otrdiena, 5. novembris, 2024Vārda diena: Lote, Šarlote
crest1 crest2

Ziņas

  • 05.11.2020

    Biedrība „SKOLA AR NĀKOTNI” 2020. gadā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai LEADER programmas atbalstu ir īstenojusi vēl vienu projektu „Aprīkojuma iegāde brīvdabas pasākumu īstenošanai Krāslavas novadā” (projekta Nr.20-03-AL33-A019.2202-000002). Biedrībai iepriekšējos gados gūta pieredze brīvdabas pasākumu (diennakts nometnes, veselības dienas, radošās darbnīcas) organizēšanā. Bieži bijām saskārušies ar problēmām, kas radušās nepiemērotu laikapstākļu dēļ - lietus, liels karstums. Līdz ar to radās nepieciešamība iegādāties aprīkojumu, kas ļautu strādāt jebkuros laika apstākļos. Komplektā ietilpst dažādu izmēru teltis, galdi, soli, krēsli. Ir iegādātas arī divas ledus kastes un akustiskā sistēma āra pasākumiem. Šovasar teltis, solus, galdus un ledus kastes tika izmantotas,...

  • 05.11.2020

    Šī gada sezonā FK „Krāslava” ir piedalījusies Latvijas Jaunatnes čempionāta Elites grupā, kuras ietvaros tika novadītas augsta līmeņa spēles Varavīksnes vidusskolas stadionā. Arī FK „Krāslava” pieaugušo komanda turpina piedalīties Latvijas 3. līgas sacensībās. Lai spēles izvērstos par skaistu pasākumu dažādu vecumu atbalstītājiem, esam īstenojuši Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam programmā projektu „Inventāra iegāde spēļu un treniņprocesa kvalitātes uzlabošanai” (projekta nr. 20-03-AL33-A019.2202-000001). Tā ietvaros stadionā esam uzstādījuši mūsdienīgu elektronisko rezultātu tablo. Arī komandu spēlētāji ir pacentušies, lai tablo rādītu krāslaviešiem patīkamu rezultātu. Ikdienā elektroniskais tablo stadionam...

  • 04.11.2020

    Prast gatavot ēst – tā ir liela vērtība, jo ēdiens ir ne vien neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet arī svētki ir skaistāki un īpašāki, ja tajos ir klāts bagātīgs galds. Saimnieces tikušas cienītas un godātas jau izsenis. Visos laikos pavāri centās izdabāt ēdājiem, pasniegt īpašus ēdienus. Uzlabojoties cilvēku dzīves apstākļiem, mainījušās ir arī kulinārās tradīcijas. Cilvēkiem ir pieejami visdažādākie produkti, garšvielas, piedevas. Recepšu klāsts ir tik bagātīgs, ka pavāriem ir krietni jānopūlas, lai virtuvē radītu ko jaunu un pārsteidzošu. Tādos brīžos der atskatīties pagātnē, atrodot tur lietas, ko pārņemt un no jauna iekļaut ikdienas ritumā. Mūsu senči negatavoja pārlieku izsmalcinātus ēdienus, bet viņi prata pagatavot sātīgu maltīti no tā, kas bija mājās izaudzēts un sarūpēts. Uz...

  • 03.11.2020

    Pamatojoties uz Robežnieku pagasta un Indras pagasta pārvalžu vadītājas Ērikas Gabrusānes iesniegumu, ar 2020. gada 31. oktobri Ērika Gabrusāne atbrīvota no iepriekšminēto pagastu pārvalžu vadītājas amata (domes sēdes protokols Nr.17, 9.p., 24.09.2020.). Ar šī gada 1. novembri par Indras pagasta pārvaldes vadītājas pienākumu izpildītāju iecelta Ilona Kangizere, savukārt par Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts Aivars Krūmiņš. Apsveicam un vēlam veiksmi!

  • 03.11.2020

    Krāslavas novadā noslēdzies Latvijas Zaļā punkta kopā ar partneriem rīkotās kampaņas Vislatvijas „Elektronikas šķiratlons” 2. posms. Tā laikā tika nodrošināta elektroiekārtu izvešana iedzīvotāju pieteiktajās adresēs. Kopumā Krāslavas novadā elektroiekārtu izvešanu bija pieteikta 20 adresēs, kurās kopā pārstrādei nodoti 2300 kilogramu dažāda veida tehnikas. Katrs kampaņas dalībnieks elektronikas nodošanas brīdī tika reģistrēts izlozei par veikalu tīkla „top!” dāvanu karti 20 eiro vērtībā, ko ieguva Jānis. Savukārt lielāko iekārtu apjomu (apmēram 288 kg) Krāslavas novadā sašķiroja Gaļina, kura iegūs „top!” dāvanu karti 30 EUR vērtībā. Ar uzvarētājiem kampaņas rīkotāji sazināsies individuāli tuvākajā laikā. Vislatvijas „Elektronikas šķiratlona” otrais posms vairāk nekā 20 Latvijas novados...

  • 30.10.2020

    30. oktobrī Krāslavas novada domē notika kārtējā ārkārtas situācijas komisijas sanāksme sakarā ar Covid-19 aktualitātēm. Kā informēja Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks, situācija pašvaldības teritorijā šobrīd ir stabilizējusies, bet neviens nevar garantēt to stabilu mūžīgi, ņemot vērā vīrusa izplatības tempus Latvijā un ārpus valsts robežām. Krāslavas slimnīcas galvenais ārsts uzsver - katram iedzīvotājam godprātīgi un apzinīgi ir jāpilda visi veselības drošības pasākumi, kurus iesaka eksperti. It īpaši svarīgi ir ievērot distancēšanos, pareizi lietot maskas, regulāri mazgāt rokas, kā arī ierobežot savus kontaktus līdz minimumam. Visprātīgāk šajā laikā tos izslēgt no dienas kārtības vispār, ja nav vitāla vajadzība tikties. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes...

  • 29.10.2020

    Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir pamanījuši, ka tuvojas nobeigumam iežogota un apgaismota stāvlaukuma izbūve* netālu no Pāternieku robežkontroles punkta, ko pašvaldība veido ar mērķi atrisināt ilggadējo problēmu ar kravas mašīnu rindām un ar to saistītajiem satiksmes drošības un vides tīrības jautājumiem uz valsts autoceļa A6 Piedrujas pagastā. Šobrīd pašvaldība sadarbībā ar Valsts robežsardzi strādā pie tiesisko un tehnisko risinājumu aspektiem publiskā stāvlaukuma pilnvērtīgai funkcionēšanai sasaistē ar robežšķērsošanas procedūrām ar prioritāro mērķi - nodrošināt Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsotājiem Pāternieku robežkontroles punktā (galvenokārt, tālbraucējiem) mūsdienīgus un civilizētus atpūtas un, nepieciešamības gadījumā, rindas robežšķērsošanai sagaidīšanas...

  • 29.10.2020

    Viens un tas pats vārds var būt gan jēdziens, gan termins vienā vai vairākās nozarēs, gan metafora. 1929. gadā Vilis Plūdons publicēja dzejoli ar nosaukumu „Man tīk šie latvju ciemati”. Senlatviešu ciematus apdzied Aleksandrs Grīns 1937. gadā publicētajā dzejolī „Zemgaļu kaujas dziesma” un Kārlis Zariņš romānā „Kaugurieši”, arheologi tajā laikā raksta par latgaļu ciematiem pie Jersikas u.c. Šobrīd daudzviet Latvijā būvē eko un tirdzniecības ciematus. Tieši vārds ciemats ir tas, kurš spilgti sasien kopā mūsu senos laikus ar mūsdienām. Un tiešām - vēstures slānis Piedrujā ir dziļš un pamatīgs! Stāstus par senajiem latgaļiem un krivičiem var dzirdēt Piedrujas novadpētniecības muzejā, kuru vada Ludmila Paņko. Te var redzēt oriģinālus dokumentus no seniem laikiem, senus un retus sadzīves...

  • 29.10.2020

    2017. gadā Rēzeknes uzņēmējs Artūrs Zeiļa ar mākslinieku Folkmaņu ģimenes starpniecību un atbalstu dāvāja Krāslavas pilsētai īpašu akmeni.  Pateicoties bijušā izpilddirektora, nu jau aizsaulē aizgājušā Jāņa Geibas un ainavu arhitektes Dzintras Skuteles sadarbībai, tas savu vietu atrada Daugavas krastā, Kaplavas ielas galā, Krāslavā.Daļa no akmens bija nošķelta, pēc izskata  un funkcijas atgādinot krēslu. Arī tāpēc objekts šķita Krāslavai piederīgs, jo sader ar vienu no leģendām par Krāslavas vārda rašanos.  Kad Kurmim bija uzdots izrakt Daugavu no Baltijas jūras uz Valdaja augstieni, tad ap Krāslavu bijuši tik biezi meži, ka nemaz nevarēja izraksties caur saknēm. Tad Kurmis ir saucis palīgā Bebru, lai nogāž kokus. Bebrs sācis darbu. Bet pret to bijuši citi meža iemītnieki. Bebram...

Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde