Lietotu mantu, priekšmetu, materiālu „Otrā dzīve”

Pievienots: 01.12.2021

Pasaulē ik gadu pieaug radušos atkritumu apmērs. Lielais piesārņojums un milzīgie atkritumu poligoni ir kļuvuši par lielu un nopietnu vides problēmu. Izmesto lietu, priekšmetu un mantu apjoms mērāms miljonos tonnu. Poligonos nokļūst viss tas, ka kādā brīdī cilvēkam palicis nevajadzīgs. Lielāko daļu atkritumu veido iepakojums, it sevišķi plastmasas maisiņi un pudeles, tam seko skārda bundžas, stikla iepakojums. Aizvien vairāk tiek izmests nevajadzīgs apģērbs, vecas mēbeles un citi sadzīves priekšmeti.

Projekts „Practical arts” mudina cilvēkus palūkoties uz izmetamajam mantām no cita skatupunkta – ieraudzīt šajās lietās, mantās un priekšmetos materiālu, no kā izgatavot kādu citu izmantojamu priekšmetu.

Krāslavas novada iedzīvotāji 26. novembrī tika aicināti uz bezmaksas semināru „Lietotu mantu/priekšmetu/materiālu „Otrā dzīve””. Semināru atklāja projekta „Practical arts” koordinatore Ilze Stabulniece, prezentējot projekta mērķus, stāstot par plānotajām aktivitātēm un jau izdarītajiem darbiem. Klātesošie tika iepazīstināti arī piecām tēmām, kam projekta ietvaros tiks veltīta īpaša uzmanība: koks (piem., dēļi, vecas mēbeles), metāls, stikls, tekstils un plastmasa.

Par atkritumu pārstrādes praksi pasaulē un Latvijā runāja Inga Pudnika-Skerškāne, iepazīstinot semināra dalībniekus ar kopējo atkritumu pārstrādes situāciju gan Eiropas Savienības valstīs, gan Latvijā. Runājot par šo vides problēmu, tika aktualizēts jautājums un minēti piemēri, ko kā katrs iedzīvotājs var samazināt atkritumu apmēru savā mājsaimniecībā. Inga apskatīja katru no piecām projektā iekļautajām sadzīves atkritumu grupām, demonstrējot piemērus un idejas, kā var piešķirt „otru dzīvi”, piemēram, vecām durvīm, nolietotiem logu rāmjiem, nevajadzīgām burkām un pudelēm, metāla atlikumiem, plastmasas maisiņiem un novalkātam apģērbam.

Laila Vilmane stāstīja par vides objektiem, kas izgatavoti no atkritumiem dažādās valstīs un ir kļuvuši pat par apskates objektiem lielam skaitam tūristu, tādējādi attīstot tūrisma industriju. Lailas uzstāšanās laikā raisījās diskusijas par gaumi un estētiku, izgatavojot šāda veida objekta gan publiskajā telpā, gan privātajā.

Liela daļa cilvēku koka priekšmetus nemaz neuzskata par atkritumiem, jo visbiežāk tie tiek sadedzināti un nekrājas nepievilcīgos atkritumu krāvumos. Tomēr vecas mēbeles un salūzuši krēsli, no eņģēm izkritušas durvis ir atkritumi, no kuriem var izgatavot pievilcīgas lietas. Par koka priekšmetu atdzimšanu runāja Aigars Orols, pieredzējis koktēlnieks un restaurators.

Metāllūžņu pārvērtības skaistos mākslas priekšmetos demonstrēja Valērijs Konstantinovs, kuram ir liela pieredze metālapstrādē un dekoratīvu priekšmetu izveidē no nevajadzīgiem metāla priekšmetiem, piemēram, bojātiem metāla darba rīkiem.

Par stikla otrreizēju izmantošanu iedvesmojošā prezentācijā runāja Elvīra Škutāne, kura šobrīd nodarbojas ar dekoratīvu priekšmetu un vitrāžu izgatavošanu „Tiffany” tehnikā. Viņa stāstīja, ka pirmos darbus izveidoja no veca durvju stikla, tādējādi piešķirot šim stiklam otru dzīvi.

Visi radošie lektori aicināja būt vērīgiem un lūkoties uz priekšmetiem kā uz izejmateriālu, ko izmantot dekoratīvu un praktisku lietu izgatavošanā, jo lielu daļu atkritumu tvertnēs nonākušo priekšmetu, ja vien tie ir pareizi šķiroti, var pārstrādāt, turklāt daudzas reizes.

Radoša atkritumu izmantošana, iespējams, neatrisinās šo lielo vides problēmu pasaulē, bet tā noteikti uzlabos esošo situāciju.

Semināru rīko biedrība Eiroreģions „Ezeru zeme”, realizējot projektu LLI-489 „Dusetu un Krāslavas kopienu stiprināšana, uzlabojot dzīves vidi ar atkārtotas resursu izmantošanas aktivitātēm” jeb „PRACTICAL ARTS”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam. ERAF līdzfinansējums: 131 546,00 EUR. Projekta mērķis ir stiprināt abas šīs pašvaldības un risināt to problēmas, kas saistītas ar atkārtotu resursu izmantošanu.

Inga Pudnika-Skerškāne,
autores foto