Pilsonības pretendents nodod solījumu par uzticību Latvijai

Pievienots: 29.01.2019

Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas zālē solījumu par uzticību Latvijas Republikai nodeva Latvijas pilsonības pretendents Vaclavs Pobjaržins. Solījumu pieņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Krāslavas nodaļas vadītāja vietniece Anna Dzalbe, pasākumā piedalījās arī PMLP klientu apkalpošanas speciāliste Natālija Žilinska, pilsonības pretendenta tuvinieki un citi cilvēki.

Pirms vairākiem gadiem LR Saeimā pieņemti grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz, ka personas, kuras uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, solījumu par uzticību Latvijas Republikai dod un paraksta svinīgā ceremonijā. Solījumu persona dod latviešu valodā, stāvot kājās un nolasot solījuma tekstu. Pati ceremonija notiek telpā, kur ir izvietoti valsts simboli - Latvijas valsts karogs un Latvijas valsts ģerbonis. Svinīgās ceremonijas sākumā tiek atskaņota Latvijas valsts himna.

„Pilsonības iegūšana - tas ir svarīgs notikums ne tikai pretendentam, bet arī valstij,” uzsvēra Anna Dzalbe. „PMLP Krāslavas nodaļai Vaclavs Pobjaržins ir piektais pretendents, kurš solījumu par uzticību Latvijas Republikai nodod svinīgā ceremonijā Krāslavas novada dzimtsarakstu nodaļas skaistajās telpās. Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti, iegūstot Latvijas pilsonību, persona vienlaikus iegūst arī Eiropas Savienības pilsonību. Pilsonis iegūst priekšrocības piedalīties vēlēšanās, dibināt politiskās partijas, pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu, piedalīties valsts ārējā un iekšējā aizsardzībā, pildīt valsts civildienesta ierēdņa, zvērināta advokāta, notāra, mērnieka un citus amatus, doties bez vīzas uz vairākām ārvalstīm.”

Solījums par uzticību Latvijas Republikai skan šādi: „..kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls Latvijai, un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.”

Nolasījis solījuma tekstu un apliecinājis uzticību Latvijas Republikai ar savu parakstu, Vaclavs pieņēma apsveikumus no PMLP Krāslavas nodaļas, Krāslavas novada Krāslavas pagasta pārvaldes vadītājas Valentīnas Moisejas, saviem tuviniekiem. Viņam tagad atliek vien sagaidīt Ministru kabineta rīkojumu par personas uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā un pēc tam saņemt Latvijas pilsoņa personu apliecinošu dokumentu - Latvijas Republikas pilsoņa pasi vai Latvijas pilsoņa personas apliecību.

Vaclavs ir dzimis 1993. gada vasarā. Mācījies Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, pēc tam ir ieguvis metinātāja profesiju. Šobrīd viņš ir metināšanas robota operators vienā no Igaunijas uzņēmumiem. Kā pats stāsta, robotā ievada attiecīgu programmu, maina detaļas, bet robots visu sametina cilvēka vietā. Jaunietis arī neslēpj, ka lielākā motivācija pilsonības iegūšanai viņa gadījumā ir darba iespējas citās ES dalībvalstīs, turklāt ES pilsonība paver plašas izaugsmes un attīstības iespējas, it īpaši gados jaunam cilvēkam. Jā, viņš bija dzirdējis dažādas runas, ka Latvijas pilsonības iegūšana ir sarežģīts process.

„Patiesībā nebija sarežģīti, vienkārši vajag zināt latviešu valodu,” turpināja Vaclavs. „Jā, pirms eksāmena bija bažas, bet nemaz tik traki nav. Tā kā man latviešu valoda nebija absolūti sveša, es eksāmenam gatavojos patstāvīgi. Man tika izteikts piedāvājums nopirkt grāmatu, kas visu atvieglotu, bet nolēmu, ka tikšu galā pats un lieki netērējos. Vakaros, kad vairāk brīva laika, kopā ar savu meiteni, kura pārvalda latviešu un krievu valodu, lasījām datorā jautājumus, kurus viņa man pēc tam uzdeva un es centos pareizi atbildēt. Pamazām visu iemācījos, un man nebija nekādu problēmu naturalizēties. Esmu gandarīts, ka šo mērķi sasniedzu.”

Juris Roga,
autora foto