Poļu tradīcijas Krāslavā ir nepieciešams saglabāt

Pievienots: 03.12.2015

Nedēļas sākumā Krāslavas gr. Plāteru v.n. poļu pamatskolā notika darba tikšanās, kuras laikā tika apspriests jautājums par Poļu skolas turpmāko darbu. Sakarā ar demogrāfisko situāciju valstī un novadā, kā arī pēc izmaiņām izglītības sistēmā visas skolas nokļuva sarežģītā situācijā, un Poļu pamatskola nav izņēmums.

Tikšanās gaitā savu viedokli izteica skolas, pašvaldības, Izglītības un zinātnes ministrijas un Polijas Republikas vēstniecības Latvijā pārstāvji.  

Skolas direktore Česlava Kozlovska īsumā pastāstīja par mācību iestādi.  Skola tika dibināta 1991. gadā kā svētdienas skola, 2002. gadā bija uzbūvēta jauna ēka un mācību iestādei tika piešķirts nosaukums - Krāslavas gr. Plāteru v.n. poļu pamatskola. Pašlaik skolā mācās 47 audzēkņi, 35 no viņiem - pamatskolā, 12 – pirmsskolas izglītības grupā, mācību iestādē strādā 16 skolotāji.

Skola realizē mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu un pirmsskolas izglītības programmu. Pēdējo gadu laikā centralizēto eksāmenu rezultāti ir augstāki par vidējo rādītāju valstī.

Polijas vēstniece Eva Dembska uzsvēra, ka Polija ir ļoti ieinteresēta, lai skola turpinātu savu darbību pēc iespējas ilgāk, lai bērni šeit mācītos poļu valodu, poļu kultūru un tradīcijas.

Polijas Republikas konsuls Latvijā Vojcehs Krajs runāja par skolas saglabāšanas svarīgumu, jo tas ir Polijas un Latvijas sadarbības simbols.

Atgādinot, ka Polija finansēja ēkas celtniecību un daļēji arī skolas aprīkojumu, ka skolā strādā skolotāji no Polijas, konsuls tomēr uzsvēra, ka skola funkcionē Latvijas izglītības sistēmas ietvaros, līdz ar to Polijas Republikai nav iespējas nodrošināt finansējumu mācību iestādes darbībai.

Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks pievērsa klātesošo uzmanību tam, ka jautājums par Poļu skolas likvidēšanu pagaidām nevienu reizi netika aktualizēts, taču skolas iespējamā atrašanās vieta un ēkas izmantošanas varianti obligāti tiks akcentēti jau tuvākajā laikā. 

,,Mēs nekad neizvērtējām skolu kā biznesa objektu,” uzsvēra Gunārs Upenieks, „taču mūsdienu situācijā starp skolām pastāv konkurence. Lielāks skolēnu skaits vienmēr būs tādās skolās, kuras atradīs savu īpašo nišu, noteiktu virzienu, piemēram, skola ar matemātikas novirzienu, vai, teiksim, skola, kurā neviens nesmēķē.”

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule atzīmēja - sakarā ar to, ka Krāslavā ir ļoti spēcīgas poļu tradīcijas, bērniem obligāti jābūt iespējai apgūt mazākumtautību izglītības programmu. Cits jautājums - kādā statusā un kādās telpās skola strādās turpmāk.

Apkopojot tikšanās rezultātus, visi klātesošie vienojās par to, ka tuvākajā laikā ir nepieciešams sagatavot vairākus Poļu skolas turpmākās attīstības variantus, lai apspriestu tos nākamās tikšanās laikā.

Galīgo lēmumu par Poļu skolas turpmāko darbu pieņems Krāslavas pašvaldības deputāti.

Elvīra Škutāne, autores foto