Kas traucē cilvēkiem realizēt sevi kādā biznesā?

Pievienots: 06.02.2019

„Man patīk šādas trakās idejas! Nu kāpēc gan ne!” tā Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe stāstīja pa telefonu par puisi, kas vērsās pie viņas, lai saņemtu atļauju izmantot preču zīmi „Ražots Krāslavas novadā”. Šo logotipu viņš plāno izmantot, vedot uz izstādēm dažādās valstīs savus amerikāņu akitas šķirnes suņus, jo ar to audzēšanu nodarbojas viņa ģimene.
Andris Sergejevs ir aktīvs krāslavietis, daudzi viņu pazīst – šeit viņš ir dzimis, mācījies, un tagad dzīvo un strādā. Viņa sievu sauc Sņežana, viņi kopā audzina trīs bērnus.
Saruna ar Andri un Sņežanu notika viņu mājās, pie tējas tasītes ar garšīgu pīrāgu. Daudzi cilvēki uzskata, ka pirmais iespaids vienmēr ir tas pareizākais. Atceroties mājīgu atmosfēru Sergejevu ģimenes ligzdā, prātā nāk šādi vārdi - komfortabla, pozitīva, atvērta, draudzīga, droša un uzticama.

 

Bizness vai dārgs hobijs?

„Kāpēc man radās ideja izmantot preču zīmi „Ražots Krāslavas novadā”?” Andris uzsāka savu stāstījumu ar jautājumu. „Mēs esam šķirnes suņu īpašnieki un bieži piedalāmies izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs – Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā. Tāpēc aizdomājāmies par iespēju popularizēt tur Krāslavas novadu.”

Pirms trim gadiem Andris un Sņežana nemaz nedomāja par to, ka kādreiz viņiem būs vairāki suņi. Viss sākās ar to, ka bērni reizēm ne visai labvēlīgi izturējās pret kaimiņu kaķi, un, lai ieaudzinātu mazuļos mīlestību pret dzīvniekiem, vecāki nolēma iegādāties kādu mājas mīluli. Visa ģimene devās uz suņu izstādi Daugavpilī, tur viņiem ļoti patika amerikāņu akitas šķirnes suņi. Sergejevi sāka interesēties par šīs suņu šķirnes īpašībām un meklēt, kur var iegādāties tādus kucēnus. Kad mājās parādījās pirmais kucēns (meitene), ko atveda no Krievijas audzētavas, sākās ikdienas darbs – iet pastaigāties, barot, audzināt un vest uz nodarbībām Daugavpilī.

Kucēns izauga, pienāca laiks domāt par pēcnācējiem, un, pārdomājot dažādas iespējas, Sergejevu ģimene nolēma iegādāties vēl vienu suni. Suņu puiku arī atveda no Krievijas, pašlaik viņam ir jau divi gadi. Bet pavisam nesen suņu ģimenē parādījās vēl viena iemītniece – akitas šķirnes suns (meitenīte) sabuļa krāsā.

Ja kāds domā, ka suņu audzēšana– tas ir bizness, tad Sņežana un Andris uzskata, ka tas ir dārgs hobijs.

„Mūsu mājas mīluļiem jānodrošina kvalitatīvs uzturs, tā ir ne tikai sausā vai kombinētā barība, bet arī aļņa gaļa, paipalu olas, biezpiens, vitamīni un tālāk,” pastāstīja Andris. „Par piedalīšanos izstādēs arī ir jāmaksā. Tagad iekārtojam telpu suņu uzturēšanai ziemas laikā, ko izmantosim pēc suņu mazgāšanas, lai viņi varētu apžūt siltā telpā, ko var izmantot arī tad, kad piedzims kucēni.”

Liekas naudas nemēdz būt

Andrim un Sņežanai ir oficiāls darbs un ienākumi, kas, neskatoties uz to, ka ģimene ir liela, nodrošina to ar visu nepieciešamo. Taču jaunā ģimene uzskata, ka ir jātiecas uz labāko, jāmeklē papildienākumu avoti un jāvirzās uz priekšu.

Andris: „ Liekas naudas nemēdz būt, it īpaši tāpēc, ka mums ir daudz plānu, ko gribas realizēt. Nesen esam izremontējuši mājas otro stāvu. Agrāk to izmantoja tikai vasarā, tagad tā ir pilnvērtīga apdzīvojamā platība. Pirmajā stāvā dzīvo mamma, otrajā – mūsu ģimene. Esam ļoti pateicīgi māmiņai, ka viņa nekad neatsaka un vienmēr piekrīt pieskatīt bērnus, ja vajag. Jā, mēs dzīvojam labi, taču neviens nezina, cik daudz ir jāstrādā vaiga sviedros. Es cenšos nevis savam labumam, bet gribu, lai maniem bērniem būtu viss nepieciešamais.”

Nesen Andris un Sņežana iegādājās saldās vates un popkorna pagatavošanas aparātu. Sākumā to izmantoja tikai tad, kad savas mājas pagalmā tika rīkoti svētki bērniem un viņu draugiem. Pēc tam, lai šī iekārta nestāvētu dīkā, nolēma doties uz masu pasākumiem, bērnu svētkiem - gan Krāslavā, gan pagastos. Trīs metrus garu batutu, ko kādreiz uzdāvināja radiniece, arī ņem līdzi, jo šāda veida izklaides ir ļoti populāras bērnu vidū.

Tuvojas noslēgumam vēl vienas Andra un Sņežanas idejas īstenošana. Pēc dažām nedēļām būs gatavs viņu pasūtījums - tiks izgatavots liels profesionāls batuts (13,5х3,5m) ar slidkalniņiem, tuneļiem, sauso baseinu, šķēršļu joslu. Iespējams, jau vasarā Krāslavas bērni varēs pārbaudīt tā izturīgumu.

Pavasara un vasaras periodā Andris izgatavo un pārdod bērnu smilšu kastes. Lai gan tikai pāris eksemplāru sezonā, tomēr tas ir labs atspaids ģimenes budžetam.

„Ideju ģenerators ģimene ir Andris,” atzīst Sņežana. „Ja es redzu, ka viņš no rīta kaut ko ilgi meklē internetā, tad ir skaidrs, ka viņam jau radusies kāda ideja.”

Andris savukārt uzsvēra: „Dzīve sastāv no sīkumiem. Ja nesanāk nopelnīt ar vienu darbu, jāmēģina nopelnīt kaut kā citādāk. No bērnības gadiem atceros, ka mani vecāki arī vienmēr strādāja. Kamēr tēvs bija dzīvs, mēs turējām divas govis. Kaut gan biju mazs bērns, man bija uzticēti nopietni pienākumi. Vecāki strādāja, un es pats vedu lopus uz ganībām pie pašas Daugavas. Pa dienu bija jāiet pārsiet govis, jāpadzirdina lopiņi, bet vakarā atkal bija jāved mājās. Mamma strādāja autoostā, bet pusdienu pārtraukuma laikā vēl paspēja izslaukt govis, un pēc tam atgriezās darbā.”

Jaunie vecāki uzskata, ka jau kopš bērnības ir nepieciešams mācīt mazuļus būt atbildīgiem un izpildīt noteiktus pienākumus. Piemēram, bērnudārza apmeklējums vai futbola treniņš – tā arī ir nopietna atbildība. Andra un Snežanas mērķis – izaudzināt veselus bērnus un nodrošināt viņiem labu izglītību.

„Kas traucē cilvēkiem realizēt sevi kādā biznesā?? Nekas netraucē,” ir pārliecināts Andris. „Tagad ir ļoti daudz dažādu iespēju, vajadzīga tikai vēlēšanās un, protams, ģimenes atbalsts. Ne valsts, ne valdība nevar garantēt visu cilvēku mērķu realizāciju. Mums pašiem ir jācenšas gūt panākumus savā dzīvē. Un man ir prieks, ka Krāslavā ir ļoti pozitīvs piemērs – Podjavu ģimene. Viņi visu sasniedz saviem spēkiem, un arī savus bērnus māca pelnīt naudu, atrast jaunas biznesa idejas. Viņu bērni pavada brīvo laiku lietderīgi, viņi nodarbojas ar savu ideju īstenošanu un līdztekus tam gūst ienākumus.”

Darīt labu citiem cilvēkiem

Dzīvē ne vienmēr viss iznāk tā, kā bija plānots. Taču Andris šādos gadījumos nebēdājas. Vienreiz viņš ar saldās vates pagatavošanas aparātu ieradās uz pasākumu Konstantinovā un tad saprata, ka „iekrita ķezā” - nesanāks ne tikai nopelnīt, bet pat atgūt līdzekļus, kas iztērēti ceļam un produktiem. Ko darīt? Braukt prom? Nē, viņš ieslēdza aparātu un uzrunāja klātesošos: „Kam saldo vati? Nāciet šurp! Uzcienāšu!”

Jau divus gadus Sņežana un Andris piedalās labdarības gadatirgū, kas tiek organizēts bērnudārzā „Pīlādzītis”. Viņi izgatavo popkornu, pārdod to un iegūtos līdzekļus pārskaita slimu bērnu ārstēšanai.

Ziemassvētkos Andris devās uz BSRC „Mūsmājas”, lai uzcienātu ar popkornu un cukura vati tā iemītniekus. Viņš arī pastāstīja bērniem, no kā un kādā veidā tiek izgatavoti šie saldumi, un piedāvāja pamēģināt izgatavot šos saldumus pašu rokām.

Sņežana atbalsta vīru: „Darīt labu citiem cilvēkiem vienmēr ir patīkami. Ir svarīgi, lai labdarība izpaustos ne tikai vārdos, bet arī darbos.”

Pēc saskarsmes ar tādiem cilvēkiem kā Andris un Sņežana uzlabojas garastāvoklis, vairojas optimisms un ļoti gribas ticēt, ka mūsdienu jaunatnes portrets ir tieši šāds: domājoša, aktīva, mērķtiecīga.

Elvīra Škutāne, autores foto