi. Lielākie ārzemju tirgi ir Krievija, Polija (pieaugums par 60%), Vācija (pieaugums par 15%), Lietuva (pieaugums par 50%), Igaunija.

2018. gada Krāslavas novada tūrisma statistikas apkopojums un analīze

 Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistika

Apkopojot Krāslavas novada izmitināšanas iestāžu (40), amatnieku darbnīcu (7), muzeju (4), apskates saimniecību (4), aktīvas atpūtas pakalpojumu sniedzēju un Krāslavas Romas katoļu baznīcas statistikas datus, var secināt, ka 2018. gadā kopējais tūristu skaits Krāslavas novadā bija aptuveni 38324 apmeklētāji, kas ir par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Detalizēti statistikas dati objektu kategorijās, kā arī vietējo tūristu un ārzemnieku skaits šajās kategorijās 5 gadu griezumā ir apskatāmi 1. tabulā.

Kopumā var vērtēt, ka ir aizvadīta diezgan veiksmīga aktīvā tūrisma sezona. Viennozīmīgi tūristu skaita pieaugumu arī ietekmēja labvēlīgie laika apstākļi, siltā vasara, kad tūristi labprāt pavadīja brīvdienas, mierīgi atpūšoties pie ūdeņiem vai dodot priekšroku aktīvajai atpūtai, vizinoties ar laivām vai velosipēdiem, kā arī iepazīstot un izbaudot jaunos tūrisma objektus un piedāvājumus.

Statistikas dati liecina, ka 2018. gadā ievērojami palielinājās aktīvās atpūtas piekritēju skaits, īpaši laivotāju un velobraucēju. Lielā mērā to sekmēja reģionālā velo maršruta „Daugavas loki” marķēšana un atklāšana šā gada vasarā, kā arī Vislatvijas ūdens tūristu saieta „Lielais plosts 2018” organizēšana posmā no Krāslavas līdz Naujenei. Tāpat lielu piekrišanu izpelnījās 2018. gadā atvērtais aktīvās atpūtas objekts – sporta atrakciju parka „Starp debesīm un zemi” šķēršļu trase un pastaigu taka „Eņģeļa pēdiņas” Ūdrīšu pagastā.

Analizējot statistikas datus, ir vērojams tūristu skaita pieaugums arī Krāslavas novada naktsmītnēs. Pieaugums šajā kategorijā ir vērojams pat neskatoties uz to, ka pilsētā un tuvākās naktsmītnēs ilgu periodu dzīvoja V.Kairiša spēlfilmas „Pilsēta pie upes” filmēšanas komandas cilvēki. Tas savukārt būtiski ietekmēja statistikas datus, apkopojot nakšņojošo cilvēku skaitu naktsmītnēs, jo tās ilgstoši bija aizņemtas ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, kaut arī ekonomiskā pienesuma ziņā šis fakts tiek vērtēts ļoti pozitīvi.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mainījās situācija kategorijā „Amatnieku darbnīcas”. Šajā kategorijā ir vērojams neliels tūristu skaita samazinājums. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka vietējos amatniecības izstrādājumus (koka, keramikas, linu izstrādājumus, rotas, dažādas krūzes un citus rokdarbus) var iegādāties biedrības „Latgales kulinārā mantojuma centrs” veikalā, kas atrodas vienā mājā ar Krāslavas novada tūrisma informācijas centru.  Tā ir lieliska iespēja TIC apmeklētājiem nopirkt suvenīrus un dāvanas tepat centrā.

Lielu devumu tūristu piesaistē Krāslavas novadā un pierobežas teritorijas attīstībā ir devusi Laimes muzeja izveide un atklāšana Indrā, tādējādi ir vērojama pozitīva tendence tieši šīs teritorijas apceļošanai un tajā esošo tūrisma objektu apmeklējumam.

Krāslavas novada lielākais ceļotāju īpatsvars, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir vietējie tūristi - 87% un 13% no kopējā skaita ir ārvalstu tūristi. Pamatojoties uz statistikas datiem, TOP 10 valstis, kuru iedzīvotāji visvairāk apmeklē Krāslavas novadu, ir Vācija (702), Polija (687), Lietuva (668), Krievija (396), Anglija un ASV (344), Igaunija (195), Baltkrievija (202), Norvēģija (130), Nīderlande (118), Zviedrija (47).

Krāslavas novadā ir vērojama pozitīva tendence jaunu izmitināšanas iestāžu izveidei. Pēc Krāslavas novada TIC datiem, šobrīd novadā darbojas 44 izmitināšanas iestādes, kopumā vasaras sezonā piedāvājot 142 guļamvietas pilsētā un 708 – Krāslavas novada lauku teritorijā. Tuvākajā nākotnē ir sagaidāma vēl dažu jaunu izmitināšanas iestāžu atvēršana.

 Krāslavas novada TIC apmeklētāju statistika

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 1. novembrim Krāslavas novada TIC apmeklēja 14024 apmeklētāji. Salīdzinot ar 2017. gadu, Krāslavas novada TIC apmeklētāju skaits palielinājies par 6,2%. Detalizēti Krāslavas novada TIC apmeklētāju statistikas dati, kā arī vietējo tūristu un ārzemnieku skaits 5 gadu griezumā ir apskatāmi 2. tabulā.

Pamatojoties uz statistikas datiem, Krāslavas novada TIC un kulinārā mantojuma centru apmeklēja tūristi no 28 valstīm. Ievērojami palielinājies tūristu skaits no Lietuvas, Polijas un Vācijas, bet no Krievijas un Baltkrievijas apmeklētāju skaits samazinājies. Jebkurā gadījumā lielāko ārvalstu tirgu TOP 5 paliek nemainīgs. 1. un 2. vietā tāpat kā 2017. gadā ierindojušās Lietuva un Polija. Šogad 3.vietā ir Vācija, 4.vietā - Krievija (2017. gadā bija otrādi) un 5.vietā ir Baltkrievija.  Tūristu skaits no Vācijas, Lietuvas un Polijas ir pieaudzis, pirmkārt, sakarā ar mērķtiecīgu Latgales reģiona mārketinga politiku šajās valstīs (dalība izstādēs, blogeru un žurnālistu uzņemšana, mārketinga materiālu izdošana vācu, poļu un lietuviešu valodā), kā arī pateicoties tūrisma operatora LATVIA OUTDOOR, kas darbojas Krāslavas novadā, aktīvajai darbībai, popularizējot Latgales reģiona un Krāslavas novada tūrisma resursus tieši ārzemniekiem.

Krāslavas novada TIC apmeklētāju skaita pieaugumu ietekmēja arī tas, ka TIC mājas 3.stāvā kopš 2017. gada vasaras darbojas porcelāna leļļu kolekcija, kas piesaista arvien vairāk apmeklētāju šajās telpās. Noteiktu pienesumu tūristu skaita palielināšanai deva vietējo amatnieku un ražotāju produkcijas suvenīru veikals, kā arī Latgales kulinārā mantojuma produkcijas degustācijas iespējas. Tāpat Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā tika organizēti vairāki pasākumi, t.sk. Latgales kulinārā mantojuma festivāls, muzeju nakts, pasākums „Izgaismo Latviju”, Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3 Krāslavā, mazo grāfu un grāfieņu svētki Krāslavā, Vislatvijas ūdens tūristu saiets „Lielais plosts 2018” un citi, kas piesaistīja uz Krāslavu gan vietējos tūristus, gan arī ārzemniekus.

Vispieprasītākā informācija no tūristu puses bija par dabas un apskates objektiem Krāslavā un Krāslavas novadā, t.sk. par grāfu Plāteru pils kompleksu, dabas parku „Daugavas loki”, Laimes muzeju Indrā, keramiķa V.Pauliņa darbnīcu un citiem. Daudz tūristu arī interesējās par aktīvo atpūtu (ūdens maršrutiem, zirgu izjādēm, velomaršrutu dabas parkā „Daugavas loki”), par naktsmītnēm brīvdienu namiņos pie ūdens (lielākoties atsevišķi no saimniekiem).

Vissāpīgākā tēma tūristu jautājumos ir ēdināšanas pakalpojumu pieejamība Krāslavā, it īpaši vakaros un brīvdienās. Neskatoties uz ēdamnama „Daugava”, kā arī kafejnīcu „Mārīte”, „Tokyo Town” un „Todes” darbu, tomēr ir jūtams tādu ēdināšanas iestāžu trūkums, kas piedāvā Latgales tradicionālos ēdienus un strādā līdz vēlam vakaram (~22.00) un arī brīvdienās.

 Tūrisma ekonomiskais nozīmīgums un pienesums Krāslavas novadam

 Analizējot tūrisma nozares ekonomisko pienesumu un pamatojoties uz Tūrisma mārketinga stratēģijas 2018.–2023.g. datiem, ārvalstu ceļotāju izdevumi laika gaitā ir palielinājušies. Vislielākais pienesums ir no Krievijas tūristiem, tad no Vācijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un citu valstu tūristiem. Saskaņā ar Krāslavas novada TIC speciālistu veikto tūristu aptauju un apkopoto statistikas datu analīzi var secināt, ka vidēji tūristi no Krievijas mūsu novadā uzturas no 2 līdz 5 diennaktīm un ilgāk. Tūristi no Vācijas vidēji uzturas 2 – 3 diennaktis, bet poļi, lietuvieši, igauņi - 1 – 2 diennaktis.  Viens ārzemju tūrists savu primāro un sekundāro vajadzību nodrošināšanai (naktsmītnes, ēdināšana, ieejas biļetes, suvenīri u.c.) vidēji ceļojuma laikā iztērē 90 EUR, bet vietējais Latvijas tūrists – 40 EUR. Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka ekonomiskais pienesums Krāslavas novadam no tūristiem, kuri izmantoja Krāslavas novada izmitināšanas iestāžu un citu tūrisma objektu pakalpojumus, ir aptuveni 1 miljons EUR.

 Daļa no šiem ienākumiem ienāk Krāslavas novada budžetā nodokļu veidā, bet, protams, lielākā no tūristiem iekasētā naudas daļa paliek apgrozībā Krāslavas novada teritorijā – vietējos veikalos, veiktajās investīcijās tūrisma infrastruktūras uzlabošanā, kā arī citās aktivitātēs un pasākumos, kas sekmē novada ekonomisko attīstību un labklājības līmeni.

Informāciju sagatavoja
Tatjana Kozačuka, Krāslavas novada TIC vadītāja

Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistika

 2.tabula

Krāslavas novada TIC apmeklētāju statistika