Novadam ir nākotne, ja tajā ir jaunieši

Pievienots: 04.04.2022

Īstenojot savas funkcijas, pašvaldībām ir jāveic darbs arī ar jaunatni. Aivars Bačkurs ir viens no diviem jaunatnes lietu speciālistiem novadā. Paralēli vada jauniešu biedrību „Dagne”, kas pastāv kopš 2004. gada.

Aivars jūtas un joprojām ir jaunietis, kurš savulaik pabeidzis Dagdas vidusskolu, bakalaura grādu ieguva Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.

„Esmu pirmā posma skolotājs, specialitāte - matemātika. Šobrīd studēju Biznesa augstskolā „Turība”, kur apgūstu biznesa psiholoģiju un cilvēkresursu vadību uzņēmumā. Atlika aptuveni pusgads līdz maģistra grāda iegūšanai.”

Mūsu saruna bija par vairākām tēmām, kas aktuālas gan jauniešiem, gan jaunatnes lietu speciālistam. Lūk, Aivara viedoklis.

Jauniešu vecums

Ir divi uzskati, ja runājam par Latviju un Krāslavu konkrēti, tad pēc likuma jaunietis Latvijā ir no 13 līdz 25 gadiem. Savukārt citur Eiropā jaunietis ir no 13 līdz 30 gadiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mūsu novadā ir 984 bērni vecumā no 0-6 gadiem; 1388 – vecumā 7-14 gadiem; 2072 jaunieši vecumā no 15-24 gadiem, kas ir mūsu, Dagdas un Krāslavas jaunatnes lietu speciālistu, mērķauditorija. Esam salikti kopā kā ūdens un uguns, un tagad tā jāstrādā. Tas nav slikti, tas ir labi - abi cenšamies maksimāli sadarboties iespēju robežās. Man šis darbs šķiet ļoti interesants, jo katrā no darbiem, kurus veicu, ir savs redzējums uz katru no jautājumiem.

Jaunatnes politikas virzošie spēki

Mums ir divi jaunatnes politikas virzošie spēki – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA). Strādā kopā, tajā pašā laikā ir dažādi mērķi. IZM ir tendēta uz formālu izglītību - projekti, pulciņi utt. Savukārt JSPA tendēta uz neformālo izglītību. Te izpaužas bijušo mazo novadu atšķirības: Krāslavas pusē ļoti spilgti izteikta formālā izglītība - tiek piekopta dažāda veida interešu izglītība. Dagdas pusē esam tendēti uz neformālo izglītību, kas ir saturiska brīvā laika pavadīšana. Ir varbūt mazāk izteikts formālais pulciņu variants bērnu un jauniešu centros (BJC). Mēs aktīvi aicinām, lai bērni nāk uz centriem pavadīt brīvo laiku lietderīgi un līdz ar to tur cenšamies viņus gan izglītot, gan arī attīstīt viņiem dzīvē nepieciešamās prasmes.

Novadā ir trīs jaunatnes politikas realizēšanas instrumenti. Viens no tiem - skolas un skolēnu pašpārvalde, kur jaunieši darbojas un līdzdarbojas gan skolas, gan pilsētas pilsoniski svarīgos notikumos. Nākamais nozīmīgais rīks, kas palīdz realizēt jauniešu politiku novadā, ir BJC. Un trešais ir nevalstiskais sektors.

Jauniešu lietu speciālisti ir tie cilvēki, kuriem ir jākoordinē, jāinformē un jāievirza šie trīs rīki, lai sasniegtu jaunatnes politikā paredzētos mērķus un uzdevumus – sekot tendencēm un attīstīt bērnus un jauniešus tajā virzienā, kas ir nepieciešams un aktuāls.

Jaunatnes politikas stratēģija

Dagdā un Krāslavā bija katram sava jaunatnes politikas stratēģija. Pie kopējās jauniešu stratēģijas izstrādes vēl īsti neesam apsēdušies. Šī gada sākumā tika apstiprināts jaunā novada stratēģiskais attīstības dokuments, kurā ir atsevišķa sadaļa - „Jaunieši”. Jauniešu aktivizēšana ir arī viena no horizontālajām prioritātēm, kas caurvij attīstības dokumentus.

Varu pateikt, ka iepriekšējais dokuments bijušajā Dagdas novadā ir novecojis un neatbilst JSPA un IZM piedāvātajām vadlīnijām, kas ir būvētas uz Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem. Ceru, ka visīsākajā laikā sakārtosim tos jautājumus, kas vitāli svarīgi sakarā ar novadu apvienošanu.

Gribu pateikt, ka, sadarbojoties ar jaunatnes lietu speciālisti Krāslavā Juliannu Moisejenkovu, tika organizēti daži pasākumi, lai apkopotu jauniešu redzējumu uz problēmām. Galvenās jau izkristalizējušas, galvenie izaicinājumi un iespējas – izprasti. Mums ir sapratne par to, kas mums ir jādara un kādas ir jauniešu prioritātes. Tas viss dokumentēts, bet to nevar dēvēt par jaunatnes politikas stratēģiju, to var dēvēt par reālās situācijas izzināšanu.

Kopā vienā novadā

Ar Dagdas jauniešiem esam uzsākuši aktīvu darbību Krāslavā un uzskatu, ka sanācis veiksmīgi sadarboties ar vietējiem jauniešiem, veicināt mijiedarbību starp Dagdas un Krāslavas jauniešiem un tas realizējas labos pasākumos – gan sociālo akciju rīkošana, gan labdarības akciju rīkošana.

Vēl jāpiemin starptautiskie projekti Erasmus+, kas ir ļoti daudz. Sadarbojoties ar domi un Varavīksnes vidusskolu, esam dabūjuši telpas Krāslavā. Darbs starp Dagdu un Krāslavu norit veiksmīgi gan no nevalstiskās puses, gan no jaunatnes lietu speciālista puses – esam uzrakstījuši projektu, ko finansēja JPSA, un profesionālu mentoru vadībā esam ieguvuši un apkopojuši informāciju ne tikai par pilsētām, bija pārstāvji praktiski no katra novada. Šajā dokumentā ir izklāstīti riski un iespējas, jauniešu vēlmes, prioritātes, kā jāattīstās un kurp jāvirzās.

Piemēram, jauniešiem, kuri dzīvo no pilsētām attālākos pagastos, viena no lielākajām problēmām ir telpu trūkums, kur pulcēties un veidot savas iniciatīvu kopienas. Tā nav runa par to, lai pašvaldība vērtu vaļā jauniešu centrus katrā pagastā, bet vienkārši ierādītu telpas, kur jaunieši var brīvi nāk un nodarboties ar savām aktivitātēm. Vairākos pagastos jaunieši šobrīd izmanto bibliotēkas, Tautas namus, kas atbalsta viņu aktivitātes, bet ir arī tādas vietas, kur šādu iespēju jauniešiem nav.

Dagdā situācija ļoti laba, ir BJC un jauniešu iniciatīvu centrs „Parka rozes”. Viens pilsētas centrā, otrs – nomalē. Vietas gana. Mēs cenšamies iesaistīt vairāk jauniešus, meklēt saskares punktus. Ļoti sarežģīti par šo tēmu runāt tagad, jo bijusi divu gadu pauze saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Patiesībā bijām atrauti no frontālā darba ar jauniešiem, tikai uzsākam visu atjaunot. Ceru, ka vasarā būs vieglāk, darbs turpināsies.

Krāslavas jauniešiem gribētos telpu brīvā laika pavadīšanai, kurp var atnākt jebkurš. Tāda, cerams, būs Krāslavas BJC jaunajās telpās, bet veicams vēl liels darbs. Vēl jaunieši vēlas uzlabot trenažieru zāles pieejamību - Krāslavā ir tādas zāles, bet brīvi pieejamas jebkuram jebkurā laikā tās nav. Manuprāt, šī problēma saistīta ar pandēmijas izplatības ierobežojumiem - laika diennaktī ir tik, cik tā ir un cik varēja, tik cilvēkiem arī nodrošināja piekļuvi. Krāslavas novadā profesionālu sportistu pietiekoši, paldies dievam, un viņiem ir priekšroka.

Jauniešu informētība

Skolu pašpārvalde un jauniešu centri saņem informāciju, pateicoties masu medijiem, ar kuriem sadarbojas šīs institūcijas. Skolēnu pašpārvaldes mazāk praktizē sociālo tīklu izmantošanu, informē jauniešus sapulcēs, konferencēs Zoom platformā, savukārt jauniešu centri ļoti plaši izmanto sociālos tīklus. Nevalstiskais sektors atkal aktīvi strādā sociālos tīklos. Neaizmirstam arī par novada tīmekļvietnēm, kur publicējam informāciju jauniešiem.

Interešu dažādības aspekts

Jauniešu intereses ir dažādas, jāstrādā gudri, lai tās apmierinātu. Īsi pastāstīšu savu pieredzi. Jauniešu centru sāku apmeklēt, kad apritēja 11 gadi, tajā laikā pievienojos arī jauniešu biedrības „Dagne” kolektīvam. Es iesaistījos šajās organizācijās, jo man ļoti patika valdošā atmosfēra, proti, ka pieauguši ar mani komunicēja kā līdzīgs ar līdzīgu. Tas daudziem jauniešiem ieaudzināja spēcīgas pilsoniskas īpašības. Jauniešu centra dzīve saistīta ar daudz pasākumiem, kādam tie jāorganizē, jāvada, jāfotografē, jāfilmē, jāmontē, jāraksta publikācijas, jādejo, un daudz ko cita jāpaveic. Šajā procesā tiek iesaistīti daudzi cilvēki, un JIC darbinieki un jaunieši caur šo darbu pareizi spēj ievirzīt savu talantu un interesi tā, lai viņš pats attīstītos. Tas arī ir svarīgākais - kāds dod apstākļus, resursus, bet tu vienkārši piedalies visā tajā procesā, liekot lietā savas prasmes un savas intereses.

Jauniešu centrā jābūt ļoti vienkārši – esam draugi un paziņas, jaunieši nāk pie mums lai, pavadītu brīvo laiku forši un lietderīgi. Bet mēs arī neesam tie, kas kopā ar viņiem veiks kaut ko sliktu. Piemēram, grib jaunietis apgleznot sienu ar grafiti - mēs radīsim viņiem iespēju to darīt, nepārkāpjot likumu, šādā veidā negatīvo enerģiju, ievirzot pozitīvajās sliedēs.

Jauniešu biznesa idejas

Laikam ritot, jaunietim rodas jaunas intereses - viena daļa sāk raudzīties biznesa virzienā. Krāslavā šajā jautājumā bija radītas labas iespējas - pašvaldība aicināja jauniešus piedalīties un iesniegt pieteikumus konkursam „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai Krāslavas novadā”. Tagad šī iespēja būs pieejama arī bijušā Dagdas novada jauniešiem. Skaidrs, ka Krāslavas pusē šis konkurss bija populārs, bet es ceru, ka arī Dagdas pusē būs gana daudz jauniešu, kuri grib sākt savu uzņēmējdarbību un piedalīsies konkursā.

Jauniešiem plānojam vienu jaunu aktivitāti - uzņēmējdarbības Hakatons, lai piesaistītu finansējumu projektiem, kas mācītu finanšu pratību un uzņēmējdarbības pamatus, lietišķo komunikāciju. Pašvaldība gatava mūs šajā jautājumā finansiāli atbalstīt, diemžēl pagaidām neesam atraduši nevalstiskā sektora fondu atbalstu. Bet ir ļoti daudz fondu, kas atrodas mums kaimiņos un lobē jauniešu biznesa idejas, tāpēc uzskatu, ka pāris gadu laikā situācija ļoti strauji mainīsies uz labāko pusi.

Vēl mums ir 15 starptautiski jauniešu apmaiņas projekti. Neesam vēl kompetenti un gana spēcīgi, lai uzņemtu ārzemniekus pie sevis, jo šajā jomā darbojamies tikai otro gadu. Bet tā ir iespēja 100 novada jauniešiem doties pilnīgi par velti uz ārzemēm, iegūt jaunas zināšanas, iemaņas un prasmes komunicējot svešvalodās par aktuālām Eiropas tēmām.

Jaunieši vajadzīgi novadam

Mums, jaunatnes lietu speciālistiem, nav vienalga, jaunieši paliek novadā vai aizbrauc uz visiem laikiem. Tas nav tikai demogrāfiskais jautājums, tas ir novada izdzīvošanas jautājums. Jau daudzus gadus saku - ja es ar savu darbību spēšu motivēt kādu jaunieti palikt vai atgriezties novadā, un veidot savu dzīvi šeit, tad mana misija būs izpildīta. Jautāsiet, kad uzzināšu, ka mana misija izpildīta? Nekad, jo ar katru jaunieti katru reizi strādājam no jauna.  

Uzklausīja Juris Roga
Foto no A. Bačkura personīgā arhīva