Ziņas

Izmaiņas Indras un Robežnieku pagastu pārvaldēs

03.11.2020

Pamatojoties uz Robežnieku pagasta un Indras pagasta pārvalžu vadītājas Ērikas Gabrusānes iesniegumu, ar 2020. gada 31. oktobri Ērika Gabrusāne atbrīvota no iepriekšminēto pagastu pārvalžu vadītājas amata (domes sēdes protokols Nr.17, 9.p., 24.09.2020.). Ar šī gada 1. novembri par Indras pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāju iecelta Ilona Kangizere, savukārt par Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts Aivars Krūmiņš. Apsveicam un vēlam veiksmi!
Krāslavas novadā „Elektronikas šķiratlona” 2. posmā sašķiroti 2300...

03.11.2020

Krāslavas novadā noslēdzies Latvijas Zaļā punkta kopā ar partneriem rīkotās kampaņas Vislatvijas „Elektronikas šķiratlons” 2. posms. Tā laikā tika nodrošināta elektroiekārtu izvešana iedzīvotāju pieteiktajās adresēs. Kopumā Krāslavas novadā elektroiekārtu izvešanu bija pieteikta 20 adresēs, kurās kopā pārstrādei nodoti 2300 kilogramu dažāda veida tehnikas. Katrs kampaņas dalībnieks elektronikas nodošanas brīdī tika reģistrēts izlozei par veikalu tīkla „top!” dāvanu karti 20 eiro vērtībā, ko ieguva Jānis. Savukārt lielāko iekārtu apjomu (apmēram 288 kg) Krāslavas novadā sašķiroja Gaļina, kura iegūs „top!” dāvanu karti 30 EUR vērtībā. Ar uzvarētājiem kampaņas rīkotāji sazināsies individuāli tuvākajā laikā. Vislatvijas „Elektronikas šķiratlona” otrais posms vairāk nekā 20 Latvijas novados...
Turpinām pildīt veselības drošības pasākumus!

30.10.2020

30. oktobrī Krāslavas novada domē notika kārtējā ārkārtas situācijas komisijas sanāksme sakarā ar Covid-19 aktualitātēm. Kā informēja Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks, situācija pašvaldības teritorijā šobrīd ir stabilizējusies, bet neviens nevar garantēt to stabilu mūžīgi, ņemot vērā vīrusa izplatības tempus Latvijā un ārpus valsts robežām. Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts uzsver - katram iedzīvotājam godprātīgi un apzinīgi ir jāpilda visi veselības drošības pasākumi, kurus iesaka eksperti. It īpaši svarīgi ir ievērot distancēšanos, pareizi lietot maskas, regulāri mazgāt rokas, kā arī ierobežot savus kontaktus līdz minimumam. Visprātīgāk šajā laikā tos izslēgt no dienas kārtības vispār, ja nav vitāla vajadzība tikties. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes...
Par Pāternieku stāvlaukumu

29.10.2020

Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir pamanījuši, ka tuvojas nobeigumam iežogota un apgaismota stāvlaukuma izbūve* netālu no Pāternieku robežkontroles punkta, ko pašvaldība veido ar mērķi atrisināt ilggadējo problēmu ar kravas mašīnu rindām un ar to saistītajiem satiksmes drošības un vides tīrības jautājumiem uz valsts autoceļa A6 Piedrujas pagastā. Šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Valsts robežsardzi strādā pie tiesisko un tehnisko risinājumu aspektiem publiskā stāvlaukuma pilnvērtīgai funkcionēšanai sasaistē ar robežšķērsošanas procedūrām ar prioritāro mērķi - nodrošināt Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsotājiem Pāternieku robežkontroles punktā (galvenokārt, tālbraucējiem) mūsdienīgus un civilizētus atpūtas un, nepieciešamības gadījumā, rindas robežšķērsošanai sagaidīšanas...
„Latgales ciematu stāsti: nezināmais par zināmo” Piedrujā (Raidījums...

29.10.2020

Viens un tas pats vārds var būt gan jēdziens, gan termins vienā vai vairākās nozarēs, gan metafora. 1929. gadā Vilis Plūdons publicēja dzejoli ar nosaukumu „Man tīk šie latvju ciemati”. Senlatviešu ciematus apdzied Aleksandrs Grīns 1937. gadā publicētajā dzejolī „Zemgaļu kaujas dziesma” un Kārlis Zariņš romānā „Kaugurieši”, arheologi tajā laikā raksta par latgaļu ciematiem pie Jersikas u.c. Šobrīd daudzviet Latvijā būvē eko un tirdzniecības ciematus. Tieši vārds ciemats ir tas, kurš spilgti sasien kopā mūsu senos laikus ar mūsdienām. Un tiešām - vēstures slānis Piedrujā ir dziļš un pamatīgs! Stāstus par senajiem latgaļiem un krivičiem var dzirdēt Piedrujas novadpētniecības muzejā, kuru vada Ludmila Paņko. Te var redzēt oriģinālus dokumentus no seniem laikiem, senus un retus sadzīves...
Krēsls pie Daugavas

29.10.2020

2017. gadā Rēzeknes uzņēmējs Artūrs Zeiļa ar mākslinieku Folkmaņu ģimenes starpniecību un atbalstu dāvāja Krāslavas pilsētai īpašu akmeni. Pateicoties bijušā izpilddirektora, nu jau aizsaulē aizgājušā Jāņa Geibas un ainavu arhitektes Dzintras Skuteles sadarbībai, tas savu vietu atrada Daugavas krastā, Kaplavas ielas galā, Krāslavā.Daļa no akmens bija nošķelta, pēc izskata un funkcijas atgādinot krēslu. Arī tāpēc objekts šķita Krāslavai piederīgs, jo sader ar vienu no leģendām par Krāslavas vārda rašanos. Kad Kurmim bija uzdots izrakt Daugavu no Baltijas jūras uz Valdaja augstieni, tad ap Krāslavu bijuši tik biezi meži, ka nemaz nevarēja izraksties caur saknēm. Tad Kurmis ir saucis palīgā Bebru, lai nogāž kokus. Bebrs sācis darbu. Bet pret to bijuši citi meža iemītnieki. Bebram...
Dievkalpojums Priedaines kapos

28.10.2020

1. novembrī, Visu svēto dienā, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus un rūpējoties par draudzes locekļu veselību, aizlūgums par visiem mirušajiem notiks nevis baznīcas telpās, bet Priedaines kapos plkst. 11.00. Janušs Bulašs, Priedaines Romas katoļu baznīcas prāvests
Balsojam par mūsu filmu „Pilsēta pie upes”!

27.10.2020

22. oktobrī sācies Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” skatītāju balsojums. Uz skatītāju simpātiju balvu šogad pretendē 13 filmas, kas nominētas kategorijās – „Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”, „Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma”, „Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma” un „Labākā animācijas filma”. Balsot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv var līdz 12. novembra pulksten 23.59. Balsot par saviem favorītiem iespējamu vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu sociālo mediju profilu vai e-pastu. Foto: A. Zeltiņa
Aicina sniegt informāciju par bīstamām situācijām uz autoceļa

27.10.2020

Lai pēc iespējas operatīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) aicina autoceļu lietotājus iesaistīties un sniegt informāciju par bīstamām situācijām uz autoceļa. Kopumā LAU pēdējā gada laikā ir saņēmis turpat 3000 ziņojumus par dažādām bīstamām situācijām uz valsts autoceļiem. 64% ceļu lietotāju kā ērtāko informācijas nodošanas veidu izmanto aplikāciju „Waze”, savukārt katrs trešais jeb 30% ceļu lietotāju zvana uz informatīvo tālruni, 6% ziņojuma nosūtīšanai izmanto sociālos tīklus vai e-pastu. 70% no ceļu lietotājiem aplikācijā „Waze” visbiežāk ir informējuši par sabrauktiem dzīvniekiem,18% par šķēršļiem uz ceļa, 9% par bedrēm, salīdzinoši retāk - 3%, tiek ziņots par pazudušām ceļa zīmēm. Teju jau gadu LAU izmanto specializētu datu...