Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 07.11.2016
Zemnieku saimniecība ,,Kurmīši” ir plānveidīgi attīstījusies no gada uz gadu un šodien jau ir četri darbības virzieni: zāļu tēju audzēšana un ražošana, tūrisms, veterināraptiekas pakalpojumi un visjaunākais – bišu vaska šūnu ražošana. Saimniecības īpašnieks Ivars Geiba piekrita pastāstīt, kāds ir bijis ceļš uz panākumiem.
- Saimniekot sākām uzreiz pēc zemes iegādes 1991. gadā, pirmsākumos audzējām graudaugus, zirņus sēklai, graudus sēklai, taču zeme bija ļoti neauglīga, smilšaina un nācās meklēt alternatīvu. Ar sievu Sandru nolēmām pievērsties ārstniecības augiem, kuru 1994./1995. gada sezonā bija tikai pushektārs. Vairāk nekā 20 gadus pamazām esam palielinājuši platības, šobrīd audzējam 18 līdz 20 hektāru ārstniecības augu, gan viengadīgos, gan daudzgadīgos. Bija tirgus pieprasījums pēc bioloģiski audzēta produkta, mēs sertificējam savu saimniecību un kopš 2011. gada strādājam bioloģiski - visa mūsu produkcija ir ar bioloģisko marķējumu. No malas neko neiepērkam, izmantojam tikai pašu saražoto.
PVD reģistrēti 13 dažādi tēju maisījumi, vēl mums ir trīs mono tējas - asinszāle, kliņģerīte un raudene. Plus sēklas. Kopumā būs kādi 25 produktu nosaukumi, kas tiek fasēti. Tējas tirgū neesam lētākie, jo mums ir ļoti daudz roku darba. Herbicīdus un citu ķīmiju neizmantojam, vispār tējas audzēšana ir ļoti darbietilpīga zemkopība, kas ir salīdzināma ar bioloģisko dārzeņu audzēšanu. Jāuzar zeme, jānokultivē, jāiesēj, jāravē un jākopj, jānovāc. Šis tas no roku darba ir mehanizēts, piemēram, smalcināšana, žāvēšana.
Regulāri sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūru skolēnu nodarbinātībā, dodot bērniem nopelnīt kabatas naudu. Šogad diemžēl tas nesanāca, bet ceram turpināt. Uz šo brīdi ir pieci pastāvīgi algoti darbinieki, viens no tiem pieņemts izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus un, ceram, ka paliks kā pastāvīgais darbinieks arī turpmāk. Tā nav vienīgā sadarbības joma, mums ir arī citi partneri.
- Kādreiz dzīvojāt laukos, var sacīt blakus tējiņām…
- Tur sākumā bija vienkārša lauku māja, kura pēc tam nodega. Tālab esam kļuvuši tādi kā bruģa zemnieki - dzīvojam pilsētā, dzīvoklī, uz laukiem braucam strādāt. Tagad tur ir uzbūvēts jauns, daudzfunkcionāls cehs. Mums nācās meklēt alternatīvu arī ārstniecības augiem, jo ārstniecības augu ražotnē cilvēki ir nodarbināti pavasarī, vasarā un rudenī. Lai viņus nodarbinātu arī ziemā, aizdomājāmies par vaska pārstrādi un uzbūvējām cehu. Protams, veidojot jauno ražotni, tika izmantoti Eiropas fondi, bet jebkurā gadījumā sākumā bija jāiegulda savi un kredīta līdzekļi, lai Eiropa to daļu atmaksātu. Vismaz vēl turpmākos trīs gadus esam ciešā saiknē ar banku.
Cehā notiek arī augu kaltēšana, sagatavošana fasēšanai, bet galvenais, kamdēļ tas tapa, ir vaska pārstrādes cikls. Ražojam bišu vaska šūnas dažādu izmēru un dažādu veidu. Biškopji piegādā savu vasku pārstrādei pat no Ventspils, Liepājas, Valmieras un citām vietām Latvijā, nerunājot jau par tuvējiem rajoniem.
- Ar ko jūs viņus ieinteresējat?
- Būtībā mēs varam kāpināt ražošanas apjomu, bet biškopjiem ir ļoti svarīgi, lai bišu vaska šūnas tiktu izgatavotas tieši no viņu nodotā vaska, un mēs to varam nodrošināt. Esam sertificējuši bioloģisko vaska šūnu ražošanu, bioloģiskie biškopji iedod savu vasku, un viņiem ir simtprocentīga garantija, ka atpakaļ viņi saņem šūnas tieši no sava vaska. Izsniedzam arī atbilstošu sertifikātu. Vaska sterilizācija, attīrīšana un tālāka pārstrāde – tajā visā ir gūta bagāta pieredze, un jau daudzas tonnas vaska jau esam pārstrādājuši.
- Pa ceha logu redzami bišu stropi…
- Sieva Sandra ir vetārste un strādā mūsu veterinārajā aptiekā Krāslavā jau kopš 2000. gada. Savukārt bites ir sievas hobijs, kas nekādi nesaistās ar šo vaska šūnu ražošanu. No savām bitēm iegūstam nelielu vaska daudzumu. Starp citu, par vaska pārstrādes ideju jāpateicas dzīvesbiedrei. Sandra bija divu gadu biškopības kursos, un pa šiem diviem gadiem radās pārliecība, ka pietrūkst tieši bišu vaska šūnu ar garantiju, ka tās ir tīras, bez parafīna, bez jebkādām piedevām. Mums ir ārstniecības augi, kas arī ļoti labi nektāraugi, un bites vasarā vienmēr lidinās pat biezā slānī. Arī manai vecmammai, vectēvam, vecākiem vienmēr bijušas bites. Pilnīgi loģiski, ka arī mēs nedaudz nodarbojamies ar bitēm.
- Vai no tā var secināt, ka vaska pārstrādes pakalpojums ir pieejams tikai biškopjiem, kam bišu stropi ir vairumā?
- Pakalpojums pieejams visiem, ņemam pārstrādāt arī piecus kilogramus vaska un pat vēl mazāk. Pārkausējam arī vecās vaska šūnas.
- Kāda saikne ar šo visu ir vaska svecēm, kas stāv ceha plauktos?
- Tā ir blakus produkcija, jo nereti klienti cenšas samazināt izdevumus, par atvesto vasku procentuāli saņemot mazāk vaska šūnu. Ko darīt ar pārpalikušo vasku? Viens no veidiem ir izgatavot bišu vaska sveces. Spējam nodrošināt vairāk nekā 200 dažādu lieto sveču formu. No bišu vaska šūnām ir tītas dažāda lieluma sveces, augstākā - aptuveni pusotru metru, kas pēc aprēķiniem stabili degtu aptuveni 200-250 stundas. Tur bija darbs pieciem cilvēkiem. Jautāsiet, kuras ir interesantākas? Gaumes lieta, vieniem patīk tītas, citiem – mērcētas kā baznīcas sveces. Mums ir iekārta, kas vienā piegājienā var saražot 560 dažāda izmēra sveces. Bet vasks ir dabīgs un līdz ar to dārgs produkts. Cenas ir ļoti pamatotas, lai arī šajā ziņā nespējam konkurēt ar baznīcu svecītēm no lētākiem materiāliem.
Esam izpildījuši pasūtījumus firmu korporatīvajiem pasākumiem, vaskā iestrādājot viņu logo vai emblēmas. Esam izgatavojuši dāvanas vai pat komplektus - bišu vaska izstrādājumus kopā ar mūsu vietējām bioloģiskām tējām.
Pirms gadiem sešiem, septiņiem ļoti interesanta sadarbība ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT). Viņi rīkoja savu Jaungada pasākumu Rīgā, vēlējās tējas un uzaicināja mūs, bet palūdza, lai tējām būtu saistība ar mobilā telefona tēmu. Mēs izdomājām, ka būs 10 maisi, katrs ar savu ciparu. Pienāk cilvēks, nosauc savu telefona numuru. Atkarībā no ciparu kombinācijas, uztaisījām tēju, kādas nevienam citam nav, tikai viņam. Atrakcijā bija zāļu maisījumi, bet mēs vienalga rūpīgi skatāmies, kādas ir tās zāles, ko jaucam. Lai galarezultātā tēju var dzert lielā apjomā un nebaidīties par veselību.
Kopš tā laika, tie, kuri nogaršojuši savu tēju, mums piezvana un lūdz atkal. Es apskatos viņa tālruņa numuru, un pēc tā varu piedāvāt atkal tieši tādu pašu tēju. Bija jautājums - ja šādi gatavota tēja negaršos? Tad vienīgais variants ir nomainīt telefona numuru, lai nākamā ir garšīgāka.
Šad tad arī tūristiem piedāvājām atrakciju “Saber savu tēju!”. Mums nav tūrisma mītnes, līdz ar to mēs esam interesenti gan ceļotājiem autobusos, gan individuāliem tūristiem, kuri pie mums uzkavējas aptuveni pusotru-divas stundas. Šajā laikā viņi tiek iepazīstināti ar tējas audzēšanas, vākšanas un pārstrādes procesu. Ja tas ir ziemā, cehā rādu slaidus. Piedāvājam tēju degustāciju un pašiem izveidot savu sveci. Interesanti gan maziem bērniem, gan skolēniem, gan pieaugušiem. Tūrismu būtībā sākām pirms vairāk nekā 10 gadiem, ļoti laba sadarbība izveidojusies ar Krāslavas tūrisma informācijas centru.
- Vaska šūnas ražojat Latvijas tirgum, bet „Kurmīšu” tējas nonākušas arī ārpus valsts robežām. Kā tas izdevās?
- Regulāri piedalāmies starptautiskā tūrisma izstādē gadatirgū „Balttour”. Jau vairākus gadus mūsu tējas ved uz Berlīnes zaļo nedēļu „Latvijas lauku ceļotājs”, kad brauc turp pārstāvēt Latviju un cienā ar tēju vāciešus, kaut ko nedaudz realizē. Pirms neilga laika liela partija nosūtīta uz Skotiju. Mūsu tēju veikalu tīklos pārdod arī ar citu nosaukumu un firmas vārdu, bet uz iepakojuma ar maziem burtiem uzrakstīts, ka pasūtījums izaudzēts un ražots z/s „Kurmīši”. Tāpēc mūsu tējas ļoti daudzu tēju sastāvā var atrast Latvijā un ārzemēs.
- Tējai ir ļoti pievilcīgs iepakojums, kā iepakojat vaska šūnas?
- Pievērsiet arī uzmanību, ka uzraksti uz tējas iepakojuma ir latviešu, krievu un angļu valodā! Iepakojums izdevies pievilcīgs, pie tā dizaina strādāja mākslinieks. Lielās iepakojuma kastes tējām un vaska šūnām pasūtam a/s „NIDL”, tepat Krāslavā, uz Lakstīgalu un Raiņa ielas stūra. Ļoti labi, ka mums tāda ražotne šeit ir, kur viss tiek izgatavots ļoti operatīvi un mūs apmierina. Daudzi to nemaz nezina, ka šeit uz vietas Krāslavā ražo kartona kastes lielos apjomos un nemaz nav jābrauc uz Rīgu. Aicinu visus ražotājus paskatīties apkārt, ko vietējie dara, un nereti daudz ko nepieciešamo var izgatavot tepat, mūsējie.
- Kādi ir nākotnes plāni?
- Jāvirzās uz priekšu. Es domāju, gan jau mēs ātri atkal pārsteigsim ar jaunu produkciju. Jau viss notiek, esiet pacietīgi! Pagaidām dzeriet „Kurmīšu” tējas un raugieties pēc dāvanām Ziemassvētkos, kas nav aiz kalniem! Iesaku apmeklēt tieši vietējos ražotājus, painteresēties un pašiem būs pārsteigums par to, ko tik nevar dabūt!
- Paldies par interviju!
Juris Roga
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |