Jura Rogas foto
Pievienots: 11.11.2016
Šogad apritēja desmit gadi, kopš 2006. gada 7. oktobrī tika dibināta biedrība „Krāslavas rajona partnerība”. Biedrības darbā iesaistījušies uzņēmēji, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kā arī privātpersonas. Par to, kas no iecerētā ir izdevies un kas vēl tikai notiks, intervijā stāsta Zane Ločmele, kura ir projekta administratīvā vadītāja.
- Kāpēc bija nepieciešama šāda organizācija?
- Biedrība tika izveidota, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, uzlabotu vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, radot dzīvošanai labvēlīgu un sakoptu vidi bijušajā Krāslavas rajonā. Šobrīd tie ir trīs novadi – Krāslavas, Dagdas un Aglonas (Grāveru, Kastuļinas, Šķeltovas pagasti). Pirmie divi gadi pagāja, lai izstrādātu stratēģiju un iesaistītos Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) LEADER pasākumos. Krāslavas rajona partnerības galvenā vīzija ir, lai laukos dzīvojošie cilvēki, būtu apmierināti ar dzīvi laukos un spētu sevi nodrošināt gan ekonomiski, gan sociāli. Jāteic, ka lielu ieguldījumu biedrības izveidē un tās stratēģijas izstrādē ir devusi biedrības valdes locekle Aina Dzalbe.
- Kad Krāslavas rajona partnerība sāka pieņemt projektus?
- 2008. gadā izstrādātā stratēģija 2009.-2015. gadam tika iesniegta Zemkopības ministrijā, kura to arī apstiprināja, un biedrība saņēma finansējumu - 876 tūkstošus eiro (pārrēķinot no latiem, kas bija tā brīža valūta). Tika izsludināti konkursi, un cilvēki, kuri dzīvo šajos trijos novados, varēja attīstīt un realizēt savas idejas. Mūsu uzdevums bija ieinteresēt, konsultēt, stāstīt, kāpēc vajag iesaistīties šajos pasākumos, kāpēc nešaubīties un rakstīt projektus. Tāpat kā tagad, sniedzām iespēju saņemt plašu informāciju par pieejamo un plānoto atbalstu.
- Kādi skaitļi raksturo Krāslavas rajona partnerības darbu pirmajā desmitgadē?
- Pamatojoties uz piešķirto finansējumu, no 2009. gada līdz 2014. gadam biedrība izsludināja 19 projektu konkursus, rezultātā tika īstenoti 98 projekti, t.sk. 62 projekti Krāslavas novadā. Mūsu skatījumā tas ir labs radītājs, jo mēs apguvām visu finansējumu, kas mums bija pieejams, iedzīvotājiem bija iespēja izveidot, radīt lietas, kas viņus tajā laikā interesēja un šķita aktuālas. Piemēram: lauksaimnieki modernizēja lauksaimniecības tehniku, iegādājās pļaujmašīnas, kultivatoru, traktoru utt.; biškopji uzlaboja aprīkojumu dravām; tika iegādātas pārvietojamās augļu, dārzeņu kaltes; izveidots daudzfunkcionāls ģimenes centrs; laivu noma; brīvā laika pavadīšanas vietas, kas cilvēkus īpaši interesēja pagastos; sakārtoti dažādi dabas objekti; labiekārtotas teritorijas; uzbūvētas brīvdabas estrādes; iegādāti tautas tērpi; izveidoti jauni pakalpojumi, tostarp jauns izglītības pakalpojums kokapstrādes jomā, kas arī šodien darbojas; vairāki projekti, kas saglabā sakrālās kultūras tradīcijas; sakārtoti un ierīkoti jauni bērnu rotaļu laukumi; uzlabota kultūras iestāžu un organizāciju materiāltehniskā bāze; ierīkoti āra trenažieri un citi sporta objekti; krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem izveidoti atbalstu centri jeb vietas, kur viņi var rast mieru, ja kaut kas neparedzēti drūms notiek viņu dzīvē; sakārtoti vairāki feldšerpunkti; realizēti meža tematikas projekti; ģimenes dibināšanas tradīciju saglabāšanas projekts Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļā un daudzi citi projekti.
- Starp īstenotajiem projektiem ir kāds īpaši sirdij tuvs?
- Manā skatījumā katrs īstenotais projekts bijis nozīmīgs un nesis labumu lauku cilvēku dzīves uzlabošanai, tālab izcelt vienu vai divus nebūs pareizi. Pie tiem 98 projektiem jāpierēķina vēl vismaz vairākus simtus cilvēku, kuri realizēja un izmantoja projekta rezultātus, kas bija vajadzīgi. Mēs kopīgi redzējām, ka tas ir nepieciešams, un cilvēki izmantoja iespējas. Nevar izcelt nevienu projektu, kurš ir labāks vai sliktāks, tie visi ir vērtīgi, visi bija un ir vajadzīgi.
- Viens no svarīgiem mērķiem - lai cilvēki paliktu laukos, bet jums jebkurš iebildīs, ka laukos cilvēku paliek arvien mazāk...
- Jā, laukos paliek mazāk iedzīvotāju, bet jebkurā gadījumā mums ir kripatiņa cerības, ka šie projekti ietekmēja cilvēka lēmumu palikt dzīvot laukos, nevis aizbraukt. Kaut vai rotaļu laukums ir būtiski svarīgs jauniem vecākiem. Sakrālā kultūra un tradīcijas ir tā lieta, kas veciem cilvēkiem vajadzīga gandrīz kā maize. Jaunatnei būtiskas ir sporta aktivitātes, strādājošiem – ekonomiskā izaugsme, arī sabiedriskās aktivitātes. Tautas tērpi kā kultūrvēstures mantojuma saglabāšanas un tradīciju nodošanas iespēja. Arī labsajūtu uzlabojošie projekti…
- Cik lieli ir Krāslavas rajona partnerības nākotnes plāni?
- Ir apstiprināta jauna stratēģija 2015.-2020. gadam, kas sākusi darboties. Šajā periodā apgūsim vairāk nekā miljonu (1 358 108) eiro. Ir seši virzieni, kuros tagad darbosimies. Jau pagājušajā periodā ļoti daudz domājām par to, lai radītu jaunas darba vietas, šobrīd arī svarīgi attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī sabiedriskās aktivitātes.
Par uzņēmējdarbību runājot, vislielākais atbalsts ir paredzēts jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai. Tātad - jauni uzņēmēji vai tie, kuri vispār vēl nedarbojas uzņēmējdarbībā, arī pašnodarbinātais var nākt pie mums. Cilvēkam ir biznesa ideja, ar kuru viņš nāk pie mums, kopā izspriežam visus par un pret. Gadās, ka pēc pārrunām, konsultācijas cilvēks pārdomā rakstīt projektu, bet biežāk tomēr projekts tiek rakstīts un tiek īstenota ideja.
Atbalstām uzņēmējus, kuri strādā ilgstoši, bet tieši mazos uzņēmējus (apgrozījums līdz 70 000 eiro gadā). Viņi var attīstīt esošo pakalpojumu, produktu, realizēt pakalpojumu tirgū, kā arī kvalitatīvu darba apstākļu radīšana ir atbalstāma. Tas attiecas uz jebkura veida uzņēmējdarbību: izglītība, tūrisms, ēdināšana, informācijas tehnoloģijas, veselības aprūpe, tekstils, kokapstrāde, autoremonts, komunikācija.
Diezgan liels atbalsts būs lauksaimniecībai, bet šoreiz tikai produktu pārstrādei; primārā lauksaimniecības ražošana netiks atbalstīta, jo ir tāda nostādne no Eiropas Savienības un valsts puses. Produktu pārstrāde var būt jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu: karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, malšana, saldēšana un vēl dažādi citi procesi. Lai labāk saprastu, ko tas nozīmē, piemērs: ja lauksaimnieks audzē cūkas, aitas vai govis, nevar vienkārši lopus nokaut un piedāvāt tirgū gaļu, pienu, graudus, medu un pretendēt uz LEADER atbalstu. Jāizdomā sava biznesa ideja mazliet tālāk par vienkāršu gaļas vai izaudzēta kāposta pārdošanu. No kāposta – marinējums, piena – saldējums, no medus – kosmētisks līdzeklis, no gaļas – desas un ruletes utt.
Šobrīd atbalsts uzņēmējdarbībai domāts tā, lai cilvēkam, ģimenei veidojas pamats vai atspēriens tam, ka šeit varētu dzīvot un varbūt arī uzturēt sevi un savu ģimeni ar šo biznesu.
Uzņēmējdarbības un lauksaimniecības projektos atbalsts ir paredzēts līdz 70 000 eiro, un ir iespēja veikt arī būvniecību, pārbūvi utt.. Savukārt pamatlīdzekļu iegādei -finansējums līdz 50 000 eiro.
- Izklausās skaisti, vai tiešām nav nekādi zemūdens akmeņi?
- Ir viens stingrs nosacījums - uzņēmējdarbībā sākumā ir jāiegulda sava nauda. Projektu realizējot, tiek izveidots vai attīstīts pakalpojums vai produkts, atkarīgs, ko ir iecerējis pretendents, un tikai pēc tam 70 % tiek atlīdzināti.
Savukārt attiecībā uz sabiedriskā labuma projektiem ir citādāk – ir priekšfinansējums ar noteiktiem nosacījumiem, var pretendēt līdz 50 000 eiro, atbalsts ir 90 %, tātad pašieguldījums sastāda tikai 10 %, bet ir ļoti svarīgs nosacījums, ka ar šo projektu iesniedzējs nedrīkst gūt peļņu, proti, projektam nevar būt komerciāls raksturs, un tam ir jābūt publiski pieejamam. Piemēram, tā var būt pludmale, TN, muzejs, bērnu spēļu laukums u.tml.
- Kas jaunajā periodā vēl tiks piedāvāts potenciālajiem projektu iesniedzējiem?
- 2017. gada sākumā ceram izsludināt konkursu uz visām rīcībām. Jaunu un esošo pakalpojumu attīstībai, lauksaimniecības produktu pārstrādei, vides radīšanai un labiekārtošanai, kurā tiek realizēta vietējā produkcija. Galvenā iecere ir veicināt tradicionālo un netradicionālo vietējās produkcijas realizācijas veidu attīstību. Tie varētu būt tirgus laukumi un to aprīkojums, vietējo ražotāju veikali, varbūt mobilas vai pārvietojamas tirdzniecības vietas. Tās varētu būt degustāciju saimniecības, mājražotāju, amatnieku centri un, protams, eksports.
Ceturtais virziens, kurā mēs ļoti gribētu redzēt projektus, ir atbalsts darbinieku kompetenču un produktivitātes celšanai.
Paredzēts veicināt esošo un jauno darbinieku zināšanu, prasmju un iemaņu paaugstināšanos, sekmējot produktivitāti un uzņēmējdarbības attīstību. Atbalstītas tiks darbinieku mācības licencētā vai akreditēta izglītības programmā, kurā tiek izsniegts sertifikāts par mācību sekmīgu pabeigšanu, kā arī transportlīdzekļu vadītāja apmācības, tātad varēs iegūt atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Darba attiecības pēc projekta īstenošanas jāturpina vismaz 18 mēnešus.
Jāpatur prātā, ka šādus projektus var sniegt uzņēmējs, kuram apgrozījums ir līdz 70 000 eiro gadā, un ka darba attiecības ar to darbinieku, kurš tiks sūtīts mācīties, pēc tam ir jāsaglabā vismaz 18 mēnešus.
- Cik naudas plānojat izlietot šiem uzņēmējdarbības projektiem?
- 2017. gadā pieejamais finansējums būs 707 000 eiro. Šogad mums jau noticis projektu konkurss ar ELFLA LEADER kopsummu 230 000 eiro, kas tika izsludināts jūnijā, tieši uzņēmējdarbībā. Tika iesniegti septiņi projekti, uzņēmēji ir gatavi ieguldīt kopumā vairāk par pusmiljonu eiro. Ir iecerētas divas jaunas sabiedriskās ēdināšanas vietas Krāslavas novadā. Auto darbnīca Krāslavā plāno jaunu pakalpojumu radīšanu uzņēmuma attīstībai. Dagdā esošo plastmasas izstrādājumu liešanas pakalpojums. Tiks iegādāta plastmasas spiedliešanas iekārta. Uzņēmējs pats ir no Rīgas, bet biznesu atvēris Dagdā un gatavs turpināt savu darbību. Mums bija sajūta, ja būsim tie, kas atbalsta viņa ideju, tad viņš arī paliks turpmāk Dagdas novadā un būs nodokļu maksātājs šeit. Jebkurš projekts ir pluss jebkurā no šiem trim novadiem. Vēl tapa projekts par pašapkalpošanās automazgātavu Krāslavā. Jaunietis, kurš nodarbojas ar kokapstrādi, grib realizēt galdniecības iekārtu iegādes projektu un radīt jaunu produktu. Iekārtu un aprīkojuma iegāde ugunsdzēsības aparātu apkopei ir neliels projekts, bet tai pašā laikā svarīgs, jo šīs iekārtas nepieciešamas, lai uzņēmējdarbība spētu saglabāties.
Līdz 5. oktobrim vēl tika iesniegti 12 sabiedriskā labuma projekti. Vienu mēs noraidījām, bet tikai tāpēc, ka dokumenti nebija sakārtoti pilnīgi.
- Vai bieži gadās noraidīt iesniegtus projektus?
- Reti. Jāatzīst, ka biežāk projektus neatbalstām tā iemesla dēļ, ka trūkst naudas. Piemēram, sabiedriskā labuma projektu konkursā pieejamais finansējums ir 200 000 eiro, bet kopējās izmaksas sanāca 466 000 eiro, tātad pārsniedza jau turpat divas reizes. Mēs esam gatavi atbalstīt visus, bet finansējums ir tik, cik tas ir.
- Grūti izlemt, kurus atbalstīt?
- Pēc katra projektu konkursa izveidojam neatkarīgu vērtēšanas komisiju, kas izvērtē katru projektu. Vērtēšanas kritēriji ir strikti un daudz punktu tiek piešķirts par izpildīto, aprakstīto, iesniegto dokumentāciju utt.. Jāsaka tā, ka cilvēki ļoti cenšas izpildīt visus norādījumus, it īpaši tie, kas nāk uz mūsu konsultācijām un semināriem, kuros mēs visu stāstam, esam gatavi jebkuram palīdzēt konsultatīvi, ko vajag, kā sagatavot dokumentus, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Bet nevaram izdarīt viņa vietā. Ir gadījumi, kad pretendents nenāk uz konsultācijām, nenāk uz semināriem, bet sniedz projektu, diemžēl, ne tikai pie mums biedrībā, bet arī visā Latvijā esam dzirdējuši, ka tad tiek iesniegts nekvalitatīvs projekts, tālab tos nākas noraidīt nevis finansējuma nepietiekamības dēļ, bet tieši nepareizi sagatavotās dokumentācijas dēļ. Laipni lūdzam visus pie mums uz konsultācijām!
- Pat, ja cilvēks vēl nav uzņēmējs?
- Jā, var nākt jebkurš kaut vai kā balta lapa! Galvenais, lai viņam prātā būtu kaut kāda iecere. Pašu ideju mēs nedosim, bet mēs varam pateikt vai izdomātā ideja ir atbalstāma. Pagājušajā periodā mums bija rādītājs, ka paši pretendenti ļoti veiksmīgi var uzrakstīt projektu, arī šajā projektu konkursā daudzi paši un veiksmīgi to darījuši. Galvenais ir nebaidīties, pakonsultēties un sākt to darbiņu laicīgi darīt.
- Atgriezīsimies pie sabiedriskā labumu projektiem. Kādas iespējas šeit var izmantot?
- Tas ir atbalsts līdz 50 000 eiro vietējās teritorijas, dabas un kultūras objektu sakārtošanai, pakalpojumu pieejamībai un atbalsts līdz 10 000 eiro sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem. Atpakaļ var saņemt 90 procentus naudas. Ja mēs runājam par atbalstu vietējās teritorijas objektu sakārtošanai, konkurss tikko beidzies, bet arī 2017. gadā varēs sniegt projektus, lai sakārtotu vai labiekārtotu kādu teritoriju, kultūras, veselības, tūrisma objektu, stāvlaukumus, piebraucamos un gājēju celiņus, dabas takas, muzejus, baznīcas, kā arī veidot atpūtas vietas. Ja runājam par atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai, tad te jau cilvēki var domāt par kaut kādu jaunu apmācību ieviešanu, interešu klubiem, sociālajām aprūpes vietām, kultūras, vides, sporta un brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm. Ņemot vērā, ka tūlīt mūsu Latvijas simtgade tuvojas, tad tas varbūt būs ļoti labs atspēriena punkts vai pamats tam, ka mūsu novada iedzīvotāji kaut ko jaunu izdomātu tieši par godu Latvijas simtgadei.
- Kur var saņemt konsultācijas?
- Aicinām apmeklēt mūsu biedrības biroju Skolas ielā 7 – 1. kabinetā, kur esmu sastopama katru dienu, bet konsultācijas notiek otrdienās no plkst. 8:00 līdz plkst. 12:00 un ceturtdienās no plkst.13:00 līdz plkst. 17:00. Var rakstīt arī uz e-pastu: kraslavaspartneriba@inbox.lv vai zvanīt pa tālruni 25608232.
Jaunākā informācija pieejama arī mūsu mājaslapā www.kraslavaspartneriba.lv
- Paldies par interviju!
Juris Roga
Aprīlis - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | 02 |
03 |
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 | 14 |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 | 21 |
22 | 23 |
24 |
25 |
26 |
27 | 28 |
29 |
30 |