Draudzība, kas izglīto un pilnveido

Pievienots: 24.10.2023

Neviens nevaram precīzi pateikt, kurā brīdī dzimst draudzība. Tas līdzinās traukam, kurā lej ūdeni – vienā brīdī ir pēdējais piliens, un tas sāk plūst pāri malām. Tāpat ir arī ar laipnību, smaidiem – ir kāds „piliens”, no kura pāri malām sāk plūst sirds siltums. Vēl viens tāds skaists brīdis, kad dzima skaista draudzība starp Krāslavas ģimnāziju un Gulbenes novada skolām, notika toreiz, 2023. gada 8. martā, kad mēs, Krāslavas ģimnāzijas piecas skolotājas, prezentējām savu pieredzi jaunā mācību satura un pieejas īstenošanas procesā „Skola 2030” organizētajā forumā „Sev un citiem” Gulbenē…

Šī gada 13. oktobrī Krāslavas ģimnāzijā ieradās Gulbenes novada latviešu valodas un matemātikas skolotāji, lai gūtu idejas savam darbam, jo saprotams - lai varētu palīdzēt skolēniem mācīties, skolotājam pašam ir ļoti daudz jāmācās un jānostiprina daudzas prasmes. Nemitīgi. Izpratnes maiņa par mācību procesa organizēšanu un skolēna pašvadītu mācīšanos nosaka arī izpratnes par skolotāja darbību mācību stundā maiņu. Proti, procesā, kas balstās tikai uz mācīšanas darbību, skolotājs ne vienmēr uzņemas paveicamu uzdevumu, tas ir, apmierināt ikviena skolēna vajadzības. Tajā pašā laikā skolēns ne vienmēr iemācās uzņemties atbildību, novērtēt skolotāja piedāvāto materiālu, kā arī savu darbību un sasniegumu. Savukārt procesā, kur pamatā ir skolēna pašvadīta mācīšanās, skolotājs ir organizators, atbalstītājs, un, abām pusēm sadarbojoties, mainās arī skolēna loma – ikviens uzņemas atbildību par savu darbību. Skaidrs, ka iesakņojošos uzskatu maiņa ir ilgstošs process, jo jāmainās gan uzskatiem par to, kas ir labs mācību process un sasniedzamais rezultāts, gan jāpilnveido zināšanas par veidiem, kā īstenot uzskatu maiņu, kā arī jāpilnveido prasmes, kas nepieciešamas uz skolēna mācīšanos orientēta procesa organizēšanai.

Latviešu valodas skolotāji saviem kolēģiem no Gulbenes novada piedāvāja piedalīties atklātajās stundās. Jāsaka, ka tās izdevās lieliski. Arī sarunās pēc stundu vērošanas mēs, skolotājas Inta Japiņa, Lolita Dzalbe, Daina Andžāne, Ingrīda Grišāne un Ilga Stikute, dalījāmies pieredzē, bija daudz interesantu ideju par mūsu inovatīvo darbību, stāstījām, kādas jaunas mācību metodes un formas izmantojam ikdienā. Ciemiņi nodarbību beigās izteica savu sajūsmu par dzirdēto un redzēto, kā arī ieteica padomāt par iespēju savas stundas parādīt vēl plašākam pedagogu lokam, uzsverot, ka esam skola, kas nepārprotami spēj sniegt atbalstu, palīdzību, pieredzi, kā arī pozitīvi emocionālu vidi ne vien saviem skolēniem, bet arī atbraucējiem.

Mūsu skolotāju pārdomas

Lolita Dzalbe: „No sākuma bija domas, ko un kā darīt, šaubas, vai būs labi un interesanti, tad neliels satraukums, visbeidzot gandarījums par paveikto un prieks par kolēģu atsauksmēm un vērtējumu - tāds pārdzīvojumu kokteilis raksturo manas izjūtas, gatavojoties un vadot atklāto stundu. Prieks par 7.a klases skolēnu atbalstu un aktīvo darbu stundā. Kā teica kolēģi no Gulbenes, ja viņi no mums smēlās iedvesmu un idejas savam darbam, lūdza mūsu izstrādātos materiālus, tātad mums visām šis pasākums izdevās!

Izejot nelielā ekskursijā pa izglītības iestādi, bija patiess lepnums par to, cik skaista, gaiša, tīra un estētiski, gaumīgi noformēta ir mūsu skola, jo ikdienas steigā mēs paši to dažreiz nepamanām.”

Inta Japiņa: „Protams, tas lika nedaudz „sapurināt spalviņas", bet pēc novadītās stundas ar piecu ciemiņu klātbūtni tu juties, paveicis atbildīgu darbu. Patīkami, ka skolotāja un skolēnu darbs novērtēts atzinīgi. Ja skolotājs nāk un jautā, tas liecina, ka tev ir, ko dot. Prieks, ka katrai no mums stunda bija izdevusies un ir ar ko dalīties savu kolēģu starpā. Esmu pateicīga arī saviem 9.a klases audzēkņiem par labu un atbildīgu darbu stundā.”

Pēc darbošanās skolā gulbenieši apmeklēja Amatniecības centru, Krāslavas novada Tūrisma informācijas centru un porcelāna leļļu izstādi un, braucot mājās, pateicās par mūsu, latgaliešu, sirsnību, atsaucību un „kolosāli un jēgpilni” izplānoto dienu, kad „piektdiena tālu prom no mājām nemaz nešķita drūma”.

Esmu lepna par ģimnāzijas skolotājām, kas ikdienā darbojas, balstoties uz skolēna mācīšanos orientēta procesa organizēšanu, kur mācīšanās ir aktīvs process un skolēni apgūst jaunas zināšanas un pieredzi, aktīvi līdzdarbojoties – izvirzot mērķus, analizējot, vērtējot, esmu pateicīga savai 10. klasei, uz kuriem vienmēr varu paļauties un ar kuriem noteikti varam kalnus gāzt.

Ilga Stikute,
Krāslavas ģimnāzijas metodiķe
Sandras Nemeņonokas foto