Jura Rogas foto
Pievienots: 16.06.2023
Krāslava ir īsta mākslinieku pilsēta. Te strādāja itāļu un poļu meistari. Krāslavā piedzima slavenais tēlnieks Naums Aronsons (1872–1943). Te dzīvoja un strādāja gleznotājs Valentīns Zlidnis. Krāslavu kā plenēru vietu bija iemīļojis Osvalds Zvejsalnieks. 20. gs. 30. gados uz Krāslavu gleznot brauca Sergejs Vinogradovs, Sergejs Ivanovs.
1883. gadā Krāslavā, vietējā rabīna ģimenē piedzima Aba Federmans, kuru pasaules mākslas vēsturnieki vairāk zina kā Abelu Panu.
Mazais Aba Krāslavā pabeidza reliģisko skolu.
Bērnības iespaidi ir ļoti stipri, tie neizdzēšas visu dzīvi, tādēļ nav bez pamata pieņēmums, ka dziļākie, zemapziņas līmeņa krāsu, figūru un kompozīcijas risinājumi Abela Pana mākslā ir ar saknēm Krāslavā.
Aba vēlāk mācījās Vitebskā, kur viņa, kā apgalvo daži avoti, glezniecības skolotājs bija izcilais tēlotājas mākslas meistars un pedagogs Jehuda Pens (1854–1937; piedzima Zarasos, 11 gadus nodzīvoja Daugavpilī).
Pēc Vitebskas jaunais, enerģijas pilnais mākslinieks dzīvoja Odesā, Kišiņevā un citur, daudz ceļoja, pētīja cilvēku dzīvi un pelnīja maizīti ar gadījuma darbiem.
1903. gadā Abels Pans pārbrauca uz Parīzi. Divdesmitpiecgadīgā krāslavieša gleznas tika eksponētas kopā ar Ogista Renuāra un Anrī Matisa darbiem.
Šajā laikā Abels Pans daudz eksperimentēja. Īpaši interesanta ir viņa grafika, kur viņš apvieno klasiskās eiropiešu un japāņu zīmēšanas tradīcijas.
Pirmā pasaules kara laikā Abels Pans uzgleznoja gleznu ciklu, kurā attēlota krievu kazaku vardarbība pret ebrejiem. Viņš daudz gleznoja arī ebreju sadzīvi. Tieši šajā laikā Abelu Panu sāka dēvēt par visebrejiskāko no visiem gleznotājiem.
1920. gadā Abels Pans pārcēlās dzīvot uz Palestīnu (bija tur īslaicīgi dzīvojis arī agrāk). Kad citi Daugavas krastos dzimuši ebreju mākslinieki par savām jaunajām mītnes zemēm izvēlējās Franciju vai ASV, tad Abels Pans viennozīmīgi devās uz zemi, kura toreiz bija svešu varu pakļautībā un pārraudzībā – tikai vairākus gadu desmitus vēlāk še izveidojās neatkarīga Izraēlas valsts.
Abels Pans savā jaunajā dzīves vietā ražīgi zīmēja un gleznoja, darbojās kā ilustrators un pedagogs. Nomira Abels Pans 1963. gadā Jeruzalemē.
Var piekrist fotomāksliniekam, Krāslavas kultūrvēstures zinātājam Anatolam Kauškalim, kurš saka, ka gleznotāja Abela Pana daiļrades aktualizācija Krāslavai dos jaunas ambīcijas un paspilgtinās šeit esošo radošo potenciālu, veicinās pilsētas atpazīstamību starptautiskā mērogā. Abels Pans ir Krāslavas vēstures spilgta lappuse, kuru vajag atšķirt, saprast pašiem un parādīt citiem.
Abela Pana mākslu atzinīgi vērtē mākslas zinātnieki, arī kolekcionāru aprindās tā augstu kotējas.
Jeruzalemē ir iela, kura ir nosaukta Abela Pana vārdā. Ja kāds no Krāslavas ciemojas šajā pilsētā, droši vien pastaiga pa šo ielu būtu pārdomu pilna, emocijas rosinoša rīcība.
Valentīns Lukaševičs,
kultūrvēsturnieks