Jura Rogas foto
Pievienots: 27.05.2021
#Krāslavas pilij – 230
Šogad, kad aprit 230 gadi, kopš 1791. gadā pabeigta Krāslavas muižas centrālās ēkas, ko mēs lepni saucam par pili, būvniecība, neliels atskats par pēdējā desmitgadē paveikto.
Krāslavas pils kompleksam jau šobrīd ir liela kultūrvēsturiskā un sabiedriskā nozīme, tas ir pieejams un atpazīstams tūristu un kāzinieku apskates objekts, kā arī iemīļota pastaigu vieta krāslaviešiem.
Krāslavas novada dome kā 18. gadsimta valsts aizsardzības kultūras pieminekļa „Krāslavas pils apbūve ar parku un parka arhitektūru” īpašnieks un apsaimniekotājs pēdējos gados ir daudz darījusi, lai ilgtermiņā saglabātu un attīstītu kultūras mantojumu Krāslavas pilī un parkā, nodrošinātu ēku funkcionālu izmantošanu, pielāgotu tā piedāvājumu tūrisma attīstībai, tāpēc regulāri un mērķtiecīgi tiek īstenoti lielāki un mazāki projekti kompleksa savešanai kārtībā, maksimāli cenšoties piesaistīt tam papildu ES un valsts finanšu instrumentu finansējumu.
Šobrīd situācija ir nedaudz atšķirīga, bet citādi pils kompleksā tradicionāli notiek dažādi pasākumi, piemēram, Muzeju nakts, Leģendu nakts, pilsētas svētki, mājražotāju un amatnieku tirdziņi u.c. Pils kompleksā ir organizēta lielā 3x3 nometne, Mazo grāfu un grāfieņu svētki, Veselības svētki, NBS diena un citi pasākumi. Krāslavas novada dome ir arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedrs, un, ja to pieļautu epidemioloģiskā situācija, 2020. gadā pils kompleksā jau otro reizi tiktu organizēts Muižnieku turnīrs.
Pils kompleksa vēsturiskajās ēkās šobrīd darbojas Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs un Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, parkā – arī Krāslavas Kultūras nams un sociālais dienests, plānos ir atjaunot ēku Plāteru ielā 10 ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai (izstrādāts būvprojekts). Ēka, ko ierasti saucam par Plāteru bibliotēku, ir privātīpašumā; īpašnieku savulaik prezentētās vēlmes par ēkas atjaunošanu diemžēl pagaidām nav īstenojušās, toties luterāņu draudze, kuras ēka arī atrodas pils parkā, šogad ir uzsākusi baznīcas vēsturiskā torņa atjaunošanu.
Pirmā pils kompleksa attīstības stratēģija, pavisam vienkāršā formātā, tapa jau 2006. gadā, un ir savā ziņā pat pārsteigums pašiem, cik daudzas no plānotajām rīcībām jau ir īstenotas. 2017. gadā izstrādāta detalizētāka Krāslavas pils kompleksa Darbības stratēģija tūrisma kontekstā 2017.–2025. gadam. Ņemot vērā iespējamos finansējuma avotus, prioritāri tiek plānota saimniecības ēku un parka atjaunošana.
Ir izstrādāta tehniskā dokumentācija un izpētes daudzām kompleksa ēkām un parkam, vairākās ēkās veikti prioritāri konservācijas darbi, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa attīstību un autentiskuma saglabāšanu. Ir izveidota tīmekļvietne www.kraslavaspils.lv ar aktualitātēm par kompleksā notiekošo. Nesen izdots jauns buklets par Krāslavas pils kompleksu; viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem tiek regulāri iekļauts novada tūrisma ceļvežos un atrodams arī novada tūrisma tīmekļvietnē www.visitkraslava.com.
Pati pils 2011. gadā ERAF projekta ietvaros ir iekonservēta. Tuvākajos gados plānots izstrādāt būvprojektu tās atjaunošanai, visticamāk, vairākos posmos, un cerot, ka pienāks brīdis, kad būs iespējas pamazām atjaunot arī pili.
Krāslavas pils parkā, kura ikdienas uzturēšanu veic pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K”, 2011. gadā veikta rekonstrukcijas 1.kārta, atjaunots pagalma vēsturiskais plānojums, ierīkots apgaismojums, veikta žoga posmu un grotas rekonstrukcija; 2015. gadā - izstrādāts tehniskais projekts parka attīstības 2.kārtai, palēnām tiek veikta apstādījumu papildināšana, atjaunotas kāpnes to vēsturiskajā vietā un demontētas neautentiskās kāpnes, atjaunota skatu platforma ar unikālo skatu uz nacionālā saraksta UNESCO mantojumu – Daugavas lokiem. Tiek sekots arī mūra žoga stāvoklim, plānveidīgi atjaunojot kritiskākos mūra žoga un vārtu posmus, piemēram, 2020. gadā tika pilnībā atjaunots posms gar Plāteru ielu, 2021. gadā iesniegts projekta pieteikums Kultūras pieminekļu glābšanas programmai žoga vārtu Rīgas ielā atjaunošanai. Pašvaldība regulāri iesaistās LPS organizēto „Meža dienu” pasākumos, atjaunojot mazās koka arhitektūras formas un apstādījumus – šogad projekta apstiprināšanas gadījumā plānots uzstādīt vismaz divus papildu soliņus parka daļā gar dīķi. Parka aktīvās atpūtas zonā ir renovēts stadions, prioritāri – izglītības iestāžu vajadzībām, ierīkots tenisa korts, pils komplekss regulāri tiek papildināts ar papildu piesaistes elementiem – metāla karieti, grāfa un grāfienes figūrām, foto stūrīšiem, terasīti kafijas dzeršanai pie tūrisma centra utt. Nenoliedzami par pils simbolu un pastaigu kompanjoni pēdējos gados ir kļuvusi arī kaķenīte Tica.
2011. gadā ēkai Pils ielā 8, kur atrodas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, LEADER projekta ietvaros nomainīts jumts, 2014. gadā – veikta fasāžu renovācija, izveidotas divas pastāvīgās ekspozīcijas „Pieci airi” un „Grāfa Plātera notāra kabinets”, regulāri tiek atjaunotas izstāžu ekspozīcijas.
2014. gada septembrī pilnībā renovēta ēka Pils ielā 2, kur šobrīd darbojas Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs un Starptautiskais kulinārā mantojuma centrs. Ēkas mansarda stāvā izvietota privāta porcelāna leļļu kolekcija, kas izaugusi no 480 lellēm līdz 1600! Tas ir sekmējis ievērojamu tūristu skaita pieaugumu. Sadarbībā ar Krāslavas māmiņu klubu LEADER projekta ietvaros pie Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra top neliels rotaļu laukums bērniem, kas būs pieejams jau jūnija sākumā.
2016. gadā veikta pils dārznieka mājas konservācija; ēkai gan pagaidām vēl nav apstiprināts tālākais funkcionālās izmantošanas veids.
Krāslavas pils staļļos 2011. gadā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā „New Quality Image” ir veikti nelieli remontdarbi un tajos izveidota vasaras izstāžu zāle, savukārt, 2017.–2018. gadā ERAF projekta „Rīteiropas vērtības” ietvaros ir veikti vērienīgāki darbi – īstenota jumta nomaiņa pilnā ēkas apjomā, savukārt fasādes un iekšdarbu remonts ierobežotā finansējuma dēļ tika veikts tikai ēkas daļai austrumu daļai uz pils pagalma pusi. Tajā pa šo laiku izvietota interaktīva izstāde „Pi vīna golda”, gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba un vairāki muzeja atklātie krājumi – „Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums”, kas 2020. gadā saņēmis Latvijas Muzeju biedrības gada balvu, kā arī „Vecās mājas stāsts”. Krāslavas pils staļļos pašvaldības jauniešu biznesa ideju konkursa ietvarā ir uzsācis darbu arī „Pils restorāns”. 2020.- 2021. gadā Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekta ietvaros, piesaistot arī papildu Krāslavas novada domes budžeta finansējumu, staļļos notika tālāki būvdarbi ēkas daļā gar Pils ielu - nomainīti logi, durvis, vārti, renovētas telpas, labiekārtota teritorija, iegādāts aprīkojums, lai jau vasaras sākumā atklātu modernas un pieejamas amatnieku darbnīcas.
Pils mārketinga vajadzībām Latvijas – Krievijas pārrobežu programmas projekta „630 sajūtu verstis” ietvaros 2020. gadā ir izveidots skaists videorullītis par Krāslavas pils kompleksu (https://www.youtube.com/watch?v=DIOU3vU2w5), uzstādīts skatu teleskops Karņicka kalnā, ar kuru ir saistīts skumji romantisks stāsts par grāfu meitu Emīliju, iegādātas lielformāta spēles.
Daudzos projektos top jauni tūrisma maršruti, piemēram, šobrīd iespējas piedalīties tūrisma akcijās #Daugavavieno un www.AtrastaLatvija.lv, lejupielādēt aplikāciju „Versts of feelings” par Latgales un Krievijas muižām utt. Šobrīd krāslavieši līdz maija beigām aicināti iesūtīt fotogrāfijas fotokonkursam „Krāslavas pilij - 230”, meklējot interesantākus pils rakursus un iemūžinātus pasākumus, internetvidē plānota arī neliela viktorīna par pils vēsturi.
Nākotnes vēsture top šodien!
Ināra Dzalbe,
Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja,
sadarbībā ar Krāslavas novada Tūrisma informācijas centru un Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju
Autores un TIC arhīva foto