Rūķīši devās talkā Ziemassvētku vecītim

Pievienots: 14.12.2016

Pirms svētkiem Ziemassvētku vecītis ir tik aizņemts ar dāvanu sarūpēšanu, ka šajā gadā mēs, kluba „Spicais” rūķīši, nolēmām viņam doties talkā. 3. decembra rītā mēs pulcējāmies Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrā „Mūsmājas”, lai uzzinātu, ko tad dāvanās šogad vēlas centra bērni. Kopā ar mazajiem bērniņiem zīmējot, krāsojot un runājoties, mēs uzrakstījām īpašas vēstules Ziemassvētku vecītim ar bērnu mazajiem, bet tik ļoti izlolotajiem sapnīšiem. Savukārt lielākiem bērniem mēs bijām iedrošinājums tam, ka brīnums piepildās tikai tad, ja tam tic!

Viena no kluba „Spicais” aktīvajām rūķu meitenēm, pirms ieiet centrā, jautāja: „Ko darīt, ja bērniņš gribēs, lai Ziemassvētku vecītis viņam atdod mammu?” Es mazliet apjuku, jo tajā brīdī nezināju, ko īsti teikt. Laimes dzirkstelītes mammas acīs, tēta sejā viegls smaids, un pie abu vecāku rokām cieši turas enerģijas un prieka pilni bērni – pēc šādas ģimenes ainas, kur laimīgā ģimenē aug laimīgi bērni, ilgojas teju ikviens. Taču bieži vien tā tas nav… Tiesa, mēs nevaram apsolīt mammu un tēti, bet jaukus mirkļus, sirsnīgu sarunu, kas liek justies vajadzīgam, nozīmīgam, saprastam, mēs varam. Es priecājos, ka mūsu bērni par to aizdomājās un bija atklāti, pretimnākoši, pieejami un atrada kopīgo valodu ar ikvienu rehabilitācijas centra bērniņu.

Otrs mūsu dienas galapunkts bija veco ļaužu pansionāts „ Priedes”. Šoreiz bijām patiešām apjukuši, jo īsti nezinājām, kā lai veidot sarunas par mistisko Ziemassvētku vecīti un vēl kopā ar katru pansionāta iemītnieku uzrakstīt viņām vēstuli par saviem sapņiem un vēlmēm. Taču izrādījās, ka mūs tur ļoti gaidīja, sarunas raisījās pašas no sevis. Gan vecie ļaudis, gan rūķu meitenes drīz vien atrada kopīgo valodu. Protams, katrs ir savādāks, katram ir bijusi sava dzīves skola, taču pats jaukākais, kas bija lasāms veco ļaužu acīs, bija tas, ka viņi varēja vienkārši aprunāties, pajokot un ļauties atmiņām, nepiespiesti būt uzklausītiem. Rūķu meitenes ar katru aprunājās, uzklausīja viņa vēlmes. Meitenes gan teica, ka vecajiem ļaudīm pārsvarā viss ir, bet viņi vis tic brīnumam un pārsteigumiem. Jūtamies bezgala priecīgi, ka mēs būsim maza daļiņa no viņu Ziemassvētku pārsteiguma!

Kā jutās rūķu meitenes un ko viņas domā par šo gājienu?

Faustina Podjava - Kas ir advente? Advente ir klusuma laiks, kad mēs visi gaidām Ziemassvētkus. Un šajā laikā darām daudz labu lietu, un viena no tām ir bērnu nama un pansionāta apmeklējums.

Sestdien kopā ar skolotāju Veltu un citiem skolēniem mēs bijām bērnu namā, mēs bijām rūķīši, kuri atnāca pie bērniem, lai uzrakstītu Ziemassvētku vecītim vēstuli. Mēs bijām tur ne tik ilgi, bet pa šo īsu brīdi es tiku pārpildīta ar tik brīnišķīgam un neaprakstāmām jūtam un emocijām, ka es labprāt ietu uz turieni vēl un vēl. Liekas, pavisam vienkāršs darbs - aiziet pie bērniem, bet tā nav. Tu redzi, kā viņi smaida, kā, rakstot vēstules, ar visu sirdi cer, ka tā tas notiks, kā viņi priecājas, redzot kādu, kurš ir atnācis tieši pie viņiem, kā nelaiž tevi projām, jo grib, lai tu būtu ar viņiem. Novēlu visiem šiem bērniem šajos Ziemassvētkos sagaidīt īstu brīnumu, jo šie bērni patiešām ir tā vērti.

Esot ciemos pie pensionāriem, runājot ar viņiem, uzdodot jautājumus par viņu dzīvi, tu jūties tā, it kā tu būtu pats nozīmīgākais pasaules cilvēks, jo veco ļaužu vārdi ir tik patiesi, īsti..., viņi tev uzticas... Šie cilvēki redzēja mūs pirmo reizi, bet uzvedas tā, it kā mēs būtu visu dzīvi pazīstami. Viņi bija ļoti laipni, smaidīja, daži sāka pat raudāt, pastāstīja visu par sevi, stāstīja jokus un smējās... un bija bezgala pateicīgi, ka viņus apciemoja! Viņi vienkārši ir dzīvespriecīgākie cilvēki, kurus es jebkad esmu zinājusi. Viņi nežēlojās par dzīvi. Viņi priecājas un mīl savu dzīvi. Liels paldies skolotājai Veltai, kas iesaistīja mani šajā pasākumā, es nekad neaizmirsīšu šīs jūtas un emocijas, kuras aizkustināja mani līdz sirds dziļumiem!

Alīna Valtere - Bija patīkami iepriecināt gan bērnus, gan vecos ļaudis. Patīkami bija skatīties, ka bērni centās un darīja visu ar mīlestību. Vecie ļaudis bija priecīgi un nedaudz apmulsuši, bet ļoti runīgi. Sākumā gan es jutos satraukta, un bija mazliet bail... Taču vecie ļaudis bija atvērti un labprāt ar mums sarunājās, stāstīja par sevi, jokoja... Katrs bija dažāds, katram savs stāstāmais. Man bija patīkami palīdzēt un aprunāties.

Katrīna Lupika - Man ļoti patika aprunāties ar vecajiem ļaudīm. Viņi bija ļoti jauki un laipni. Pēc sarunām mēs kopā visi dziedājām Ziemassvētku dziesmas. Savukārt pie bērniem man bija labas izjūtas, es jutos droši, jo tur bija arī mana vecuma bērni. Tas lika man par daudz ko aizdomāties... Es no sirds vēlu, lai Ziemassvētkos visi ir laimīgi!

Samanta Gailiša - Visur, kur mēs bijām, bija jauka un sirsnīga atmosfēra. Mani pārsteidza, ka visur bija ļoti skaisti, sakopti, valdīja Ziemassvētku atmosfēra. Es sadraudzējos ar vienu mazu puisīti, ar kuru kopā rakstījām vēstuli Ziemassvētku vecītim.  Es ļoti vēlos, lai visiem bērniem būtu mamma un tētis, bet vecie ļaudis vēl daudzus gadus dzīvotu laimīgi un priecīgi, un lai ir kāds, kurš ar viņiem varētu aprunāties!

Laura Kurpenika - Mani pārsteidza, ka rehabilitācijas centrā ir tik daudz bērnu. Es jutos priecīga, ka varēju kaut mazliet viņus iepriecināt un palīdzēt bērniem uzrakstīt vēstules par saviem sapņiem. Ziemassvētku vecītim.  Mani aizkustināja tikšanās ar vecajiem ļaudīm, jo viņi izrādījās tik atklāti, labprāt ar mums jokoja un stāstīja par sevi. Visi bija mīļi un jauki. Manuprāt, ir svarīgi ik pa reizei bērniem apciemot vecos ļaudis, jo tas ne tikai vecajiem cilvēkiem sagādās prieku, bet arī bērni mācīsies būt saprotošāki, iejūtīgāki. Es vēlos Ziemassvētkos visiem novēlēt veselību, mīlestību un draudzību!

Lija Rodčenko - Šis pasākums bija nozīmīgs. Es iemācījos uzklausīt un pieņemt citus tādus, kādi viņi ir. Vecie ļaudis bija ļoti dažādi. Citi jokoja, citi stāstīja par savu veselību, citi klusēja. Man radās ļoti daudz pārdomu... Es vēlos, lai neviens nejustos vientuļš!

Agija Bebriša - Agrāk nepiedalījos tādos pasākumos. Šī bija īpaša reize, man tas viss aizkustināja, biju pārpildīta ar emocijām, ka tādā vienkāršā veidā varu darīt cilvēkus laimīgus. Īpaši aizkustināja vecie ļaudis, kuri ar prieku vēlējās vienkārši parunāties un no sirds stāstīja visu par sevi. Jutos priecīga par to, ka varu kādam palīdzēt....

Astrīda Daņiļeviča - Ir vērtīgi noņemt rozā brilles un apskatīties apkārt. Visiem dzīve nav tik ideāla kā tev. Mēs to bieži nenovērtējam. Šoreiz pirms pašiem Ziemassvētkiem mums bija iespēja veikt labos darbus gan bērnu namā, gan pansionātā. Mēs kopīgi rakstījām vēstules Ziemassvētku vecītim un vienkārši pavadījām kopīgi laiku, runājām. Personīgi man spilgtākās atmiņas palika no pansionāta. Tur mums bija iespēja ne tikai uzzināt, ko viņi vēlētos saņemt Ziemassvētkos, bet arī uzkrāt interesantus dzīves padomus, mācības, kā arī kopīgi pasmieties. Mani pārsteidza tas, ka visi vecie ļaudis atbildēja, ka tic Ziemassvētku vecītim. Spilgti atmiņā palika viena vīrieša viedoklis par to, ka mums ir jātic un jāpriecājas par sīkām lietām, jātic, ka tās atnesa brīnums. Jo cilvēks, kas netic, ir tikai puse cilvēka. Ja tu tici, ka cilvēkam piemīt dvēsele, tev arī jātic Dievam. bet, ja tu tici Dievam, kā vari neticēt Ziemassvētku vecītim?! Arī mēs centāmies uzburt kādu brīnumu vai vismaz smaidu labo darbu dienā vai, kā mēs to saucām, „rūķīšu gājienā”.

Paldies visām spicajām rūķu meitenēm! Īpašs paldies mūsu absolventēm, Krāslavas pamatskolas kluba „Spicais” eksdalībniecēm - Astrīdai, Agijai un Santai - kuras labprāt atbalsta un piedalās skolas aktivitātēs! No sirds ticam, ka visas vēstulēs rakstītās vēlmes un mazie sapnīši piepildīsies un Ziemassvētku brīnums ienāks katrā sirdī! Lai skaisti un sirdsskaidri svētki! 

LSK un NSK kopprojekta „Tikai kopā sapņi kļūst krāsaini” ietvaros. Plašāka videoprezentācija - www.kraslavaspsk.lv.

Velta Daņiļeviča, Krāslavas pamatskolas psiholoģe