Jura Rogas foto
Pievienots: 04.09.2023
Ir daudzas situācijas, notikumi, par kuriem visi zina, taču dažādu apsvērumu dēļ par tiem nerunā vai izliekas neredzam, nedzirdam, jo ir citas un svarīgākas prioritātes. Runājot par skolu, primāri un tradicionāli ir skolēnu sasniegumi, eksāmenu rezultāti, vidējie vērtējumi, jo tie ir redzami, salīdzināmi, arī saprotami… Taču kā skolas psihologs ar daudzu gadu pieredzi varu droši apgalvot, ka pozitīvu rezultātu pamatā ir ne tikai nopietns darbs, bet arī emocionālā labsajūta, droša vide, labvēlīga saskarsme, prasme pieņemt, saprast, sadarboties, atbalstīt… Tās ir vērtības, kuras diemžēl ikdienas steigā, rūpēs dažreiz pazūd, jo svarīgi taču ir kārtējie sasniegumi un rezultāti.
Taču ne vienmēr statiska par sasniegumiem pārbaudes darbos liecina par skolēnu un skolotāju labbūtību. Ideālā gadījumā visu skolēnu sekmīgi sasniegumi mācībās vienādojas ar skolēnu un skolotāju labu pašcieņu, emocionālo līdzsvaru, prieku. Diemžēl Latvijas skolu statistika ir skaudra – 24 % Latvijas skolēnu atbildējuši, ka izjutuši pret sevi fizisko vardarbību, kuras biežākie izraisītāji ir bijuši vienaudži. Vēl daudz izplatītāka izglītības vidē ir emocionālā vardarbība, kuru piedzīvojuši 37 % aptaujāto skolēnu. Satraucošs ir fakts, ka 30 % respondentu par notikušo nevienam nestāstītu, jo, viņuprāt, tāpat nekas nemainītos, un 13 % norāda, ka nevienam neatklātu notikušo, jo viņiem ir kauns par notikušo. Tādējādi liela daļa fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumu nemaz nenonāk skolotāju un skolas vadības redzeslokā.
Par to, ka bulings (sistemātiska, mērķtiecīga agresīva uzvedība, galvenās bulinga iezīmes ir nodoms, regularitāte, spēka vai varas nevienlīdzība) un mobings Latvijas izglītības iestādēs joprojām plaukst, liecina arī 2021./2022. mācību gadā veiktais sociālā projekta „Neklusē” pētījums: 24 procenti skolēnu apstiprināja, ka piedzīvojuši pāridarījumus gan no vienaudžiem, gan pedagogiem.
Savukārt 44% „Neklusē” pētījuma ietvaros aptaujāto skolotāju stāstīja par emocionālajām traumām, kuru lauvas tiesa piedzīvota arī no bērnu vecākiem.
Neapstrīdams ir fakts, ka vienaudžu pāridarījumu un bulinga izplatība Latvijas skolu vidē ir lielāka nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī – trešā daļa skolēnu vismaz pāris reižu mēnesī ir cietuši no vardarbības skolā, liecina OECD dati. Tas nākotnē atstāj spēcīgu ietekmi uz bērnu veselību un nākotni. Bērni un pusaudži, kuri cietuši no bulinga, daudz biežāk piedzīvo dažādus psihiskās veselības traucējumus, piemēram, depresiju, trauksmi, bezmiegu, zemu pašvērtējumu, ēšanas traucējumus.
Jāatzīst, Latvijā ir vairākas programmas bulinga mazināšanai, tomēr līdz šim atbalsts skolēniem ir bijis fragmentārs un sadrumstalots. Nodrošināt vienotu pieeju Latvijas skolās no 2023. gada septembra palīdzēs programma „KiVa” – Turku universitātes (Somija) izstrādāta profilakses un agrīnās intervences programma, kas darbojas kopš 2006. gada, un līdz šim ir ieviesta un tiek veiksmīgi īstenota 20 valstīs, tostarp Igaunijā. Tā ir visvairāk pētītā programma par pāridarījumiem bērnu un jauniešu vidū, kuras efektivitāte ir zinātniski pierādīta.
Ar lepnumu varam teikt , ka starp 65 Latvijas skolām, kurās tiks ieviesta un īstenota šī programma, ir arī Krāslavas ģimnāzija, jo mums ir svarīgi, lai katrs bērns un jaunietis skolas vidē justos ne tikai sekmīgs, bet arī drošs un pasargāts.
Nosaukums „KiVa” radies no somu valodas vārdiem „Kiusaamisen Vastainen”, kas nozīmē „pāridarījuma novēršana” jeb antibulings. Programmas mērķis ir mazināt, novērst bulingu un efektīvi risināt bulinga gadījumus.
Kā liecina „KiVa” rezultāti valstīs, kur šī programma darbojusies līdz šim, programmas ietekmē nozīmīgi samazinās vardarbības un pāridarījumu skaits, kā arī vardarbību atbalstoša rīcība, pieaug savstarpējā empātija, uzlabojas motivācija mācību sniegumam un attieksmei pret skolu kā vidi, kā arī pieaug pedagogu spēja atrisināt jauniešu konfliktus. Programmas galvenie elementi ir universāla profilakses programma izmantošanai skolu vidē (nodarbības un tiešsaistes spēles skolēniem, rokasgrāmatas, metodiskie materiāli un praktiskie uzdevumi pedagogiem, vadlīnijas vecākiem), agrīna intervence, vienlaikus strādājot gan ar pāridarītāju, gan ar cietušo bērnu, un datorizēta monitoringa sistēma. Programma vērsta uz darbu ar bērniem 6–16 gadu vecumā.
Jau pavasarī Krāslavas ģimnāzijas 1.-9.klasēs notika skolēnu aptauja par bulinga izplatību skolā, pašsajūtu, ar kuras rezultātiem vecāki tiks iepazīstināti tuvākajās vecāku kopsapulcēs. 21. augustā Krāslavas ģimnāzijā notika arī apmācības visam skolotāju kolektīvam, kurā guvām gan priekšstatu par programmu un tās īstenošanu, gan par to, cik nozīmīgas ir sociāli emocionālās prasmes, cieņpilna attieksme vienam pret otru un pret visiem kopumā.
Uzreiz vēlos piebilst, ka programma paredz ciešu sadarbību gan skolotāju vidū, gan sadarbību ar vecākiem un bērniem, jo pozitīva gaisotne un vide var veidoties tikai un vienīgi sadarbojoties kopā. Tāpēc ar sev raksturīgo optimismu vēlos teikt, ka Krāslavas ģimnāzijas skolotāju kolektīvs ir apņēmības pilns pilnveidot un veidot skolā pozitīvu, emocionāli labvēlīgu un drošu vidi gan sev, gan skolēniem, gan vecākiem.
Velta Daņiļeviča,
Krāslavas ģimnāzijas psiholoģe
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 | 08 | 09 | 10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |