Jura Rogas foto
Pievienots: 12.03.2021
Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā. Viena no svarīgākajām izmaiņām šajā likumā ir tā, ka, lai augstākās izglītības iestāde varētu saglabāt universitātes statusu, būs nepieciešami vismaz 4000 studentu, pretējā gadījumā tā tiks pārkvalificēta par augstskolu. Šis kritērijs tieši skar Daugavpils Universitāti.
Latgales plānošanas reģions kategoriski iebilst pret kvantitatīvu rādītāju iekļaušanu, sakarā ar to izvirzīja oficiālu vēstuli Saeimai un valdībai.
Par grozījumiem Augstskolu likumā
Latgales plānošanas reģions ir izskatījis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. Atzinīgi vērtējama atbildīgās ministrijas iecere ar Augstskolu likuma grozījumiem paaugstināt augstskolu izcilības līmeni, palielināt Latvijas augstskolu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmēt Latvijas zinātnieku plašāku iesaisti starptautiskos projektos un zinātnes attīstībā.
Latgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentos augstākās izglītības mācību iestādēm ir atvēlēta būtiska loma – tās veido Latgales reģiona izcilības pamatu. Uzņēmējdarbības vides attīstības ātrums nosaka nepieciešamību pēc nepārtrauktas prasmju pilnveidošanas. Reģionā strādājošo prasmēm ir jāatbilst darba tirgus vajadzībā un uzņēmumiem jābūt spējīgiem pielāgoties konkurences prasībām. Latgales reģionam ir nepieciešama stabila sistēma prasmju uzlabošanai, lai nodrošinātu nepārtrauktu zinātnisko pētniecību, sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldībām, veicinātu reģiona ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu ar kvalificētu darbaspēku.
Saskaņā ar likuma grozījumiem augstskolas ir paredzēts iedalīt trīs veidos: universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas, nosakot konkrētus atbilstības kritērijus, arī minimālo studējošo skaitu. Augstskolu likuma grozījumi paredz iekļaut kvantitatīvu kritēju augstskolas statusa piešķiršanai, un 3. panta 3. daļas 4. punktā tiek noteikts, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo.
Latgales plānošanas reģions kategoriski iebilst pret kvantitatīvu rādītāju iekļaušanu, jo šobrīd Augstskolu likuma grozījumu redakcijā 3. panta 3. daļas 4. punktā papildus iekļautais studējošo skaita kritērijs faktiski ir vienīgais šķērslis Daugavpils Universitātei turpmāk kvalificēties kā universitātei, bet universitātes statusa zaudēšana nozīmēs būtisku kvalitatīvo rādītāju kritumu un strauju studentu skaita samazināšanos, taču reformas mērķis ir augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes uzlabošana.
Augstskolu likuma grozījumi, papildinot likumu ar 14. prim pantu, paredz veidot augstskolu padomes. Latgales plānošanas reģions aicina 14. prim panta 2. daļu par augstskolas padomes sastāvu papildināt ar nosacījumu, ka padomē jābūt pārstāvētam plānošanas reģiona deleģētam pārstāvim un uzņēmējdarbības atbalsta institūciju deleģētam pārstāvim, lai nodrošinātu sasaisti ar uzņēmējdarbības vidi un reaģētu uz darba tirgus vajadzībām.
Daugavpils Universitāte sekmē ilgtspējīgas nākotnes sabiedrības attīstību, realizējot starptautiska līmeņa zinātnisko pētniecību, un nodrošina kvalitatīvu izglītību dabas, izglītības, veselības, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, ar savu darbību veicina Latgales reģiona un visas Latvijas ilgtspējīgu attīstību. Vēršam uzmanību arī uz to, ka Daugavpils Universitāte ir nozīmīgākais latviskuma un eiropeisku vērtību centrs multinacionālajā Daugavpils pilsētā, un universitātes statusa saglabāšana ir ne tikai būtisks reģionālās attīstības jautājums, bet arī reģiona un valsts drošības un depopulācijas mazināšanas jautājums.
Latgales plānošanas reģions, izskatot likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā lasījumā, aicina ņemt vērā vēstulē minētos ieteikumus un iebildumus.
Ar cieņu -
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs G.Upenieks
Vēstule ir nosūtīta Latvijas Republikas 13.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, Latvijas Republikas 13.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājam Edmundam Teirumniekam, Latvijas Republikas 13.Saeimas frakcijām, no Latgales reģiona Latvijas Republikas 13.Saeimā ievēlētajiem deputātiem, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām, Daugavpils Universitātei un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai.