Jura Rogas foto
Pievienots: 16.03.2021
Farmācijas pirmsākumi saistīti ar tradicionālo līdzekļu lietošanu, kas balstījās uz gadsimtiem krātām un paaudzēs pārmantotām zināšanām.
1729. gadā grāfs Jans Ludvigs Broel Plāters nopirka Krāslavu, sākās miesta attīstība. Aptiekas ēka būvēta jau Jana Ludviga Plātera laikā 18. gadsimta 30-tajos gados. Aptieka rātslaukuma stūrī bija raksturīga Rietumeiropas pilsētām, kurām bija Magdeburgas tiesības.
Precīzākas ziņas par Krāslavas aptiekas darbību ir kopš 1810. gada, kad par tās īpašnieku kļuva ienācējs no Prūsijas, provizors Martins Gothilfs Bonins. Viņš bija nokārtojis aptiekāra eksāmenus un ieradies Kurzemē, kur no 1808. gada līdz 1813. gadam strādāja Jēkabpilī Šponholca aptiekā par pārvaldnieku, vēlāk Krāslavā atvēra savu aptieku ēkā, kuru nopirka no Jakova fon Šimanska.
Aptiekas pirmajā stāvā noritējusi zāļu gatavošana un tirdzniecība, augšstāvā bijis aptiekāra dzīvoklis, ēkas pagrabā – noliktava. Baroka stilā celtās ēkas fasādi greznojis kolonnās balstīts balkons, kurš diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājies.
No Martina Gothilfa Bonina aptiekas ēku mantoja viņa dēls Aleksandrs, kurš vēlāk to nodeva savam dēlam Arvīdam. 1919.-1920.g. ēku mantoja Krāslavas aptiekas pēdējais īpašnieks no Boninu dzimtas - arī Arvīds Aleksandrs Kārlis Ernests Bonins (1886. g., Krāslava – 1979.g. Hamburga, Vācija). Bonina aptieka no 1924. gada tika dēvēta par “Lauvas aptieku”, tā atradās Brīvības ielā 15 (pašlaik – Brīvības iela 8). Boninu dzimtai piederēja arī aptiekas Izvaltā un Kaplavā. Arvīds Bonins bija arī viens no ievērojamākiem biškopjiem Krāslavā.
Krāslavas pareizticīgo kapsētā ir apbedīta Martina Gothilfa Bonina dēla Aleksandra ģimene.
1939. gadā pēdējā Krāslavas aptiekas īpašnieka Arvīda Bonina dzīves vieta bija Teātra ielā 8, lai gan pamatā viņš dzīvoja otrajā stāvā virs aptiekas ēkas. Šajā pašā gadā A. Bonins ar ģimeni repatriējās uz Vāciju un 1939. gada 14. novembrī aptieku slēdza. 1940. gadā aptieku savā īpašumā pārņēma Krāslavas pilsētas valde un tā tika pārdēvēta par “Krāslavas pilsētas aptieku”. 1940. gadā, pēc Latvijas valsts okupācijas aptieka, kā daudzi citi uzņēmumi, tika nacionalizēta
No 1924. gada līdz Otrajam pasaules karam Krāslavā darbojās arī otra aptieka, kura saukta par “Jauno aptieku” un tā atradās Brīvības ielā 6. Pēc Latvijas medicīnas adrešu grāmatas (1927. gads) “Jaunā aptieka” piederēja T. Holmam, Vācu ielā 6. “Jaunās aptiekas” pēdējais īpašnieks bija Z. Žmudza. Viņa aptiekā par asistenti strādāja arī vēlākā Krāslavas aptiekas pārvaldniece Sofija Rujko. 1944. gadā daļu no Žmudzas aptiekas aprīkojuma aizveda uz Dagdas aptieku, daļa palika Krāslavā.
Pēc Otrā pasaules kara bijušo Bonina aptieku neilgu laiku vadīja provizors Jānis Fiļipovičs. Marija Grundāne, kura strādāja aptiekā pēc kara, atcerējās par smagiem darba apstākļiem: papīra nebija, aptiekas darbinieki gāja uz skolu, vāca vecās burtnīcas, grāmatas, plēsa lapas, tad tās mazgāja un izgatavoja kapsulas. Kasiera nebija, līdz 1950-tajiem gadiem čeku rakstīja ar roku. Ūdeni destilēja ļoti primitīvi, jo nebija nekāda aparāta. 1952. gadā aptiekā bija kapitālais remonts, aptiekas telpas tika paplašinātas. Padomju laikā bijusī Bonina aptieka tika dēvēta par Krāslavas rajona centrālo aptieku Nr. 50, bet rajonā tolaik bija vēl 9 aptiekas – Dagdas aptieka Nr. 33, Andrupenes aptieka Nr. 34, Šķaunes aptieka Nr. 35, Ezernieku aptieka Nr. 36, Grāveru aptieka Nr. 51, Indras aptieka Nr. 52, Izvaltas aptieka Nr. 53, Skaistas aptieka Nr. 54, Asūnes aptieka Nr. 83.
No 1946. gada aptieku vadīja Dmitrijs Makšinskis, vēlāk aptiekas vadību uzņēmās farmaceite Sofija Rujko. No 1951. gada līdz 1960. gadam par pārvaldnieci strādāja provizore Klāra Ņetecka, vēlāk Ludmila Serovgova. No 1962.-1971. gadam pārvaldniece bija Janīna Plinta, bet no 1971. gada līdz 2012. gadam aptiekas vadītāja Antonija Elksne. Pašlaik aptieku vada Marija Orube.
Dagdas aptieka tika atvērta 1882. gadā, to nodibināja provizors Epšteins, 1927. gadā to vadīja L. Gordons. 1921. gadā tika nodibināta Izvolta (Izvaltas) aptieka, 1927. gadā to vadīja aptiekāra palīgs K. Bonins, 1922. gadā – Indras aptieka, 1927. gadā to vadīja aptiekāra palīgs J. Gailis. 1927. gadā sāka darboties aptieka Andrupenē; 1930.gadā – Skaistā un Šķaunē; 1931. gadā – Ezerniekos un Grāveros un 1961. gadā – Asūnē.
Pašlaik Krāslavā ir 3 aptiekas: Krāslavas aptieka Brīvības ielā 8, Mēness aptieka Miesnieku ielā 1, Apotheka Rīgas ielā 159.
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciālisti sirsnīgi pateicas SIA "Krāslavas aptieka" darbiniekiem un personīgi aptiekas vadītājai Marija Orubei.
Turpinājums sekos
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste
Baiba Mileika
Fotogrāfijas:
Krāslavas A. Bonina aptieka, 1930-tie gadi
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma fotonegatīvs Nr. 581173/17
Indras J. Gaiļa aptiekas zāļu signatūra, 1930-tie gadi
KVMM Nr. 12148
K. A. Bonina Izvaltas aptiekas Nr. 10 signatūra.
KVMM 3817
S. A. Žmudzas Jaunās Krāslavas aptiekas zāļu signatūra, 1939. gads. KVMM Nr. 171
Krāslavas aptiekas Nr. 50 farmaceite Aleksandra Ivanova, 1970-tie gadi. KVMM Nr. 142746.
Krāslavas aptiekas Nr.50 darbinieki, 1980-to gadu sākums
Krāslavas aptiekas pagrabtelpas
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 |
16 |
17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |