Katra lelle mīļa kā bērns

Pievienots: 04.08.2017

Samaksājot tikai divus eiro (bērniem līdz 7 gadiem – bez maksas), Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra trešajā stāvā var apskatīt ekskluzīvu porcelāna leļļu izstādi, kas atvērta katru dienu no plkst. 11.00 līdz 17.00. Iespaidīgā leļļu kolekcija pieder krāslavietei Olgai Gribulei, kura šobrīd dzīvo ārzemēs.

- Lūdzu, pastāstiet mūsu lasītajiem par sevi!

- Esmu dzimusi un uzaugusi Krāslavā, mācījos Krāslavas Valsts ģimnāzijā. Kopš 2005. gada dzīvoju Anglijā, Doverā, mīlīgā pilsētiņā, kas man ļoti atgādina Krāslavu. Ierodoties Anglija, iekārtojos darbā augļu fabrikā. Šobrīd pieskatu nespējīgu cilvēku, kā arī palīdzu meitai audzināt manus mazbērnus.

- Cik sen pievērsāties leļļu kolekcionēšanai? Ar ko viss sākās?

- Pirms devos projām no dzimtenes, man jau ļoti iepatikās mazas porcelāna lellītes, kuras ieraudzīju lietotu mantu veikalā. Nopirku tās, bet atstāju mājās. Anglijā pirmo reizi porcelāna lellītes ieraudzīju tirgū, kurp angļi atved izpārdot savas vecās mantas. Tur bija ļoti skaistas ķīniešu lelles, un es tās nopirku. Tā sāka veidoties mana kolekcija.

Vienubrīd kolekcionēšana bija jāpārtrauc, jo nauda bija vajadzīga vecāku mājas atjaunošanai. Trīs gadu pārtraukumā nejauši ieraudzīju lelles internetā un atsāku kolekcionēšanu. Cilvēki sūtīja man lelles no visas pasaules: no Riodežaneiro (Brazīlija), Amerikas, Spānijas, Ķīnas un citām valstīm. Iepazinos ar daudziem kolekcionāriem Lielbritānijā, mainījos ar viņiem lellītēm, kuras man bija divos eksemplāros.

Reiz kāds anglis pārdeva man savas mammas veidotu ļoti vecu kolekciju - apmēram 70 lelles, par ko biju ļoti priecīga. Daudzas lelles es nopirku pie gados veciem angļiem, pati izbraukājot ne vienu vien Anglijas pilsētiņu. Kāda ļoti mīļa gados veca angliete man vienkārši uzdāvināja vienu ļoti senu lellīti, kas arī apskatāma manā kolekcijā. Savukārt viena angļu meitene man nesavtīgi palīdzēja, sūtot leļļu fotogrāfijas. Reiz vienu lellīti atradu uz ielas, pacēlu, atnesu mājās, iztīrīju, nomazgāju, saķemmēju, sašuvu drēbītes un pārvērtu par īstu princesīti. Nevienai vien kolekcijas lellei ir savs dzīvesstāsts.

- Cik daudz darba prasa kolekcijas uzturēšana?

- Faktiski daudzas lellītes esmu iegādājusies ļoti sliktā stāvoklī. Pie katras jāpiestrādā ļoti cītīgi, lai tās pārtaptu par īstām skaistulēm. Lellītēm ir tikai porcelāna rokas, kājas un galva, bet ķermenis ir no drēbes un vates. Daudzām lellītēm pati sašuvu drēbītes, bet man tas darbs ļoti patīk. Bērnībā darbmācība bija mans mīļākais mācību priekšmets.

- Vai lellēm dodat vārdus?

- Protams, katrai lellītei manā kolekcijā ir kāds vārds, ir pat lellīte ar manu vārdu - Olga. Tas nebija manis speciāli izdomāts, šis vārds bija rakstīts lellītes sertifikātā. Gandrīz visas lellītes kolekcijā ir sertificētas un viņām uz muguras ir tā mākslinieka zīmogs, kurš konkrēto lelli ir darinājis.

- Cik liela šobrīd ir jūsu leļļu kolekcija? Vai tajā pārstāvēti slaveni zīmoli?

- Manā kolekcijā lelles ir no daudziem visā pasaulē slaveniem māksliniekiem (Franklin Mint, Franklin Heirloom, Maryse Nicole, Ashton Dark, Alberon, Leonardo, Vanity Fair, Golden Keepsakes). Kopumā kolekcijā 480 lellītes un deviņi ļoti seni leļļu ratiņi, kas ir pilnīgs roku darbs. Bet es plānoju papildināt savu kolekciju, oktobrī uz Krāslavu atvedīšu vairākas jaunas, interesantas lellītes. Plānos ir arī atvest ļoti senas, miniatūras leļļu koka mājiņas, kas rotātas ar seno furnitūru, un miniatūras, ļoti senas lellītes. Mājiņai pat ir apgaismojums katrā no istabām. Šobrīd es šo mājiņu restaurēju, ļoti ceru, ka oktobrī krāslavieši varēs to apskatīt.

- Starp citu, kā dzima ideja sarīkot leļļu izstādi Krāslavā?

- Sākotnēji es plānoju rīkot izstādi savā tagadējā dzīvesvietā - Doverā, bet ar manas mīļās māmiņas gādību un citu cilvēku atbalstu mana pirmā leļļu izstāde tika atklāta dzimtajā Krāslavā. Es esmu ļoti laimīga, ka manas lellītes iepriecina un dod pozitīvas emocijas krāslaviešiem. Izmantojot iespēju, saku paldies par palīdzību izstādes sarīkošanā Krāslavas novada pašvaldībai un domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam, Krāslavas Kultūras namam, Krāslavas novada Tūrisma informācijas centram un Krāslavas Romas katoļu baznīcas priesterim Eduardam Voroņeckim.

Drīzumā kolekcijas apmeklētajiem būs iespēja nofotografēties ļoti senā krēslā, kuru mums piedāvā priesteris. Stūrītis būs skaisti noformēts ar ziediem, seniem leļļu ratiņiem ar lellītēm un skaistu saulessargu. Nofotografēties varēs par vienu eiro, visa iekasētā naudiņa tiks pārskaitīta ar vēzi slimu bērnu ārstēšanai.

- Kāda nozīme lellēm ir jūsu ikdienas dzīvē? Vai tās palīdz relaksēties, gūt iedvesmu, smelties spēkus ceļā uz jauniem mērķiem?

- Katra lellīte ir citādāka, nav divu līdzīgu, un man viņas visas vienlīdz mīlas. Visas lellītes mani priecē, pat tās, kuras ir raudošas. Tā vien gribas tās apskaut un pažēlot. Man visas lelles sagādā tikai pozitīvas un ļoti mīļas emocijas.

- Kāds būtu jūsu novēlējums cilvēkiem, kuri apskatījuši leļļu kolekciju?

- Vēlos, lai visiem izstādes apmeklētajiem lelles sniedz tādas pašas pozitīvas emocijas kā man. Būšu ļoti laimīga, ja manas lellītes iepriecinās visus, kuri apmeklēs Olgas porcelāna leļļu kolekciju Krāslavas TIC. Liels paldies visiem, kas jau apmeklēja izstādi!

- Paldies par interviju!

Juris Roga
Anatola Kauškaļa foto