Ziņas

Jautājums onkologam

21.12.2015

Kāda starpība starp piena dziedzeru ultrasonogrāfiju un mamogrāfijas izmeklējumu? Latgales medicīnas centra (Rīgas iela 20, Daugavpils) ķirurgs-onkologs Vladimirs Sorokins stāsta par krūts vēža noteikšanas metodēm. – Kāda tomēr starpība starp piena dziedzeru ultrasonogrāfiju un mamogrāfijas izmeklējumu? – Mamogrāfija – piena dziedzeru audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi. Visām sievietēm vecākām par piecdesmit gadiem reizi divos gados valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu. Nacionāla veselības dienests nosūta uzaicinājuma vēstuli mamogrāfijas izmeklējumu veikšanai. Statistika liecina, ka augstākminētajā vecuma periodā lielākai daļai sieviešu tiek diagnosticēts...
Veikt operāciju vai iztikt bez tās?

16.12.2015

Dzemdes mioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm. Šī slimība sastopama starp 20 – 40% sieviešu. Neskatoties uz to, ka tas ir labdabīgs audzējs, tas var novest pie nepatīkamām sekām, tādēļ šo audzēju nevar atstāt bez uzmanības. Ārsts Juris Kļaviņš - Latgales medicīniskā centra ginekologs ar lielu pieredzi – uzskata, ka par operatīvās iejaukšanās nepieciešamību jālemj ārstam, kurš arī pieņem lēmumu par papildizmeklējumiem un sastāda miomas ārstēšanas plānu, jo operācija nav domāta visiem un bieži vien var iztikt ar konservatīvām metodēm. Mēs aprunājāmies ar ārstu par miomas attīstību, simptomiem un ārstēšanu. – Kādi simptomi var liecināt par iespējamo dzemdes miomas attīstību? – Miomai sākotnējā stadijā bieži vien nav nekādu simptomu. Tāpēc šī...
Par siltumenerģiju no A līdz Z!

16.12.2015

Krāslavas siltuma ražotāja katlumājā laika gaitā notikušās daudz un dažādas izmaiņas. SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājam Valērijam Maslovam jautājām, kā šodien tiek nodrošināta pilsētas daudzdzīvokļu namu apkure sezonā (sākot no kurināmā iegādes, siltuma ražošanas katlumājā, padevi uz siltumtrasēm un līdz pat siltumenerģijas piegādei namiem). - Siltumenerģijas centralizētās ražošanas un piegādes process Krāslavas pilsētā tiek nodrošināts, saražojot siltumenerģiju vienā katlumājā un piegādājot siltumnesēju pa siltumtrasēm līdz patērētāju objektiem. Ražošanas process Krāslavas pilsētas koģenerācijas stacijā jeb pilsētas centrālajā katlumājā, kas atrodas Latgales ielā 14, notiek sekojoši - sadedzinot šķeldu, katlos tiek saražots tvaiks, kas no sākuma tiek izmantots turboģeneratora...
Paldies visiem, kas piedalījās aptaujā

08.12.2015

Drīz noslēgsies novada iedzīvotāju aptauja par bērnu rotaļu laukuma ierīkošanu Pīlādžu ielā, Krāslavā. Lielākā daļa balsošanas dalībnieku izvēlējās pirmo bērnu rotaļu laukuma variantu. Portālā www.kraslavasvestis.lv daži lasītāji dalījās ar saviem viedokļiem un izteica priekšlikumus.Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka iedzīvotāju ieteikumi noteikti tiks ņemti vērā: - Pašlaik cilvēkiem ir raksturīgs mobils dzīvesveids, viņi ceļo, apmeklē dažādas vietas - citas pilsētas un valstis, redz kaut ko jaunu, neparastu, interesantu un var piedāvāt labu ideju, tāpēc mēs nolēmām vērsties pie mūsu iedzīvotājiem pēc padoma. - Daudzi iedzīvotāji interesējās, vai šis rotaļu laukums tiks iežogots? - Mūsu plānos - uzbūvēt mūsdienīgu bērnu rotaļu laukumu ar nožogojumu un atbilstoši...
Nopietni jāizvērtē iespējamie ieguvumi un to samērīgums ar izmaksām

02.12.2015

Lai cik izdevīgs būtu siltumenerģijas tarifs, daudzdzīvokļu namu iemītnieku vēlme atrast jaunus risinājumus, kā samazināt savus tēriņus par apkuri, šķiet, pastāvēs mūžīgi. Kā zināms, visefektīvākā telpu temperatūras kontrole iespējama, ja katram dzīvoklim būtu siltuma patēriņa uzskaites mērītājs, pēc kura kontrolēt savas ikdienas komforta vajadzības. Šajā sakarā dažus jautājumus uzdevām SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājam Valērijam Maslovam. - Vai Krāslavā ir mājas, kur ierīkoti individuālie siltuma skaitītāji un dzīvokļa iemītniekiem pašiem ir iespējams izvēlēties temperatūru, katrā telpā ieregulējot to pēc nepieciešamības? - Visas daudzdzīvokļu mājas Krāslavā ir celtas laikā, kad māju projekti neparedzēja iespēju regulēt siltumenerģijas padevi atsevišķos dzīvokļos, bet par...
Ārsts Vladimirs Sorokins: „Pievērsiet lielāku uzmanību savam...

30.11.2015

Pēdējā laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vēnu slimībām. Hroniskā vēnu mazspēja, vēnu varikoze, posttrombotiskais sindroms, akūta vēnu tromboze, trofiskā čūla - tās ir vēnu slimības, par kurām runā ļoti bieži. Vai ir vērts ārstēt vēnas? Par to un daudz ko citu stāsta Latgales medicīnas centra (Rīgas iela 20, Daugavpils) pieredzējušais ķirurgs, ķirurgs-onkologs, ķirurgs ar specializāciju fleboloģijā un proktoloģijā Vladimirs Sorokins. - Dakter! Kādēļ ir jāārstē vēnas? Kāpēc par to tik daudz runā pēdējā laikā? Varbūt mūs mērķtiecīgi iebiedē un īstenībā tas ir tikai reklāmas triks? Vēnu slimības nav vienkārši kosmētiskā problēma. Tagad to dēvē par „civilizācijas slimību”. Ja kājas pietūkst, tajās jūtams smagums, sāpes, uz ādas ir dažāda veida pigmentācija, it īpaši tad, kad tā ir...
„Man vienmēr patika dejot!”

22.10.2015

„Reizēm man uzdod jautājumus: „Kāds ir šīs dejas nosaukums? No kurienes ir šīs kustības?” Varu atbildēt, ka visu esmu apguvusi pašmācības ceļā, un mūsu dejas ir stilizētas. Kaut kādas deju kustības atrodu internetā, kaut ko izdomāju pati. Nekādā gadījumā nepretendēju uz to, lai varētu teikt, ka dažādus deju veidus un žanrus mēs izpildām „tīri”, atbilstoši visiem standartiem. Mēs tikai improvizējam un dejojam čigānu, austrumu, kantrī un tautas deju stilā. Dejojam savam priekam! Mans elks ir Aisedora Dunkana, viņas dejas nepakļāvās nekādiem noteikumiem un kanoniem, jo viņa dejoja saskaņā ar savu brīvo un neatkārtojamo stilu”, tā par savu hobiju stāsta deju studijas „Alisa” vadītāja Alla Zabelova. Janvārī deju kolektīvs atzīmēs savas pastāvēšanas 8. gadadienu. - Alla, zinu, ka jūsu studijā...
Māris Kučinskis: „ Latvijas reģioni ir nokļuvuši milzīgā noslēgtā...

16.10.2015

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas deputāti divas dienas viesojās Preiļos, kur tika organizēta izbraukuma sēde un tikšanās ar Latgales pašvaldību vadītājiem. Savukārt Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs un Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas loceklis Māris Kučinskis papildus bija radījis iespēju un pēc Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka aicinājuma ieradies Krāslavā. Vizītes laikā Māris Kučinskis atbildēja arī uz „Krāslavas Vēstis” jautājumiem. - Kādus galvenos jautājumus Saeimas deputāti izskatīja komisijas izbraukuma sēdē? - Tagadējai Saeimai jau par tradīciju kļūst, ka dažādas komisijas un deputāti brauc uz Latgali un apmeklē vietējās pašvaldības. Izstrādāt rīcības plānu deputātiem ir iespējams tikai tad, kad viņi...
Aivars Andžāns: „Jāstrādā dzimtenē!”

15.09.2015

Par Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītāju ar 1. septembri ir iecelts Aivars Andžāns, kurš šajā amatā nomainīja pensionējušos pedagogu Arkādiju Petaško. Jaunieceltais vadītājs ir dzimis Krāslavā, šeit arī ritēja Aivara bērnība un skolas gadi. Pamatskolas izglītību viņš ieguva Krāslavas 1. vidusskolā, mācības turpināja Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, kur ieguva profesionālo izglītību - mākslinieks-meistars kokapstrādē. Atgriezās dzimtajā pusē, strādāja Krāslavas ģimnāzijā par galdnieku, bet no 2000. gada sāka pedagoga karjeru – strādāja par mājturības skolotāju Sauleskalna un Krāslavas pamatskolā. Uzsāka studijas neklātienē Daugavpils Universitātē Mūzikas un mākslu fakultātē, izmācījās par zīmēšanas un...