Jura Rogas foto
Pievienots: 20.01.2022
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas un Visaginas Gerosios Vilties proģimnāzijas sākumskolas un valodu jomas skolotāji tikās uz pedagogu konferenci, lai kopīgi diskutētu un dalītos pozitīvajā pieredzē par lasītprasmes attīstīšanu un daudzveidīgajām pieejām tās pilnveidē sākumskolas skolēniem. Gribu piebilst, ka tas ir jau otrais seminārs par šo tēmu, ko turpinām kopīgi. Jo gan mūsu un partneru skolu prioritātēs ir rakstīts, cik svarīgi ir attīstīt lasītprasmi, tekstizpratni, izkopt dažādas lasīšanas stratēģijas.
Mūsdienās bērniem mobilie telefoni vai planšetdatori ir teju vai jau šūpulī rotaļlācīša vietā un sameklēt informāciju kādā no šīm iekārtām viņi prot labāk, nekā izmantot enciklopēdiju šķirkļus. Tāpēc nereti mēs brīnāmies, kāpēc, e-grāmatām kļūstot vairāk pieejamām, nav krasi palielinājies tās lasošo skolēnu skaits. Iemesls ir gaužām vienkāršs – savas vai vecāku mobilās ierīces bērni un jaunieši uztver kā izklaides iespējas: tās tiek izmantotas, lai sazinātos sociālajos tīklos, apmainītos ar fotogrāfijām, komentētu, skatītos video. Lasīšanai nepieciešama ilglaicīga uzmanības noturība, koncentrēšanās, tāpēc tā neietilpst kategorijā mobilā izklaide. Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pieredzi prezentēja sākumskolas skolotāja Olga Dalecka ar tēmu „Integrētā stunda: dzimtā (krievu) valoda un māksla”, sākumskolas skolotāja Daina Strupiša ar tēmu „Lasītprasmes attīstīšana 1. klasē: metodes un paņēmieni”, mūzikas skolotāja Nadežda Tadello ar tēmu „Lasītprasmes iemaņu attīstīšana, apgūstot dziesmas vārdus”. Skolotāja Irēna Gončarova dalījās pieredzē par piektdienas pasaku kamolu skolā. Logopēde Vija Kavševiča apkopoja mūsu skolotāju apkopotās un izmantotās lasīšanas stratēģijas, iztulkoja un izsūtīja saviem kolēģiem uz Visaginu. Lietuviešu kolēģi prezentēja mums „Diferencēta pieeja jēgpilnai lasīšanai klasē ar iekļaujošo izglītību” (sk. Jekaterina Čigira), „Teksta kompleksa analīze” (sk. Tatjana Pulenko), „Starppriekšmetu saikne, balstoties uz izlasīto daiļdarbu” (sk. Ludmila Tarasevska).
Skolotāji diskutēja par lasīšanas stratēģijām: pārskatīšana jeb pārlūkošana, datsmelšana (беглый просмотр, skimming), caurskatīšana jeb caurlūkošana (izlases, selektīvā/выборочное чтение, scanning), lasīšana iedziļinoties (detalizētā, izzinošā, analītiskā/смысловое, углубленное чтение/in-depth reading). Svarīgi it īpaši sākumskolā nepazaudēt bērna lasītprasmi. Svarīga ir teksta izvēle. Ja sākumskolēnam tekstā ir jāapstājas pie katra otrā vārda un vecākiem jālūdz nezināmos vārdus izskaidrot, tad tas diez vai var izraisīt lasītprasmi. Lasītājam ir nepieciešams laiks būt kopā ar tekstu, izdzīvot svešās dzīves, pārdomāt lasīto.
Un te nu mēs visi kopā - skolēni, skolotāji un vecāki - varam domāt kopā, kā uzlabot skolēnu lasītprasmi.
Lai retāk dzirdētu apgalvojumu, ka skolēniem ir grūtības lasīt un uztvert tekstus. Droši vien teju vai katrs esam dzirdējuši kādu matemātikas skolotāju apgalvojam, ka skolēns matemātikā ir spējīgs, taču problēma ir, piemēram, ar teksta uzdevumu lasīšanu un izpratni. Arī ģeogrāfijā, vēsturē un citos priekšmetos skolotāji itin bieži min līdzīgus piemērus. Laikam ar tūkstošgades miju, kad arvien uzstājīgāk sākām runāt par digitālo paaudzi, ir mainījušies arī šīs paaudzes lasīšanas ieradumi.
Pasākuma idejas apkopoja skolas direktore Marija Micķeviča
Ilustratīvs foto no momenti.lv