Attīsta robežšķērsošanas vietu „Pāternieki”

Pievienots: 04.09.2019

Augusta nogalē Krāslavas novada robežšķērsošanas (RŠV) vietā Pāternieki viesojās mediji saistībā ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros 2014.- 2020. gadam projektu ENI-LLB-0-251 „Robežšķērsošanas vietu „Pāternieki” (Latvijas Republika) un „Grigorovščina” (Baltkrievijas Republika) infrastruktūras uzlabošana”.

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizēja šo tikšanos, lai iepazīstinātu medijus ar projekta realizācijas gaitu, sniegtu informāciju par projekta rezultātiem un ieguvumiem. VNĪ RŠV „Pāternieki” attīstības projektu vadītājs Aleksejs Šaforostovs pastāstīja, ka VNĪ realizē daudzus projektus, šobrīd realizācijas stadijā ir vairāk nekā 30 projekti uz kopējo summu apmēram 154 miljoni eiro. Pieci no tiem saistīti tieši ar robežkontroles punktiem. Aktīvi būvdarbi šobrīd notiek robežšķērsošanas vietā „Urbani-Silene”, Terehovas robežkontroles punktā un RŠV „Pāternieki”.

„Esam Pāternieku projekta vadošais partneris,” turpina Aleksejs Šaforostovs. „Mūsu partneri ir Baltkrievijas muitas komiteja un Krāslavas novada dome, kura realizē blakus esošā īpašumā stāvlaukuma attīstības projektu, kas paredz kravas automašīnu stāvvietas izbūvi ar pieslēgšanu pie robežpunkta teritorijas, lai nodrošinātu ērtāku transporta kustību un paaugstinātu ērtības kravas mašīnu šoferiem.”

VNĪ pārziņā esošās projekta aktivitātes - RŠV „Pāternieki” pārbūves darbi tika uzsākti 2019. gada 27. maijā, un tie norit pēc plāna – paveikti aptuveni 20%. Pārbūves darbus plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām. Tiks palielināts autotransporta joslu skaits no četrām līdz sešām, izbūvēts gājēju celiņš un iegādāts dažāds aprīkojums, piemēram, informatīvas zīmes, kas radīs lielākas ērtības tiem cilvēkiem, kas iebrauc no Baltkrievijas vai izbrauc no Latvijas, lai varētu viņi vieglāk orientēties, un nodrošinās arī ātrāku mašīnu apstrādi no robežsardzes dienestu puses. Kā papildus ieguldījums un kā jauna inovācija būs trīs transporta apstādināšanas iekārtas, lai nodrošinātu Latvijas ārējo un ES valstu robežas drošību.

A. Šaforostovs: „Mūsu kolēģi no Krāslavas un Baltkrievijas puses darbus uzsāks šogad, un nākamgad plānots tos pabeigt. Projekta kopsumma ir 3,93 miljoni eiro, tai skaitā ES finansējums - 3,53 miljoni EUR; mūsu daļa - 914810 eiro, Krāslavai - 2,345 miljoni eiro, Baltkrievu partneriem – 670000 eiro.”

Baltkrievijas pusē darbi vēl nav uzsākti, tur aktivitātes būs līdzīgas, jo projekta kopējais mērķis ir nodrošināt zonas paplašināšanu un ērtāku transporta kustību, četru joslu vietā izbūvējot sešas robežas abās pusēs. Tāpat viens no lieliem ieguvumiem un rezultatīviem rādītājiem būs nodrošinātā gājēju un velobraucēji kustība. Līdz šim ne Baltkrievijas, ne Latvijas pusē šķērsot robežu kājām šajā vietā nebija iespējams. Latvijas puse jau šobrīd varētu atļaut gājēju kustību, bet Baltkrievu puse nepieņem gājējus, jo pēc viņu normatīvajiem dokumentiem kustība bez gājēju ietves nav atļauta.

Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs žurnālistiem akcentēja faktu, ka Krāslavas novads ir pierobežas novads tālu no Rīgas, un pašvaldības vadība prātoja, kā vērst par labu šo ģeogrāfisko situāciju. Ideja radās sen, sākumā tā uz priekšu virzījās ļoti lēni, bet pakāpeniski, strādājot pareizā virzienā, tika sasniegti konkrēti rezultāti un parakstīts līgums par stāvlaukuma būvniecību.

„Ar to mēs plānojam sakārtot pierobežas teritoriju tā, kā tas pienāktos Eiropas Savienības robežai, un nodrošināt civilizētus apstākļus robežas šķērsotājiem, jo ik pa laikam šeit veidojas garas automašīnu rindas un autovadītājiem nepieciešams normāli atpūsties,” sacīja V. Moisejs.

Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe: „27. augustā ir parakstīts lielais būvniecības līgums. Būs saviļņojoši redzēt, kā tiek praksē uzsākta pirms desmit gadiem dzimušās idejas realizācija par to, ka pierobeža jāizmanto kā iespēja, nevis kā tikai vājais posms. Jo viena lieta ir dokumentācija, pavisam cita lieta ir redzēt, kā ieceres materializējas. Tiks izbūvēts stāvlaukums vairāk nekā 100 kravas automašīnām un 26 vieglajām mašīnām, kā arī ēkas modulis, kurā būs gan labierīcības, gan uzgaidāmā telpa.”

Projekta eksperts Ivars Zālītis uzsvēra, ka Krāslavas novada domes ideja par stāvlaukumu dod ļoti svarīgu iespēju valsts pārvaldes iestādēm civilizētā kārtībā regulēt automašīnu rindu. Kad autotransports atradīsies stāvlaukumā, vairs nebūs burzmas uz ceļa, nebūs satiksmes apdraudējuma, nebūs vides piesārņojuma.

„Pašvaldības vadība uzņemas iniciatīvu un izveido apstākļus šo problēmu novēršanai, kas nāk par labu gan pašai pašvaldībai, gan robežas šķērsotājiem, gan valsts iestādēm,” tā I. Zālītis.

Vitebskas muitas priekšnieka vietnieks Genādijs Kožarskis uzsvēra, ka, palielinot joslu skaitu, vairs nepastāvēs pudeles kakliņa efekts, kas apgrūtina braukšanu abos virzienos. Samazināsies arī robežas šķērsošanai nepieciešamais laiks. Savukārt jaunizbūvētais trotuārs palīdzēs nodrošināt gājēju kustību un veikt to droši.

G. Kožarskis arī sacīja, ka ar Latvijas robežsargiem izveidojusies teicama sadarbība un lielu atšķirību starp abu valstu muitu un robežsardzi neesot, jo šo dienestu darbs ir saskanīgs pēc veicamajām funkcijām.

Juris Roga,
autora foto