Ceļš uz Ziemassvētkiem ejams ar sirdi

Pievienots: 29.11.2023

Ceļš uz Ziemassvētkiem, vai tu esi kristietis vai nē, savā ziņā ir iedvesmojošs laiks, jo mēs gribam sagādāt kaut ko mīļu saviem tuviniekiem, mēs paši gaidām iepriecinājumu no citiem. Notiek dažādas akcijas, mēs gatavojamies svētkiem, notiek koncerti, pilsētas un mājas tiek tērptas svētku rotā, bet, neskatoties uz to, turpina pastāvēt sliktās lietas ap mums - kāds ir nelaipns, kāds ir augstprātīgs, ir slimības, ir vienaldzība, ir pamesti kaķēni vārtrūmē vai mežmalā, ir agresivitāte, ir kari, ir negodprātīga rīcība, ir slepkavības, ir nolaidība, ir liekulība, nenovīdība, savtīgums un slinkums, ir izmesti atkritumi mežā, ir necieņa mūsu attiecībās, ir stulbums un nekulturāla uzvedība, ir pārmērīga alkohola lietošana, ir narkotiku nodarītais posts, kāds izsmej otru, kāds aprunā. Šķiet to negāciju ap mums ir daudz par daudz. Ir sajūta, ka tam nevar izlauzties cauri, it kā būtu nokļuvis zem ledus un nespēj salauzt ledu, lai izkļūtu virspusē, lai ievilktu elpu.

Tad tomēr gribas saņemties un meklēt iespēju nokļūt virspusē. Kādā bērnišķīgā atjautības uzdevumā ir jautājums: kā var apēst ziloni? Un tā it kā nenopietnā atbilde patiesībā ir ar dziļu domu - pa gabaliņam. Šķiet bezcerīgās lietās šī varētu būt tā recepte - sāc ar sevi, sāc ar mazumiņu, lai lietas vērstu par labu. Būs lietas, kuras mēs nespēsim mainīt – slimības, dabas katastrofas, bet ir tik daudz lietu, kuras tieši es varu mainīt. Vai esi pieaugušais vai bērns, tev patiesībā ir tik liela vara daudz ko mainīt! Ja esi mamma vai tētis - audzini bērnos kultūru, audzini darba tikumu, audzini pieklājību, audzini iecietību, cieņu pret vecākiem, skolotājiem, pret dabu, pret citu cilvēku darbu. Ja esi bērns – izturies ar cieņu pret vecākiem, gūsti zināšanas, mācies savu mātes valodu, mācies citas valodas, kas tev var atvērt ceļu iepazīt citu tautību cilvēkus, izprast viņus. Mācies draudzēties, dziedi, dejo, spēlē mūzikas instrumentus, sporto, veido, konstruē, lasi grāmatas, iepazīsti savas pilsētas, ciemata, novada, valsts un pasaules vēsturi - tā tu izpratīsi sevi un citus. Mēs, pieaugušie, varam būt godprātīgi savā darbā, mēs varam būt iecietīgi, mēs varam būt atbalstoši, izpalīdzīgi. Mēs varam būt atbildīgi par dzīvniekiem, lai tie nenonāk uz ielas. Mēs varam ziedot asinis, lai glābtu kāda dzīvību. Mēs varam būt pieklājīgi un laipni ar līdzcilvēkiem. Mēs varam piedalīties savas vietējās kopienas kultūras dzīvē, tā saglabājot tautas kultūras vērtības. Mēs varam sakopt savu māju, tās apkārtni, turēt tīru vidi, kur vien mēs ejam. Mēs varam mācīties, mācīties, mācīties - visu mūžu, gūstot mums noderīgas zināšanas, vai tas būtu darbā vai pašam tev ikdienas dzīvē noderīgas un mūs bagātinošas, kas var mūs padarīt cilvēcīgākus, empātiskākus, iecietīgākus.

Visiem mums arvien kaut ko jaunu apgūstot, mācoties, radot, svarīgi ir neaizmirst to svarīgāko – visu, ko dari, dari ar sirdi. Tad, tikai tad, ja darīsim visu ar sirdi, es ticu, mēs pārvarēsim tās daudzās likstas un nedienas, kādam būs gaišāka diena!

Ceļojot un lasot grāmatas, es esmu iepazinusi, ka ir zemes, kur nav bērnu namu, jo tur, ja arī kas notiek ar vecākiem, visa dzimta saslēdzas, lai bērni būtu ģimenē, tie netiek atstāti, atdoti! Ir zemes, kur nav veco ļaužu pansionātu, jo cilvēkos ir ieaudzināta cieņa pret vecākiem un tā ir viņu dzīves svēta pārliecība - rūpēties par saviem vecākiem viņu vecumdienās! Ir zemes, kur ir augstāka labklājība nekā Latvijā, bet tur cilvēkiem ir dažkārt cita attieksme pret darbu, tas ir augstražīgāks, atbildīgāka ir attieksme pret to, ko viņi dara no sētnieka līdz valsts prezidentam.

Ceļā uz Ziemassvētkiem iesim ar atvērtām sirdīm, mainot sevi, savu attieksmi, savu atbildību, savus darbus! Es tam ticu, ka mēs varam! Es ticu, ka mums izdosies!

Vineta Jirgensone,
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 8.b klases skolēna māmiņa
Autores foto