Par karstā ūdens cirkulācijas maksu

Pievienots: 24.03.2020

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) 2020. gada 28. februārī saņēma Krāslavas novada domes 2020. gada 25. februāra vēstuli Nr.3.15/221 (turpmāk – Vēstule) par Krāslavas pilsētas iedzīvotāju sūdzībām par karstā ūdens cirkulācijas augsto maksu pēc jaunā siltumenerģijas tarifa apstiprināšanas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami” (turpmāk – SIA „Krāslavas nami”), kā arī Krāslavas novada dome lūdz sniegt skaidrojumu par Regulatora 2019. gada 7. marta lēmuma Nr.57 „Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Krāslavas nami” siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem” (turpmāk – Lēmums Nr.57) piemērošanas kārtības atbilstību normatīvajiem aktiem.

Regulators ir izvērtējis Vēstulē minēto un pamatojoties uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (turpmāk – Likums) 9. panta pirmās daļas 8.punktu un 10. panta trešo daļu sniedz atbildi savas kompetences ietvaros.

Regulatora kompetenci un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus noteic Likums un regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti. Regulators uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā regulējamās nozarēs tiktu ievērots Likums, kā arī regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

Komersantiem, kas sniedz regulētus siltumenerģijas apgādes pakalpojumus, ir jāievēro Likumā, Enerģētikas likumā, Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.876) un citos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktais.

Regulators paskaidro, ka regulētie siltumenerģijas apgādes pakalpojumi tiek sniegti līdz siltumapgādes sistēmas piederības robežai, kas ir siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēju un siltumenerģijas apgādes pakalpojumu lietotāju (Noteikumu Nr.876 2.1.apakšpunkts). Siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta parasti ir siltumtīkla ievads ēkā, kur tiek izvietots siltumenerģijas skaitītājs, atbilstoši kuram tiek noteikts ēkai piegādātās siltumenerģijas daudzums un veikti norēķini starp siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēju un lietotāju (vai lietotāju pilnvaroto personu, piemēram, pārvaldnieku). Tātad norēķinus starp piegādātāju un lietotāju par piegādāto siltumenerģijas daudzumu veic pamatojoties uz siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem.

Krāslavas novada domes Vēstulē nav konkretizēts, kas tieši nav izprotams SIA „Krāslavas nami” ar Lēmumu Nr.57 apstiprināto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu piemērošanā, līdz ar to Regulators sniedz vispārīgu skaidrojumu. Attiecībā par Vēstulē jautāto par SIA „Krāslavas nami” ar Lēmumu Nr.57 apstiprināto siltumapgādes pakalpojumu tarifu piemērošanas kārtības atbilstību normatīvajiem aktiem, Regulators paskaidro, ka norēķini par SIA „Krāslavas nami” piegādāto siltumenerģiju ir jāveic atbilstoši piegādātās siltumenerģijas daudzumam, ko nosaka pēc siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem. Siltumenerģijas skaitītāji piegādātās siltumenerģijas daudzumu uzskaita enerģijas vienībās – megavatstundās (MWh). Regulators SIA „Krāslavas nami” ar Lēmumu Nr.57 ir apstiprinājis siltumenerģijas gala tarifu 51,44 EUR/MWh, kuru SIA „Krāslavas nami” ir jāpiemēro, izrakstot rēķinu par dzīvojamai mājai piegādātās siltumenerģijas daudzumu.

Tālāk aiz siltumapgādes sistēmas piederības robežas (mājas iekšienē) sākas dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā – dzīvokļu īpašnieku kopības un pilnvarotās personas pārvaldīšanas darbību veikšanai) atbildība, tajā skaitā kompetence noteikt katra dzīvokļa īpašnieka maksājamo daļu par siltumenerģijas izmantošanu ēkas iekšienē.

Saņemtā siltumenerģija mājas iekšienē tiek izmantota apkurei, karstā ūdens uzsildīšanai un nepārtrauktai karstā ūdens piegādei dzīvokļiem jeb cirkulācijai. Karstā ūdens apgādes sistēma ir daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļa un cirkulācija uzskatāma par daļu no mājas ekspluatācijas (kopīpašuma uzturēšanas) nodrošināšanas (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmā daļa). Siltumenerģijas izmantošana ēkas iekšienē nav sabiedriskais (regulējams siltumenerģijas apgādes) pakalpojums, bet ēkas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) darbība. Jautājumi, kas saistīti ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu, risināmi saskaņā ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu reglamentējošiem normatīviem aktiem.

Katra dzīvokļa īpašnieka, mākslinieku darbnīcas un nedzīvojamo telpu īpašnieka apmaksājamo daļu pilnvarotā persona aprēķina, pamatojoties uz normatīvajos aktos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteiktajām siltumenerģijas aprēķinu metodikām.

Regulators norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas joma saskaņā ar Likuma 2. panta otro daļu nav regulējama nozare un tajā sniegtie pakalpojumi nav regulējami sabiedriskie pakalpojumi. Nedz Likums, nedz Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr.1227 „Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”, kuri nosaka sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu regulējamās nozarēs nepieciešams regulēt, neparedz Regulatoram kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā.

Līdz ar to Regulatora kompetencē neietilpst vērtēt dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumus (tajā skaitā jautājumus par karstā ūdens cirkulācijas maksu). Paskaidrojam, ka gadījumos, kad pārvaldīšanas pakalpojumus sniedz komersants, kas sniedz arī regulētus siltumenerģijas apgādes pakalpojumus, šādam komersantam ir pienākums rīkoties atbilstoši Likumā noteiktajam, proti, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ārpus regulējamām nozarēm var veikt cita veida komercdarbību, kura noteiktajā kārtībā jānošķir no darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi arī SIA „Krāslavas nami” ar Lēmumu Nr.57 apstiprinātie siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi satur visas izmaksas, kas komersantam rodas līdz siltumapgādes sistēmas piederības robežai. Savukārt pakalpojumi, kurus regulējams komersants sniedz ārpus regulējamās nozares sabiedriskajiem pakalpojumiem, ir maksas pakalpojumi, kuri netiek iekļauti regulēto sabiedrisko pakalpojumu tarifā.

Papildus attiecībā par Vēstulē minēto, ka Krāslavas pilsētas iedzīvotāji sūdzas par karstā ūdens cirkulācijas augsto maksu, iesakām pašvaldībai (kā SIA „Krāslavas nami” kapitāla daļu turētajai), dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbību veicējam (SIA „Krāslavas nami”) un dzīvojamo māju īpašniekiem savstarpēji izvērtēt iespējas izvēlēties citu metodiku, lai aprēķinātu dzīvokļu īpašnieku maksājamo daļu par saņemtās siltumenerģijas mājas iekšienē izmantošanu. Šai sakarā vēršam uzmanību uz nekustamo īpašumu pārvaldīšanas eksperta pausto viedokli, – ja iedzīvotājus neapmierina maksājamās daļas apmērs par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, viņi jebkurā brīdī var noteikt citu aprēķināšanas metodiku. Lemjot par atbilstošāko metodiku, iespējams izmantot kādu no Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr.524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” noteiktajām metodēm, kā dzīvojamās mājas īpašniekiem aprēķināt maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Jānis Miķelsons,
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors