Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 16.12.2015
Krāslavas siltuma ražotāja katlumājā laika gaitā notikušās daudz un dažādas izmaiņas. SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājam Valērijam Maslovam jautājām, kā šodien tiek nodrošināta pilsētas daudzdzīvokļu namu apkure sezonā (sākot no kurināmā iegādes, siltuma ražošanas katlumājā, padevi uz siltumtrasēm un līdz pat siltumenerģijas piegādei namiem).
- Siltumenerģijas centralizētās ražošanas un piegādes process Krāslavas pilsētā tiek nodrošināts, saražojot siltumenerģiju vienā katlumājā un piegādājot siltumnesēju pa siltumtrasēm līdz patērētāju objektiem.
Ražošanas process Krāslavas pilsētas koģenerācijas stacijā jeb pilsētas centrālajā katlumājā, kas atrodas Latgales ielā 14, notiek sekojoši - sadedzinot šķeldu, katlos tiek saražots tvaiks, kas no sākuma tiek izmantots turboģeneratora darbībā elektroenerģijas ražošanai, un tālāk ar samazinātiem parametriem - siltumnesēja (ūdens) uzsildīšanai.
Katlumāja kā kurināmo izmanto 100% koksnes šķeldu, gadā katlumāja sadedzina 65-70 tūkst. kubikmetru šķeldas atkarībā no laika apstākļiem. Šķelda tiek iegādāta no ražotājiem, katru gadu uzņēmums rīko iepirkuma procedūru kurināmā iegādei, un lēmumu par piegādātāju izvēli pieņem, izvērtējot piedāvāto šķeldas kvalitāti un cenu. Enerģētisko šķeldu saražo gan no veseliem kokiem, malkas, gan no kokapstrādes atlikumiem, gan sasmalcinot zarus, krūmus, līdz ar to koksnes šķeldas kvalitāte un enerģētiskā vērtība ir atšķirīga, kas ietekmē arī kurināmā cenu. Šķeldas tirgus ir diezgan plašs, šķeldu lielos apjomos iepērk pie Krāslavas esošā granulu rūpnīca, vairākas Daugavpils reģiona katlumājas darbojas ar šķeldu, šķeldu vietējie ražotāji piegādā arī uz Lietuvu, tas viss būtiski ietekmē šķeldas iegādes cenu.
Koģenerācijas stacijā saražotais siltumnesējs pa siltumtrasēm tiek piegādāts centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgtiem objektiem – dzīvojamām mājam, skolām un citām ēkām. Siltumtrašu stāvokļa uzlabošanai uzņēmums vairākus gadus veica atsevišķu siltumtrašu posmu nomaiņu, kā arī 2012.-2013. gados ar ES Kohēzijas fonda atbalstu realizēja projektu „Krāslavas kvartālu siltumtīklu rekonstrukcija un individuālo siltummezglu uzstādīšana”, kā rezultātā kopumā tika nomainītas siltumtrases 7,6 km garumā, kas sastāda apmēram 70% no kopēja centralizētas sistēmas siltumtrašu garuma. Atlikušie 30% veco siltumtrašu pārsvarā atrodas pilsētas centrālajā daļā, trašu rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts, un uzņēmums izskata iespējas to realizācijai, iesniedzot pieteikumu ES fondu atbalstam un veicot darbus vienā būvdarbu sezonā, vai pakāpeniski nomainot atsevišķus posmus ilgākā laika periodā. Neskatoties uz būtiskiem ieguldījumiem, siltumtrašu nomaiņas projekti tiek plānoti tā, lai darbu izmaksas neatstātu negatīvu ietekmi uz siltumenerģijas tarifu, un pabeidzot šos darbus, pilsētas siltumenerģijas pārvades sistēma tiks pilnīgi sakārtota, kas nodrošinās ne tikai to ilgtspējīgu ekspluatāciju, bet arī siltuma zudumu samazināšanu tīklos.
Centrālajā katlumājā arī jāturpina iesākta rekonstrukcija. Šobrīd katlumājā ir četri tvaika katli, kas darbojas ar šķeldu. Viens katls, kas var nodrošināt apmēram pusi no nepieciešamās jaudas, ir salīdzinoši jauns, tas tika uzstādīts 2008. gadā līdz ar šķeldas padeves sistēmas izbūvi, realizējot koģenerācijas stacijas rekonstrukcijas projektu, bet pārējie katli ir 80-tajos gados ražotie šķidrā kurināmā katli, kas vēlāk tika pārbūvēti kurināšanai ar šķeldu, un šobrīd ļoti aktuāls jautājums katlumājas darbībā mums ir tieši jaunā katla iegāde, jo esošo katlu resurss jau ir izsmelts. 2008.gada projekta ietvaros tika modernizēta nosacīti ½ katlumājas daļa, projektu realizēja Krāslavas novada dome ar ES fondu atbalstu, un rekonstrukcijas izmaksas neietekmēja siltumenerģijas cenu – tarifs netika palielināts, neskatoties uz to, ka projekta izmaksas pārsniedza 4 miljonus latu. Veicot tik lielus ieguldījumus jaunā katla iegādei uzņēmumam patstāvīgi, bez negatīvas ietekmes uz tarifu neiztikt, pat piesaistot ES fondus, tāpēc šo jautājumu Krāslavas novada dome izvirzīja par prioritāti, iekļaujot to novada attīstības plānā tuvākiem gadiem.
- Kā veidojas siltumenerģijas ražošanas un piegādes izmaksas?
- Runājot par siltumenerģijas ražošanas un piegādes izmaksām kopumā, var minēt sekojošās to sastāvdaļas: šķeldas iegādes izmaksas, iekārtu un tehnikas iegādes un uzturēšanas izmaksas, personāla atalgojums, siltumtrašu rekonstrukcijas izmaksas, izmaksas dažādu remontdarbu veikšanai. Turklāt gala tarifu ietekmē arī siltumenerģijas pārvades un sadales zudumi tās piegādes procesā līdz ievadam ēkā, un siltumtrašu nomaiņas, ko uzņēmums veica pēdējos gados, rezultāts tiks atspoguļots arī tarifā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jau iesniegts tarifa projekts, kas paredz siltumenerģijas vienas megavatstundas cenas samazinājumu.
Lai gan pamata ienākumus uzņēmums saņem par piegādāto siltumenerģiju, ir vēl viena būtiska uzņēmuma ieņēmumu sastāvdaļa – elektroenerģijas pārdošana. Apkures sezonu laikā katlumājā kopā ar siltumenerģiju koģenerācijas procesā tiek saražota arī elektroenerģija. Šobrīd elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros akciju sabiedrībai „Enerģijas publiskais tirgotājs”, kas administrē elektroenerģijas obligāto iepirkumu - valsts noteikto atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem. No saražotās elektroenerģijas pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti uzņēmuma ienākumos, kas vairākus gadus deva iespēju nepieļaut tarifa kāpumu, neskatoties uz vairāku izmaksu celšanos. Diemžēl likumdošanas normas šajā jautājumā paredz obligātā iepirkuma pārtraukšanu no 2017. gada 1. jūnija tām koģenerācijas iekārtām, kas darbojas ilgāk par desmit gadiem, un, ja kārtība netiks mainīta, tas negatīvi ietekmēs siltumenerģijas tarifus Krāslavā, jo mūsu turboģenerators tika uzstādīts 2000. gadā.
- Kas atbild par siltumenerģijas sadali apkurināmajā ēkā?
- SIA „Krāslavas nami”, kā siltumapgādes uzņēmums, piegādā siltumnesēju līdz ēkai, tālāka siltumenerģijas sadale ir ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja atbildība – lielāko daudzdzīvokļu māju daļu SIA „Krāslavas nami” arī apsaimnieko, bet ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības, kas iekšējo mājas inženierkomunikāciju sistēmu uzturēšanu nodrošina patstāvīgi. Visas daudzdzīvokļu mājas ir aprīkotas ar automātiskiem individuāliem siltummezgliem ar attālināto vadību, kas no siltumtīkliem saņemto siltumnesēju sagatavo mājas apkures nodrošināšanai un veic ūdens uzsildīšanu karstā ūdens nodrošināšanai dzīvojamā mājā. Dzīvojamo māju aprīkošanu ar siltummezgliem uzņēmums veica vairāku gadu garumā un pabeidza to šovasar – šī gada apkures sezonā visās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās jau darbojas siltummezgli. Siltummezgli sniedz plašas iespējas siltumapgādes režīma regulēšanai dzīvojamā mājā – piemēram, var ieprogrammēt temperatūras samazināšanu noteiktās diennakts stundās, apkures intensitāti atkarībā no arēja gaisa temperatūras, apkures ieslēgšanu un atslēgšanu, vadoties pēc laika apstākļiem. Katrai mājai šie uzstādījumi ir individuāli, un tos var mainīt, bet tam ir nepieciešama dzīvokļu īpašnieku ievēlēta persona – cilvēks, kas varētu mājas iedzīvotāju vārdā kontaktēties ar uzņēmuma speciālistiem siltumapgādes režīma regulēšanas jautājumā. Pēc tāda pilnvarota pārstāvja lūguma var mainīt siltummezgla uzstādījumus un mēģināt sasniegt optimālo risinājumu konkrētās dzīvojamās mājas apkures nodrošināšanā. Gaidām arī dzīvokļu īpašnieku viedokļus par apkures sezonas sākumu un beigām – apkure ēkām tiek pieslēgta atkarībā no ārēja gaisa temperatūras automātiski, bet šo temperatūru var ieprogrammēt individuāli katrai mājai.
- Ziemā sevišķi aktualizējas jautājums par daudzdzīvokļu ēku telpu iekšējo mikroklimatu. Kādi faktori to ietekmē visvairāk, un kādi ir speciālistu ieteikumi, lai dzīvoklī būtu patīkami uzturēties? Varbūt iedzīvotāji pieļauj arī kādas kļūdas?
- Iekšējo mikroklimatu ietekme vairāki faktori - apkures režīms, telpu ventilācija, mājas siltināšanas pakāpe. Katram cilvēkam, protams, komforta sajūta ir individuāla, bet ir daži vispārpieņemtie principi – piemēram, tiek uzskatīts, ka gulēt ir patīkamāk vēsākās telpās. To visai mājai var nodrošināt, pēc pilnvarotā pārstāvja pieteikuma programmējot mājas individuālo siltummezglu uz samazināto režīmu, piemēram, no plkst. 23:00 līdz 6:00.
Runājot par ventilāciju, jāatzīmē, ka vairākums cilvēku nepareizi vedina telpas, ilgstoši turot plastikāta logus tā saucamā vedināšanas režīmā – tādā veidā no mājas tikai aizplūst siltums, bet efektīva gaisa nomaiņa telpās nenotiek. Pareiza vedināšana – vairākas reizes dienā pilnībā atvērt telpas logu uz dažām minūtēm, līdz svaigs gaiss sasniedz logam pretējo sienu, tādā veidā notiek visefektīvākā gaisa nomaiņa istabā, bet pārējā laikā logi jātur pilnībā aizvērtus siltuma saglabāšanai. Iedzīvotājiem jāseko logu stāvoklim telpās, nav obligāti mainīt logus, noder arī spraugu siltināšana, tas palīdz saglabāt siltumu visā mājā.
- Vai starp dažādām mājām ir liela atšķirība siltumenerģijas patēriņa apjomā?
- Protams, daudz atkarīgs ir no mājas ārsienu, bēniņu un pagraba siltināšanas pakāpes. Neskatoties uz to, ka visas daudzdzīvokļu mājas Krāslavā celtas pēc projektiem, kas neparedzēja speciālu siltināšanu siltumenerģijas taupīšanai, māju siltumenerģijas patēriņš atšķiras, tas ir atkarīgs gan no pielietotiem materiāliem, gan no būvniecības darba kvalitātes, pat mājas lielumam ir nozīme, piemēram, 2014.-2015. gadu apkures sezonā starpība starp tipveida projekta daudzdzīvokļu māju ar vismazāko siltumenerģijas patēriņu uz vienu platības kvadrātmetru un māju ar vislielāko patēriņu sastādīja gandrīz 50%, t.i., lai apkurinātu vienu kvadrātmetru vienā dzīvojamā mājā tika izlietots par 50% mazāk siltumenerģijas nekā viena kvadrātmetra apkurei citā mājā. Tāda situācija bija vienmēr, bet līdz 2004.-2005. gadam siltumenerģijas patēriņš netika uzskaitīts atsevišķi katrai mājai un visas siltumenerģijas nodrošināšanas izmaksas tika sadalītas uz kopējo apkurināmo platību visās mājās. Vēlāk tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, un šobrīd katrā objektā ir uzstādīti siltumskaitītāji, kas fiksē siltumenerģijas patēriņu ēkā.
- Vai, siltinot daudzdzīvokļu ēkas, varētu samazināt ēku ekspluatācijas izdevumus? Vai Krāslavā ir tādas daudzdzīvokļu mājas, kuru iemītnieki plāno veikt sava nama renovāciju?
- Nosiltinot daudzdzīvokļu māju, noteikti var samazināt izmaksas par apkuri. Jautājums par kopējo ekspluatācijas izdevumu samazināšanu ir atkarīgs no ieguldījumiem mājas siltināšanā. Lai atbildētu uz jautājumu, vai samazināsies mājas ekspluatācijas izmaksas, ir jāizvērtē siltināšanas darbu izmaksas, kuru segšanai parasti tiek piesaistīti kredītlīdzekli un tiek veikti ikmēneša maksājumi. Ja siltināšanas rezultātā panāktais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums apkures sezonā naudas izteiksmē pārsniegs gada kredītmaksājumus par veiktajiem darbiem, tad var pateikt, ka kopējas ekspluatācijas izmaksas samazinājās. Tādi aprēķini jāveic individuāli katrai mājai, pamatojoties uz mājas energoauditu un izstrādāto siltināšanas projektu.
Krāslavā ir viena māja, kurai tika veikti aprēķini renovācijas darbu veikšanai. Tā ir piecstāvu dzīvojamā māja Aronsona ielā 16, kurā ir 60 dzīvokli. Tika aprēķināti sekojošu renovācijas darbu izmaksas: ārsienu, cokola, pagraba, bēniņu siltināšana, jumta hidroizolācija, logu un durvju nomaiņa, apkures sistēmas rekonstrukcija. Visu šo darbu izmaksas sastādītu 452 890 EUR, kas, sadalot uz mājas dzīvojamās platības kvadrātmetriem, ir 170 EUR/m2, tātad viena divistabu dzīvokļa ieguldījums projektā sastādītu 8500 EUR. Projekts tika izstrādāts 2013. gadā, kad bija pieejams 50% ES atbalsts māju siltināšanai, tātad minētās izmaksas samazinātos uz pusi, bet arī šajā gadījumā katram īpašniekam būtu jāsedz ievērojamās summas, kas Krāslavas gadījumā pat pārsniedz paša dzīvokļa vērtību. Veicot aprēķinus ar pieņēmumu, ka 50% no izmaksām tiku segtas no ES fondu līdzekļiem, bet pārējā summa tiktu piesaistīta kredīta veidā uz 15 gadiem, lai siltumenerģijas ietaupījums segtu kredītmaksājumus, ietaupījumam būtu jāsasniedz 50% no mājas esošā siltumenerģijas patēriņa. Krāslavā nav nosiltinātu daudzdzīvokļu māju, bet ir vairāki nosiltināti pašvaldības objekti – skolas un bērnu dārzi, un prakse rāda, ka nosiltinātās ēkas siltumenerģijas patēriņš samazinās par 30-35%, un, manuprāt, nav pamata paredzēt, ka mājas siltināšanas rezultātā tiktu sasniegts būtiski lielāks ietaupījums. Šobrīd nav aktuālas ES fondu atbalsta programmas māju siltināšanai, bet noteikumu projekts paredz vēl mazāku iespējamo atbalstu – līdz 35% līdzšinējo 50% vietā, līdz ar to kopējās ekspluatācijas izmaksas, veicot kompleksa renovāciju, diez vai samazināsies. Turklāt jāatceras arī par to, ka visus darbus jāveic par kredītlīdzekļiem, un tikai pēc darbu pabeigšanas un vienas pilnas apkures sezonas var pretendēt uz kredītsummas samazinājumu par minētiem 35%.
- Ja izdarīt kopsavilkumu, tad ir jēga siltināt mājas vai nav?
- Iepriekšminētais nenozīmē, ka māju renovācija ir bezjēdzīgs process, tā nes daudz labumu, sākot no paaugstināta dzīvošanas komforta un beidzot ar sakoptu mājas izskatu, bet ir jāatceras, ka par darbiem ir jāmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem, un ietaupījums no siltumenerģijas patēriņa nespēs segt visas izmaksas. Domājot par kompleksa renovāciju, dzīvokļu īpašniekiem drīzāk jāplāno, ka šādā veidā viņi pirmkārt finansē savas mājas sakopšanu vai risina mājas tehniskās problēmas, piemēram, novērš ūdens tecēšanu caur paneļu šuvēm, bet siltināšanas darbu rezultātā sasniegto siltumenerģijas ietaupījumu var uzskatīt par pozitīvo rezultātu, kas samazina ikmēneša maksājumus apkures sezonā.
Māju var nosiltināt arī daļēji, nerealizējot sarežģītus renovācijas projektus. Tas, protams, arī prasa līdzekļus, par ko ir jāvienojas dzīvokļu īpašniekiem, bet var izvēlēties nepieciešamos darbus, izejot no finanšu iespējam. Siltināšanas darbu izvēlei šajā gadījumā mēs palīdzēsim bez pilna energoaudita veikšanas – uzņēmuma rīcībā ir termokamera, ar kuras palīdzību var pārskatāmi redzēt vietas, kur aizplūst siltums no mājas. Veicot vairāku māju apskati, tika konstatēts, ka ne vienmēr ir nepieciešama kompleksa siltināšana, ne katrai mājai visa fasāde laiž cauri siltumu, un, piemēram, tikai cokola vai bēniņu telpu siltināšana jau var dot pozitīvu efektu bez pārmērīgiem ieguldījumiem. Daudzdzīvokļu māju pārstāvji, kas ir ieinteresēti apskatīt savas mājas ar termokameras palīdzību, var vērsties SIA „Krāslavas nami” un kopā ar uzņēmuma darbinieku konstatēt mājas vājas vietas no energoefektivitātes viedokļa.
- Paldies par atbildēm!
Aprīlis - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | 02 |
03 |
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 | 14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 | 21 |
22 | 23 |
24 |
25 |
26 |
27 | 28 |
29 |
30 |