„Lasītprasme nav tikai spēja izlasīt vārdus secībā, bet gan runāt par izlasīto tekstu, apkopot informāciju un veikt secinājumus”

Pievienots: 20.01.2022

Krāslavas Varavīksnes vidusskolas un Visaginas Gerosios Vilties proģimnāzijas sākumskolas un valodu jomas skolotāji tikās  uz  pedagogu  konferenci, lai  kopīgi diskutētu  un dalītos  pozitīvajā  pieredzē par  lasītprasmes  attīstīšanu  un daudzveidīgajām  pieejām  tās  pilnveidē   sākumskolas  skolēniem. Gribu piebilst, ka tas ir jau  otrais  seminārs par  šo  tēmu, ko turpinām  kopīgi. Jo gan mūsu un partneru skolu prioritātēs ir rakstīts, cik svarīgi ir attīstīt lasītprasmi, tekstizpratni, izkopt  dažādas lasīšanas  stratēģijas.

Mūsdienās bērniem mobilie telefoni vai planšetdatori ir teju vai jau šūpulī rotaļlācīša vietā un sameklēt informāciju kādā no šīm iekārtām viņi prot labāk, nekā izmantot enciklopēdiju šķirkļus. Tāpēc nereti mēs brīnāmies, kāpēc, e-grāmatām kļūstot vairāk pieejamām, nav krasi palielinājies tās lasošo skolēnu skaits. Iemesls ir gaužām vienkāršs – savas vai vecāku mobilās ierīces bērni un jaunieši uztver kā izklaides iespējas: tās tiek izmantotas, lai sazinātos sociālajos tīklos, apmainītos ar fotogrāfijām, komentētu, skatītos video. Lasīšanai nepieciešama ilglaicīga uzmanības noturība, koncentrēšanās, tāpēc tā neietilpst kategorijā mobilā izklaide. Krāslavas  Varavīksnes vidusskolas pieredzi prezentēja sākumskolas skolotāja Olga Dalecka ar tēmu „Integrētā  stunda: dzimtā (krievu) valoda un māksla”, sākumskolas skolotāja Daina Strupiša ar tēmu „Lasītprasmes attīstīšana 1. klasē: metodes  un paņēmieni”, mūzikas skolotāja Nadežda Tadello ar tēmu „Lasītprasmes iemaņu attīstīšana, apgūstot dziesmas vārdus”. Skolotāja Irēna Gončarova dalījās pieredzē par piektdienas pasaku kamolu skolā.  Logopēde Vija Kavševiča   apkopoja  mūsu skolotāju  apkopotās   un izmantotās  lasīšanas  stratēģijas, iztulkoja   un  izsūtīja  saviem  kolēģiem  uz  Visaginu. Lietuviešu kolēģi prezentēja mums „Diferencēta pieeja jēgpilnai lasīšanai  klasē  ar  iekļaujošo  izglītību” (sk. Jekaterina Čigira), „Teksta  kompleksa analīze” (sk. Tatjana Pulenko), „Starppriekšmetu saikne, balstoties  uz  izlasīto  daiļdarbu” (sk. Ludmila Tarasevska).

Skolotāji diskutēja par lasīšanas stratēģijām: pārskatīšana jeb pārlūkošana, datsmelšana (беглый просмотр, skimming), caurskatīšana  jeb caurlūkošana (izlases, selektīvā/выборочное чтение, scanning), lasīšana iedziļinoties (detalizētā, izzinošā, analītiskā/смысловое, углубленное чтение/in-depth reading).  Svarīgi it īpaši  sākumskolā nepazaudēt  bērna lasītprasmi. Svarīga ir teksta izvēle. Ja sākumskolēnam tekstā ir jāapstājas pie katra otrā vārda un vecākiem jālūdz nezināmos vārdus izskaidrot, tad  tas  diez  vai var  izraisīt lasītprasmi. Lasītājam ir nepieciešams laiks būt kopā ar tekstu, izdzīvot svešās dzīves, pārdomāt lasīto.

Un te nu  mēs  visi  kopā - skolēni, skolotāji un vecāki - varam domāt  kopā, kā  uzlabot  skolēnu  lasītprasmi.

Lai retāk dzirdētu apgalvojumu, ka skolēniem ir grūtības lasīt un uztvert tekstus. Droši vien teju vai katrs esam dzirdējuši kādu matemātikas skolotāju apgalvojam, ka skolēns matemātikā ir spējīgs, taču problēma ir, piemēram, ar teksta uzdevumu lasīšanu un izpratni. Arī ģeogrāfijā, vēsturē un citos priekšmetos skolotāji itin bieži min līdzīgus piemērus. Laikam ar tūkstošgades miju, kad arvien uzstājīgāk sākām runāt par digitālo paaudzi, ir mainījušies arī šīs paaudzes lasīšanas ieradumi.

Pasākuma idejas apkopoja skolas direktore Marija Micķeviča
Ilustratīvs foto no momenti.lv