Krāslavieši ir spilgti Lietuvas izglītības izstādē LITEXPO

Pievienots: 27.02.2019

PIKC RVT Krāslavas teritoriālās struktūrvienība kopā ar vēl septiņām citām Latgales un Lietuvas Utenas un Šauļu rajonu profesionālajām mācību iestādēm piedalās Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā „Darba tirgus bez robežām”/„MOBILITY”, kurā vadošais partneris ir Krāslavas novada dome. Nesen RVT Krāslavas struktūrvienības pasniedzēji un studenti piedalījās lielākajā Lietuvas izglītības izstādē „Studijos 2019“, kas notika Viļņā, Lietuvas izstāžu un kongresu centrā LITEXPO.

Topošās tērpu stila speciālistes Jūlija Pestereva, Kristīna Škoļnika, Alise Sivko (4. kurss) un viņu skolotāja Ilona Stepiņa, topošie auto virsbūves remontatslēdznieki Ingars Pārpucs (2. kurss) un Grigorijs Osipovs (3. kurss), kā arī pasniedzēji Jānis Kuklis un Māris Ločmelis Lietuvā parādīja vizuāli visvairāk baudāmo: meitenes savu jaunāko tērpu kolekciju, puiši demonstrēja tieši aerogrāfiju. Izmantojot video projicēšanas iespējas, tika vizuāli prezentēts arī Krāslavas tehnikums - parādītas telpas, kurās notiek nodarbības, kā jaunieši mācās un ko īsti dara skolā.

 „Ļoti gribētos parādīt, kā jaunieši dzīvē strādā ar metālu, bet to visu monolīto un lielo iekārtu klāstu (metāla formēšanas, metināšanas, auto virsbūves diagnostikas u.c. iekārtas) nav iespējams kaut kur pārvietot”, turpināja Māris Ločmelis. „Nākotnē ir mums iecere izveidot daļu iekārtu miniatūrā, ar kurām varētu parādīt, kā viss notiek dzīvē, nevis tikai demonstrēt videoierakstus uz lielā ekrāna. Par aerogrāfiju šajā izstādē bija liela interese. Mums uzreiz tika izteikti divi piedāvājumi sadarbībai aerogrāfijas jomā, kā arī piedāvājums nākamgad piedalīties kopējā konkursā, kuru Lietuvas kolēģi rīko reizi gadā visām skolām, kur gatavo auto virsbūves remonta atslēdzniekus. Šī mums ir ļoti interesanta iespēja.

Lai gan stendu lielākoties apmeklēja jaunieši, kas izvēlas savu profesiju nākotnei, bet aptuveni 10-15% bija interesenti, kuri meklē sadarbības partnerus dažāda veida projektu īstenošanai. Šie cilvēki nāca klāt un uzdeva ļoti konkrētus jautājumus. Viennozīmīgi mūsu lielākais ieguvums no izstādes ir jauni kontakti. Turklāt mēs satikām arī savus tagadējos partnerus, ar kuriem projekta ietvaros esam tikušies ne reizi vien, viņi izteica vēlmi mūs aicināt uz sadarbību nākotnē ārpus projekta – tā būtu ikdienas sadarbība.

Tehnikuma tērpu stila speciālistes izstādē darbojās skolotājas Ilonas Stepiņas vadībā. Mūsu jaunietes bija atvedušas jaunākos tērpus un dažādus izšuvumu paraudziņus, līdzi bija arī šujmašīnas. Apmeklētāju interese bija gana liela, ik pa brīdim pienāca cilvēki, kas ar mūsējiem sarunājās un interesējās par to, kā top tērpi, izšuvumi utt.  Skolotāja Ilona vienīgā no mūsu grupas brīvi runāja lietuviešu valodā un ļoti palīdzēja Krāslavas grupai, kad izstādes apmeklētājiem radās kaut kādi jautājumi.

Ir pašsaprotami, ka Baltijas valstu jaunatne arvien retāk izmanto krievu valodu saziņā, daļa krieviski nerunā vispār. Labi, ja kāds spēj runāt angliski, bet pārsvarā - vietējā lietuviešu valodā. Kā sazināties, ja pietiekami labi nepārvaldi sarunbiedra valodu? Šajā situācijā Ilona mums bija īsts atradums, jo ar visiem perfekti sarunājās lietuviski.”

Tehnikuma 2. kursa audzēknis Ingars Pārpucs uz savas ādas izjuta, ko nozīmē zināt vai nezināt svešvalodu. Viņš prezentēja aptuveni 80 procentus darba ar aerogrāfu. Ingars teica, ka, lai sazinātos ar lietuviešiem, pārsvarā nācās izmantot žestu valodu. 

„Pie manis nāca arī tādi apmeklētāji, kuri gribēja pamēģināt paši strādāt,” pastāstīja Ingars. „Es internetā sameklēju skici, projicēju uz objekta (demonstrācijā tika izmantots papīrs - vatmans un īstās auto krāsas) un ar aerogrāfu radīju zīmējumu. Izstādes apmeklētāji nāca klāt, jautāja, vai viņu portretus varam uzzīmēt, un tad mēs zīmējām portretus - tā nebija problēma. Darbojos brīvi ar savu ieceri. Skolotājs nepieciešamības gadījumā koriģēja. Man padodas auto apgleznošana, jo daudz praktizējos, strādājot ar aerogrāfu ikdienā. Draugi un paziņas jautā, vai var to pašu uz mašīnas vai mopēda uzzīmēt? Var, kāpēc gan ne!”

„Dalība izstādē LITEXPO mūsu tehnikuma audzēkņiem bija iespēja saprast to, kas citos apstākļos šķiet mazsvarīgs, bet īstenībā – ļoti svarīgs,” turpināja Māris. „Audzēkņi, kuri stājas mūsu tehnikumā, pagaidām vēl akli skatās uz pasauli un nenojauš, ka ārpus ierastās čaulas galvenā problēma būs valodu zināšanu un saskarsmes jautājums. Bez valodas cilvēks vienkārši pazūd mūsdienu pasaulē. Vari būt labs meistars, bet ja nevari sevi pasniegt…?! Šādas izstādes ir arī labākā motivācija apgūt valodu, jo pie šīs atklāsmes jaunietis nonāk pats, redzot, ka komunikācijas, pieredzes apgūšanas, savu iemaņu parādīšana tomēr ir saistīta ar to, ka brīvi jāspēj runāt, stāstīt un piesaistīt sev uzmanību ar darbiem.

Turpinot par izstādi, gribu pateikt, lai gan prezentācijas braucienos līdzi ņemam visu krāsu paleti, tāpēc varam piedāvāt dažādus zīmējumus. Viss notiek ļoti raitā tempā - tas ir visefektīvākais reklamēšanās veids. Lai būtu izpratne, kāpēc jaunietis zīmē uz vatmaņpapīra un ko īsti viņš grib tur parādīt, mēs turpat LITEXPO izstādījām automašīnu, uz kuras aerogrāfijas tehnikā attēlota vēsturiskā Saules kauja. Aerogrāfiju izstādē pārstāvējām vienīgie, un bijām tik interesanti, ka ne tikai auto vai šūšanas speciālisti, bet pat mākslas iestāžu speciālisti ieinteresējās par mums, cerot uz turpmāku sadarbību.

Manuprāt, esam godam pārstāvējuši Latviju un RVT Krāslavas struktūrvienību šajā izstādē, jo interese par mums bija liela. Starp citu, bijām patīkami pārsteigti, kad pie mums pienāca klāt arī daži studenti no Latvijas (topošie piloti), kuri mūs atrada pēc latviešu mūzikas.

Esam reālisti un neceram, ka rīt lietuvieši masveidā izvēlēsies mūsu tehnikumu, bet prezentējām sevi ar labu piedāvājumu.”

Juris Roga

Projektu „Darba tirgus bez robežām” („Labour Market without Borders/Mobility”) līdzfinansē Interreg V-A Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam.

Interreg Latvijas – Lietuvas programmas 2014.- 2020. gadam mērķis ir sekmēt programmas reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, palīdzot tos padarīt konkurētspējīgākus un pievilcīgākus dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. 

Kopējais projekta budžets ir 903891,96 EUR, t.sk.- Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums - 768308,13 EUR. Projekts tiek īstenots no 2017. gada 7. maija līdz 2019. gada 6. maijam, to līdzfinansē V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014-2020. gadam. 

Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Krāslavas novada dome un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Programmas tīmekļa vietne www.latlit.eu

Oficiālā ES tīmekļa vietne www.europa.eu