Ģimnāzisti izzina vikingu laikmetu

Pievienots: 09.03.2022

Krāslavas ģimnāzijas 10. klases skolēni februārī devās uz Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju, lai aplūkotu vēsturiskās modelēšanas kluba „Robeža” veidoto izstādi par vikingiem un piedalītos programmas „Latvijas skolas soma” nodarbībā. Tas ir lielisks papildinājums stundā apgūtajam par vēstures mītiem un vikinga tēla interpretāciju mūsdienās.

Klubs „Robeža” nodarbojas ar 9.-11.gs. vēstures jeb vikingu laikmeta izpēti. Kluba dalībnieki interesējas par tā laika notikumiem un paražām, paši apgūst amatniecības prasmes un rokdarbus, tāpēc izstādē bija skatāmas gan vikingu bruņucepures, bruņukrekli, apģērbs,  kaujas ieroči un sadzīves priekšmeti.

Muzejā mūs sagaidīja „vikings”- gids Eduards Danovskis, kurš atraktīvi mums pastāstīja par vikingu dzīvesveidu, par vikingu sirojumiem. Daži āķīgi jautājumi lika padomāt par rakstura veidošanos, etnopsiholoģiju. Vai mēs varētu dzīvot vikingu laikmetā, ievērojot viņu goda kodeksu?

Muzeja gids atgādināja, kā meklēt informāciju, atlasīt ticamus  informācijas avotus un neizplatīt vēstures mītus. Tā bija arī medijpratības stunda.

Ielūkosimies skolēnu atsauksmēs:

- Nodarbībā tika atspēkoti stereotipi par to, ka vikingiem bija cepures ar  ragiem, ka tie bija blondīni ar zilām acīm un  stipri kā supervaroņi (Alise, Viktorija).

- Varbūt kāds no desmitajiem pamēģinās rakstīt rūnu rakstā vai izgatavos tādu bultu, kuru redzēja izstādē? (Mikus pēc nodarbības uzsvēra, ka tagad zina, kādas bultas ir vajadzīgas, lai ievainotu tādu, kuram ir bruņas).

- Nodarbība muzejā man iepatikās, jo varēja ne tikai klausīties informāciju par vikingiem, bet arī iesaistīties vikingu spēlē „Hnefatafl”. Bija aizraujoši un izzinoši pavadīt laiku muzejā. Pēc muzeja nodarbības var spriest, ka daudzi fakti par vikingiem ir mīti, ne visi tie ir patiesi, tādēļ, apmeklējot muzeja izstādi par vikingiem, var iepazīties ar jauniem un interesantiem faktiem (Adriāna).

- Šīs nodarbības laikā es uzzināju daudz ko jaunu par vikingu kultūru, tradīcijām, to dzīvi un par pašiem vikingiem. Uzzināju dažādus mītus par vikingiem. Varēja apskatīt vikingu tērpus un ieročus. Norisinājās diezgan interesanta spēle, kuru diemžēl man nesanāca nospēlēt (Daniels).

- Gājiens uz muzeju man patika, es uzzināju jaunu, interesantu informāciju, kā arī atcerējos to, ko mēs mācījāmies iepriekš. Pateicoties gida atraktīvajam stāstījumam, es biju ieinteresēts visā. Galda spēle, ko mums piedāvāja spēlēt, bija neparasta un interesanta, tā man atgādināja šahu. Domāju, ka tādas mācību stundas var veidot arī turpmāk (Aivars).

- Gan Evita un Andra, gan Renārs un Raivis atzinīgi novērtēja vikingu galda spēli, jo paši to izmēģināja.

Izstādē bija aplūkojama spēles kopija. Interesanti, ka Hnefatafl (karaļa galds) ir skandināvu galda spēle. Pirmoreiz  minēta  vēstures avotos  3 gs. p.m.ē. Vikingi ieviesa to Grenlandē, Islandē, Velsā un Britānijā. Iespējams, ka vikingi saprata, ka spēļošana jeb spēles elementu izmantošana veicina stratēģisko domāšanu. Šādā veidā tiek attīstītas ne tikai cilvēka kompetences, bet arī veicināta aktīva iesaiste mācīšanās procesos.

Paldies par sadarbību Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam, īpaši gidam Eduardam Danovskim, kurš aicināja jauniešus izglītoties un katru dienu apgūt ko jaunu. Kāpēc tā nevarētu būt šī galda spēle, ko uzspēlēt kopā ar draugiem vai ģimeni!

Dzintra Rateniece,
Krāslavas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja