Pirmie asni izglītības druvā Latgalē

Pievienots: 13.12.2016

Pārcilājot atmiņas par skolu vēsturi novadā, par pirmajām atvērtajām un slēgtajām skolām gan tālā pagātnē, gan mūsdienās, domas sniedzas līdz izglītības asniem. Pirmie izglītības pirmsākumi savā novadā, gan kaimiņos, gan Latvijā kopumā liek aizdomāties par skolas vēstures pētniecību gadu ritumā, par tās vērtībām.   Skolu pirmsākumi ir tā laikmeta zīme, bet skolu slēgšana kā laikmeta zīme ir nākusi līdz mūsdienām.

Kad Latvijā dibināta pirmā skola un kā Latgale no tā laika attālināta? Kādu iespaidu tas starplaiks ir atstājis? Pirmā skola Latvijā dibināta 1211. gadā pie Doma baznīcas - Domskola. Gan pati vieta, gan Doma baznīca ir pierādījums vēsturiskajam notikumam izglītības vēsturē. Pagāja gadsimti, līdz Latgalē sāka parādīties pirmās skolas. Tas notika 18.gs. otrajā pusē. Tā laika skolas būtu grūti salīdzināt ar tagadējām skolām, bet tomēr to droši var uzskatīt par labu sēklu, kas joprojām dzen asnus, cīnoties ar gadsimta uzskatiem, tradīcijām, politisko orientāciju un daudz ko citu.

Droši varam teikt, ka 18.gs. otrā puse ir Latgales tautas vēstures svarīga daļa, jo caur skolu sāka veidoties tautas pašapziņa, uzskati, zinātkāre un cilvēku personība kopumā. Skolu vēstures tapšanai Latgalē ir samērā vēls posms vēsturisko apstākļu dēļ, kas atstāja iespaidu uz visu dzīvi.

Ir jāatzīmē, ka pirmā jezuītu skola Dinaburgā (Daugavpilī) tika atklāta 1625. gadā, tā bija pirmā skola Latgalē, kaut gan bija domāta muižnieku un bagāto vecāku bērniem. Ja par atskaites punktu no pirmās skolas dibināšanas ņem šo gadu, tad šogad apritējis 391 gads. Iespējams, ka tur mācījās arī jaunieši no Krāslavas. 1732. gadā ar Inflantijas stārasta Jana Ludviga Plātera (viņš bija Plāteru dzimtas pirmais Krāslavas īpašnieks) atbalstu tika piedāvāta ēka un atvērta ģimnāzija muižnieku bērniem, bet zemnieku bērniem 2-3 reizes nedēļā notika katehisma mācīšana muižās, ceļu krustojumos, kapsētās pie lielajiem krustiem. Katehisma grāmata bija vienīgā lasīšanas iespēja. Caur to tika dota prasme lasīt un garīgi audzināt. Grāmatā „Ieskats Latgales skolu vēsturē” (N.Rudko, P.Trejuks,1990., Viļāni) daļēji var izsekot Krāslavas un Dagdas novadu pirmo skolu hronoloģijai. Tad lūk, vecākā skola mūsu pusē ir Pustiņas (Robežnieku) draudzes skola, kura dibināta 1748. gadā. Draudzes skolās bija 2 gadu apmācības laiks.

Dagdas draudzes skola tika atvērta 1749. gadā, bet Bukmuižas (Ezernieku) draudzes skola - 1750. gadā. Minēto un citu skolu dibinātājs bija Dagdas muižkungs grāfs Augusts Hilzens, kā arī centīgais un pašaizliedzīgais skolotājs Miķelis Rots, kurš 36 gadus Dagdas apkārtnē vadīja mācības, dzīvoja starp zemniekiem un nesa gaismu tautai. Mācības biežāk notika baznīckungu mājās, kur arī garīdznieki, ērģelnieki vadīja apmācības. Tās notika poļu valodā, kopš Latgales pievienošanas Krievijai 1772. gadā - arī krievu valodā. Citos vēsturiskajos apcerējumos par pirmās skolas dibināšanu Krāslavā tiek minēts 1751. gads. Ja ņem vērā šo gadskaitli, tad šogad apritēja apaļš skaitlis - 265 gadi. Nav konkrētu ziņu, kas skolu dibinājis un kur tā darbojās. Bet tas bija laiks, kad tika uzsākta mūra katoļu baznīcas celtniecība Krāslavā, aizsākta lāzaristu misijas darbība, gan enerģiskā grāfa Konstantīna Plātera rosība. Tas dod pārliecību, ka 1751. gads ir taciņa uz krāslaviešu izglītību.

1755. gadā Konstantīns Plāters iedalīja zemes gabalu draudzes skolas vajadzībām, bet skolas uzturēšanu uzticēja Krāslavas klostera mūkiem.- misionāriem. Arī šai skolai apritējuši jau 260 gadi. Gadu ziņā skolu vēsture ir iespaidīga.Krāslavai un ne tikai īpašu akcentu izglītības gaisotnes veicināšanā piešķīra katoļu Garīgais seminārs, kurš darbojās no 1757. gada līdz 1843. gadam. Tā bija pirmā augstākā mācību iestāde tagadējās Latvijas teritorijā, salīdzinājumam - Jelgavas Pētera akadēmija dibināta 1775. gadā. Garīgā semināra pastāvēšana veicināja kopīgu izglītošanos klostera bibliotēkā, caur kuru semināra 86 gadu garajā vēsturē izgāja 253 izglītību ieguvuši priesteri, kuri veicināja izglītības gaisotni Latgalē. Lielu darbu izglītības laukā veica arī žēlsirdīgo māsu kongregācija. 2017. gadā atskatīsimies uz Krāslavas Garīgā semināra 260 gadiem, kas liek mums iedziļināties arī baznīcas un izglītības vēsturē.

Skolu hronoloģijā tiek minēts arī 1770. gads, kad Krāslavā darbojās vācu skola, kurā mācījās 12 skolēni.1789. gadā Krāslavā tika atvērta žēlsirdīgo māsu skola, kur apmācīja darbam skolā un slimnīcā. Atvērto skolu pastāvēšanas laiks bija ļoti dažāds - vienas darbojās vairākus gadu desmitus, citas tika slēgtas ātrāk. Mainījās arī skolu nosaukumi, bija tā saucamās „ganu” skolas un tautskolas, kas bija paredzētas zemnieku bērniem, mācību laiks tajās bija 2 - 3 gadi. Laika griežos viss radikāli mainījies un pazudis, izglītība ir ieminusi pavisam jaunu virzienu, tomēr vēsturiskās liecības, dati un atmiņas kā zelta graudi iebirst no tālās pagātnes un paliek spīdēt, atgādinot avotu, kur sākas tecējums. Un tāpēc pārdomās par skolu pirmsākumiem, par tautas kultūras pirmavotiem rodas jautājums - vai mūsdienu skolu pastāvēšanas un slēgšanas vēsture izturēs tik garus gadus? Kur mēs to ierakstām, kā kopjam, vai pietiekami? No pirmskara laika mums ir saglabājies „Daugavpils apriņķa skolu albums. 1938.” ar fotogrāfijām. Tajā ir visu pagastu skolas ar fotogrāfijām, kurās var redzēt skolotājus, skolēnus, skolu ēkas, kas dod tā laika vizuālo priekšstatu. Grāmatas „Ieskats Latgales skolu vēsturē” (1990), autori skrupulozi iedziļinājušies Rēzeknes un Viļānu puses skolu vēsturē, bet tikai nedaudz pieminot pirmās skolas pie mums.

Daudz plašāks materiāls par Krāslavas rajona skolām atrodams grāmatā „Krāslavas rajona skolu vēsture”, ko 1997. gada izdeva par Krāslavas rajona skolu valde finanšu līdzekļiem. Materiālus apkopoja A.Petaško, A.Fleišmans, S.Leikučs, Z.Meldere, R.Vekšina, J.Gekiša. Materiāls tika iegūts no skolām, kur darbojās novadpētniecības un skolu vēstures pulciņi, kuros tika vākti un apkopoti dažādu gadu materiāli par skolu vēsturi. Šie materiāli ir tāli no īstās Krāslavas rajona skolu vēstures, tomēr tie ir, jo pašreiz arī to vairs nebūtu. Tie gadi bija radošu, enerģisku skolu novadpētnieku darbs, ko vadīja un koordinēja Krāslavas rajona Skolēnu interešu centrs, strādāja rajona skolotāju novadpētnieku metodiskā komisija, bet... pienāca gads, kad metodisko komisiju vadītājiem nolēma nemaksāt par darbu, jo kādam kļuva žēl apmaksāt novadpētnieku darbu un komisija tika likvidēta. Katrs skolotājs ar savu novadpētniecību sāka „vārīties” savā skolas katliņā. Kopš tā laika no rajona/novada kartes pazudušas vairākas skolas, tagad par tām nekur nav atrodama nekāda informācija: kad slēdza, kādi skolotāji strādāja, cik skolēnu mācījās, kādās ēkās skola darbojās, kur palika skolas vēstures hronika pēc skolas slēgšanas...

   Bet gribas atgādināt, ka republikā pastāv Latvijas skolu muzeju biedrība un Rīgas pilsētas skolu muzejs.Vai nav pienācis laiks, gatavojoties Latvijas simtgadei, padomāt, izlemt un apkopot novada skolu vēsturi arī par slēgtajām skolām?

   Ne zemnieki, ne jūrnieki, ne aktieri, ne uzņēmēji par skolām nerakstīs, tas jādara pedagogiem, jo skola tomēr bija un būs gaismas logs un katra skolotāja dzīves daļa. Arī izglītības lauks ir jākopj. 

Janīna Gekiša

Foto - Krāslavas pagasta un Krāslavas pilsētas pamatskolas 1930-tos gados