Finanšu ministrs Jānis Reirs viesojās Krāslavā

Pievienots: 17.07.2020

Šonedēļ, 15. jūlijā, finanšu ministrs Jānis Reirs pēc Krāslavas novada vadības uzaicinājuma ieradās darba vizītē Krāslavā. Ministrs tikās ar domes vadību un speciālistiem, apsprieda aktuālus uzņēmējdarbības jautājumus un apmeklēja dažus novada attīstībai svarīgus objektus.

Vizīte sākās ar tikšanos novada domē, no pašvaldības sanāksmē piedalījās domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, novada domes priekšsēdētāja 1.vietnieks, SIA „Krāslavas slimnīca” galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks, novada domes ekonomiste Inese Vorslova, attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe, kā arī pašvaldības aģentūras „Krāslavas slimokase” direktore Valentīna Leikuma.

Ināra Dzalbe informēja par projektiem, kurus pašvaldība realizē, no tiem būtiskākie ir ceļu un ielu sakārtošanas projekti, ražošanas zona Indras ielā, kā arī pierobežā plānotais ražošanas zonas projekts jeb loģistikas centrs, kam ir sava specifika, jo tas būs saistīts ar robežkontroles punkta (RKP) teritoriju. Pašvaldība piedalās arī visās standarta programmās, pārrobežu programmās, tūrisma attīstības projektos un citos. Diemžēl valdības nesenais lēmums atbalstīt augstas gatavības projektus var negatīvi ietekmēt Krāslavas novadam svarīgu projektu realizāciju. Šīs bažas tika izklāstītas finanšu ministram.

Domes ekonomiste Inese Vorslova informēja par novada budžetu, kas ir diezgan ražens, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un tas ir saistīts ar Eiropas fondu līdzekļiem.

Pašvaldības aģentūras direktore Valentīna Leikuma pastāstīja PA „Krāslavas slimokase” vēsturi, pašreizējo darbību un iedzīvotāju ieguvumiem. Pēc pārvarētajām grūtībām gada sākumā, kad tika pieliktas milzīgas pūles, lai saglabātu šo iedzīvotāju iecienīto un pieprasīto pakalpojumu, pašvaldības vadību uztrauc PA „Krāslavas slimokase” nākotne novadu reformas kontekstā.

Pēc tikšanās domē ministrs apmeklēja robežšķērsošanas punktu Pāternieki, kur iepazinās ar pašvaldības iecerētajiem projektiem par loģistikas centra izveidi un autostāvvietas ierīkošanu.

No Pāterniekiem ministrs devās uz pierobežas zemnieku saimniecību „VAICUĻEVAS”. Jaunais lauksaimnieks Dmitrijs Zalbovičs kodolīgi raksturoja vienu no novadā lielākajām saimniecībām, pastāstīja par ieguldītajām privātajām investīcijām un jaunbūvējamiem objektiem, darbaspēka piesaisti un sadarbību ar pašvaldību, lai piepildītu sapni par asfaltētu ceļu uz saimniecību. Pašvaldība jau ir pārņēmusi šo ceļu savā pārziņā no valsts ceļiem, lai varētu pretendēt uz ES finansējumu ceļa remontam, bet iecerētais projekts šobrīd ir apdraudēts, jo prioritāte tagad tiek dota gataviem projektiem, ko tūlīt pat var realizēt. Dmitrijs Zalbovičs akcentēja, ka viņa saimniecībai vislielākā problēma ir vājais grants ceļa segums. Pavasara šķīdonī zīme „Masas ierobežojums” aizliedz braukt transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto un tas nozīmē, ka no saimniecības nevar izvest ražu laikā, kad ir izdevīgākās iepirkuma cenas. Šajā laikā uzņēmumi nevar piegādāt zemnieku saimniecībai nopirktās iekārtas un būvmateriālus.

Atgriežoties pilsētā, ministrs apmeklēja šūšanas cehu „IV Plus”. Viņš tikās ar uzņēmuma vadītāju Irēnu Voicehoviču, apskatīja ražotni, pārrunāja Covid-19 pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbību un citas problēmas, ar ko saskaras darbinieki un uzņēmēja. Sarunā tika aktualizēta arī nodarbinātības tēma, proti, uzņēmējiem ir grūtības atrast darbaspēku.

Vizītes noslēgumā ministrs Krāslavā apskatīja ražošanas zonu Indras ielā, kur dažādus vārdus pārmija ar uzņēmējiem, kuri gatavi šeit ierīkot savas ražotnes un nodrošināt darbavietas. Preses konference, kurā ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, tika sarīkota turpat ražošanas zonā.

Par projektiem kopumā

Ministrs žurnālistiem uzsvēra, ka valstī ir nepieciešams aktivizēt investīciju projektus, lai, no vienas puses, sildītu ekonomiku krīzes laikā, no otras puses, lai domātu par to, kā atjaunot ekonomiku un radīt jaunas darba vietas ar pievienoto vērtību. Viņš pozitīvi izteicās gan par loģistikas centra ideju, gan atzina, ka nepieciešams uzbūvēt normālu ceļu uz lauku saimniecību „VAICUĻEVAS”, gan augstu novērtēja degradētajā teritorijā paveikto, kur būs jaunas darbavietas, labi apstākļi strādājošiem. Ministru priecēja arī fakts, ka visi trīs objekti ir izīrēti.

Par ceļu uz lauku saimniecību „VAICUĻEVAS”

Jānis Reirs atbildēja, ka tiek palielinātās iespējas pašvaldībām aizņemties un finansēt visu infrastruktūras būvniecību. Pašreiz valdībā tiek izskatīts jautājums, lai šīs iespējas aizņemties attiecinātu uz pievadceļiem un infrastruktūru, kas nodrošinātu uzņēmējiem labāku pievienoto vērtību. Ministrs atzina, ka lauksaimniekam visas ražas izvešana tieši pavasarī, kad ir vislabākā cena, ir apdraudēta.

Par autotransporta rindām pierobežā

Ministrs uzsvēra, ka rindas un autotransporta stāvvieta ir pašvaldības jautājums. Savukārt valsts iegulda caur Eiropas fondiem tieši muitas zonas projektā, lai uzlabotu preču apgrozījumu ar Baltkrieviju, lai būtu lielākas iespējas gan vienas, gan otras puses uzņēmējiem piedalīties ražošanas un pārstrādes procesos, nekārtojot daudzas formalitātes un vienkāršojot procedūras. Izdevīgums būšot gan Latvijas valstij, gan pašvaldībai, gan Baltkrievijas uzņēmējiem.

Par PA „Krāslavas slimokase”

Pēc ministra domām, tajā ir daudz pozitīvu lietu. Viņš gan piebilda, ka nav vēl runājis ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, bet personīgi neredz problēmas aģentūrai turpināt strādāt, jo ir bijuši atzinumi no citām valsts institūcijām, turklāt šajā modelī pašvaldība nedarbojas kā apdrošinātājs, bet kā koordinators un nodrošina klientu apjomu apdrošināšanas kompānijai.

Par bezdarbniekiem un darbu

Jānis Reirs atzīmēja, ka bezdarbs pieaug, bet no otras puses – lauksaimniecībā un ražošanā trūkst darbaspēka. Viņaprāt, ir jāizvērtē viss, kas saistīts ar pabalstiem un pārkvalifikāciju, jo nevar būt tāda situācija, ka cilvēks ir bezdarbā un neko nedara. Ir jāapgūst jauna specialitāte, vai jāmeklē darbs. Ja tas nenotiek, tad cilvēks nav bezdarbnieks, tad viņam praktiski nevajag darbu, jo bezdarbnieks ir tas, kurš aktīvi meklē darba iespējas. Latvijā tika ieviesta kārtība, ja bezdarbnieks atsaka trešo darba piedāvājumu, bezdarbnieka statuss tiek pārtraukts. Ministrs arī solīja pārbaudīt, vai šī kārtība darbojas. Jo investīciju apjoms gan celtniecībā, gan lauksaimniecībā, gan citās jomās ir tiks liels, ka darbaspēka trūkuma dēļ tās nevarēs apgūt.

Juris Roga,
autora foto

Fotogalerija