Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 21.07.2015
Marija Truskovska no Robežniekiem šobrīd ir Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas audzēkne, kura pirms pāris gadiem kļūdījās izglītības programmas izvēlē, uzsākot mūzikas vēstures un teorijas studijas. Šoruden viņa visu sāks no gala – četrus gadus mācīsies kora diriģēšanu. Te atkal redzam, cik stipri ir mūsu lauku bērni, – nemet plinti krūmos, un pat pēc diviem gadiem atrod sevī spēku sākt visu no jauna.
Marija uz Daugavpili devās pēc Robežnieku pamatskolas beigšanas, tajā vecumā vēl nebija pilnas izpratnes par to, ko īsti gribas apgūt, bet vienā viņai bija skaidrība – savu dzīvi nepieciešams saistīt ar mūziku, kas ir sirdslieta. Raksturīgi, ka arī meitenes brālis Edvards izvēlējas profesiju pēc sirds aicinājuma un pēc 9. klases devās uz Bebrenes profesionālo vidusskolu mācīties par veterinārārsta palīgu. Vecāki atbalstīja savu bērnu izvēli mācīties to, kas sirdij tuvs. Mamma ir vizuālās mākslas un mājturības skolotāja Robežnieku pamatskolā, bet tētis strādā robežsardzes nodaļā un jau ilgus gadus spēlē ērģeles baznīcā - viņam ir muzikālā izglītība. Acīmredzot meita ir mantojusi tēva muzikālas dotības.
Marija: „Bez mūzikas man ir ļoti skumji, bez tās es vienkārši nevaru iedomāties savu turpmāko dzīvi! Dziedu skolas korī un pilsētas korī „Daugava”, kas ir labākais koris visā Daugavpilī. Pateicoties mūzikai, man paveras iespējas braukt uz ārzemēm, jau biju Maķedonijā, Sanktpēterburgā (Krievija), Lietuvā, un tas viss kopā ar savu kori. Pamatskolas gados dziedāju skolas meiteņu ansamblī „Strautiņš”. Vecāki neiebilda pret manu izvēli, mamma pat ieteica studēt mūziku, jo, izņemot mūziku, nekur citur es neredzu, kā sevi varētu realizēt. Mūzika ir vistuvāk sirdij, man patīk uzstāties publikas priekšā, un pirmoreiz uz skatuves es uzkāpu piecu gadu vecumā, varbūt pat vēl agrāk!”
Lai cik bērnam patīk mūzika, mūsdienās tas tomēr ir risks - izvēlēties šo darbības jomu. Protams, Marijas mamma bija papētījusi, kādas ir profesionālās perspektīvas meitas izvēlei, un pirms diviem gadiem jutās droša, jo redzēja darba iespējas. Tagad, kad bērns nolēmis mainīt mācību programmu, mammu jau māc bažas un viņa paliek pie sava viedokļa, ka mūzikas teorētiķiem tomēr ir plašākas iespējas nekā diriģentiem. Redz, Marija māk spēlēt ne tikai mūzikas instrumentus, bet arī vecāku nervu stīgas pakutina...
„Es priecājos, ka izvēlējos tieši šo skolu,” uzsver Marija. „Ne kripatiņu nenožēloju, viss ļoti patīk. Rūgtums ir tikai par to, ka uzreiz netrāpīju īstajā programmā, bet tagad atgūšu iekavēto. Darbs ar kori, manuprāt, daudz interesantāks nekā mūzikas teorija. Man šajā skolā ir ļoti daudz draugu, es nezinu citu skolu, kur cilvēki savstarpēji ir tik atvērti - kā vienā ģimenē. Retais atšķeļas no kompānijas, vecāko kursu biedri nenostāda sevi virs jaunākajiem un ar visiem ir vienlīdz korekti. Izglītība, ko es iegūšu, ir pamats, pēc tam jāturpina izglītoties. Pienāks laiks, redzēšu, ko darīt tālāk. Tuvākie plāni ir kā papildus priekšmetu apgūt trompeti trešajā kursā. Varbūt to gribu tāpēc, ka neviena cita meitene šo instrumentu nevēlas mācīties. Savulaik pamēģināju iemācīties ģitāru, bet nē, tas nav mans instruments. Toties kopš bērnības māku spēlēt klavieres. Bet vislielākā interese man ir par kora diriģēšanu.”
Juris Roga,
autora foto
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |